FESTĀA
Klausos: Florence And The Machine - Bird Song
nu trijos vārdos par Itāliju.
protams, bija superīgi. silts, cilvēki jautri un jauki. Turīna vispār nenormāli skaista.
dzīvoju viena. viesnīcā gandrīz nemaz neatrados. nevienu kaimiņu nesatiku. kā no rīta atvilkos mājās, tā pēc trim stundām jau gāju prom. pēc nedēļas nenormāls nogurums bija.
+ izstaigājot Turīnu naktī, ejot mājās, jau pārzinu kā savu kabatu. visu māku atrast, visur māku nokļūt, jeb eju pēc principa - ja zaļā gaisma, tad eju tālāk, ja sarkanā - tad nogriežos pa kreisi. bet visu atradu un ne reizi neapmaldījos :D
un Itāļi ir viena nenormāla tauta. hha. bet tik jautri. nedēļas laikā gandrīz nemaz neiztērēju naudu par alkoholu. vai kko citu. viss bija pat velti vai mums deva. un tērēt naudu arī nebija īpaši laika, tāpēc pēdējā dienā visu naudu iztērēju drēbēs. bet nu vismaz pavasara jaciņu nopirku un kedas. vismaz kko noderīgu. bet tas jau nekas, ka neko no nopirktā tagad nevar vilkt. muļķa ziema.
diskusijas arī bija baigās. nopietns pasākums vispār. bet es izdomāju definīciju, kas ir soci-cultural sustainability un hot spānim patika. haha. un itāļiem ir vājprātīgs akcents. saprast var katru trešo vārdu.
un katru dienu bija lekcijas, kur uzstājās svarīgi cilvēki. zinātnieki, profesori utt. un katrā no tām es TIK saldi gulēju. pēdējā dienā pat biš kauns sametās no tā, ka es tik brutāli esmu izmetusies krēslā un guļu. bet acis noturēt vaļā bija neiespējami.
un viens rīts man bija tik traks.
1. es aizgulējos. pa 7 min sataisījos un izskrēju no istabiņas un nesos uz viesnīcas vestibilu.
2. pa ceļas meklēju telefonu! NAV. fak. bet man jau 8os jābūt.
3. skrienu atpakaļ uz numuriņu. visu pārmeklēju. NAV
4. aizskrienu atpakaļ uz vestibilu, paķeru somu, meklēju. NAV
5. aizskrienu atpakaļ uz numuriņu, vēlreiz pārmeklēju visas malas. fak nu nav.
labi, laika vairs nav. ejam brokastīs. es nenormāli nelaimīga. aizvelkos. brokastis, kā vienmēr, nekādas. ok.
+ man bija kkādas milijons sms no mammas. bet es nevarēju atbildēt, jo, laikam, kred par maz. un tagad vēl es pazaudēju telefonu.
ok, brokastis piebeigtas, brauksim tulīt tālāk un kas notiek. man zvana telefons somā. āah.
bet tā kopumā bija nenormāli forši. arī visas kaitinošās rumānietes, borats, lady gaga, izsalkušie, trakie autobraucēji visu kopā padarīja par labu pasākumu. hmm
un tagad man ir ļoti liela dilemma.
es gribēju braukt uz Spāniju. bet tagad, man tik ļoti dziļi sirsniņā ir iekritusi Turīna. un es nezinu, ko man darīt. Spānija ir mans sapnis jau tik sen. bet ja nu tur nav tik forši kā iecerēts. Turīnā es vismaz esmu bijusi. bet Spānija.
hmm, un Turīna.
eh.