|
|
Friday, September 28th, 2012
| |
14:26
|
|
Rēzeknes pusmaratons man tomēr nesanāks', izvēlos tā vietā rīt Pilsētas medības. Tāpēc kompensēšu rudeni ar vēl divām piedzīvojumu sacensībām - 7.oktobŗi Xrace velo un 13.-14.oktobrī RAID. Sanāks 'velviens izlaists ģeorallijs, bet gan jau...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, September 25th, 2012
| |
09:15
|
|
heh, Pilsētas medību beigu posms mana darba rajonā, kur es nupat pati taisīju līdzīgu pasākumu. Interesanti vai kaut viens punkts mums būs kopīgi iekritis acīs?
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 23rd, 2012
| |
10:39
|
Pēdājais Xrace posms Līgatnē aizvadīts godam.
Rezultātu nav, bet zinu, ka mūsu vieta vēlarvien ir tuvu beigām. Tomēr kā parasti tas nozīmē ļoti maz.
Šoreiz komandā atkal nelielas izmaiņas, jo Kristaps slims. Brauca puisis, kas neko nezināja par šādām sacensībām un it sevišķi xrace, kā arī ar velo viņam nebija tās draudzigākās attiecības. Šoreiz viņam par laimi man laikam nē posmā nemaz tik daudz to kmnebija-mans spidometrs uzrādīja vien 38(parasti var būt 50).
Pašā sākumā kāju posms-sadalamies-Jānis ņems četrus punktus es un Ņikita -divus. Pirmo punktu saku lai atzīmē Ņikita, kad atskrien jautāju vai nopīkstēja-viņš nesaprot kam bija jānotiek, nākamajā punktā parādu - izrādās, ka iepriekšējais jāņem vēlreiz(labi ka nesadalījam punktus 3 daļās un nepalaidām vienu), labi ka tāpat pa ceļam.
Tālāk dodamies ar velo-saskaitam, ka jāpaņem 3punkti lai izpildītu prasību. 4.punkts mazliet elītē-laužamies pa mežu ar velo, tālāk viss forši. Līgatnes kāju posmā arī, jo speciālais uzdevums ir garšot šokolādi-foooorši(žēl tikai, ka bija mazuma piegarša). Jau saprotu, ka kāju posmos būšu kapitāls enkurs-nav dukas. Bet neko, ceru, ka citādi varēšu attaisnot savu dalību. Visus jautājumus atbildam, punktus paņemam-Līgatnes ievērojamākās vietas ir apskatītas. Vien par skursteņu skaitu vina uzdevumā nav skaidrs-garām braucošā komanda it kā paska priekšā, bet kāpēc mums nesakrīt? Izlemjam vienkārši doties un pa ceļam censties saprast.
Braucot nākamo velo posmu kļūst skaidrs, ka Ņikitam neiet ar velo, kustamies ar vidējo ātrumu zem 15km/h, bet galvenais, ka vispār kustamies. Ņikita nečīkst un nesaka,ka grib izstāsties(paldies dievam, es neizturētu vēlreizi komandā ar čīkstīgu vīrieti). Kāju posmu ssniedzam, atvelkam elpu un jau mežā iekšā.
Triatel mežs ir āķīgs, jo kartē nav reljefa, tikai ceļi, ūdeņi, biezākas meža vietas, klajumi-jāorientējas pēc virziena un attālma, bet tā nav ne mana ne Jāņa stiprā puse. Pie pirmā T krietni pariņķojam, bet plinti krūmos nemetam-turpinam meklēt un atrodam, tāpat arī visus citus. Nogurumu jau jūt, bet vēl ir diezgan ko darīt-divi velo posmi, laivas un kāju posms vēl priekšā. Velo parkāvien Ķeizarmeža velo-skaidrs, ak esam gandrīz pēdējie. Nekas,vismaz tiktāl visi punkti savākti.
Velo posms nav viegls, bet neteidzīgi ripinoties, es izbaudu ceļu pa kuru jau šovasar gāju ar kājām Laba daba festivāla sakarā - skaista vieta! Pie Gančauskām ir speciālais uzdevums, kurš javeic visiem - ar rokām jātiek pāri četrām dažādām sporta joslām. Man ir skaidrs, ka to nevaru izdarīt. Smejos, ka te mums būs pirmais sods, bet puiši nepadodas un tā kātiesneši saka, ka drīkst palīdzēt, Jānis mani burtiski pārnes no vienas vietas uz otru. Atkal dodamies ceļā uz laivām, skaisti, ka taka iet gar Gauju.
Laivu posmāsaprtu, ka Ņikita nekad īsti nav arī airējis, neko kaut kā apmācam un braucam. Pa straumi iet gluži labi, pret straumi jau cīnamies. Jūtu, ka man iestājas besis-tik traki man nav bijis jāairē nevienā posmā(parasti puiši izdara lielo darbu). Šur tur pastrīdamies, bet nesakaskasamies-tas labi. Pēc šī posma izlemjam sadalīties-Ņikita brauks uz finišu, kur ir starts pēdējam kāju posmam,bet es un Jānis brauksim velo posmu. Man ir sajūta, ka atstājam Ņikitu nedaudz likteņa rokās, jo mums nav tādas labas skaidŗibas ka viņam izskaidrot ceļu(it kā jau vienkārši, bet esam tiešām noguruši)un nevar saprast cik noguris ir viņš. Lai vai kā dodamies cēlā. Pirm punktu meklējam kalnā, kad es izlasu ka jāmeklē pagrabs, atrdodam arī to, te izrādās noder līdzi ņemtais pukturītis-punkts ir dziļi pagraba ejā,turklāt vēl aiz pagrieziena.Vienai būtu baisīgi. Nakamais punkts ir otrā krastā upītei-es gribu atrast improvizētu tiltiņu,jo esmu pārliecināta, ka tādam jābūt, bet tā kā nav sameklējam pāri pārmestu dēli un koku sanesumu un tiekam pat daudz maz sausi. Nākamie četri puntkinenākas viegli, jo daudzi novietoti kalnā, vai jābrauc pa smilšainākiem ceļiem kā griētos. Pēdējie pnkti jau tiek ņemti ar stresu vai paspēsim uz kontrollaiku starpfinišā, bet esam precīzi-trīs minūtes pirms tā.
Starpfinišā satiekam Ņikitu-atkļuvis pirms divdesmit minūtēm pa ceļu. Labi. Tālāk ejam visi kopā - speciālais uzdevums ar virvēm-puiši uzvelk mani augšā pa virvi un es atzīmējos-forši man, viņiem droši vien bija smagi. Neko dodamies pēdējā posmā, kur jāsavāc pēdējie 8 punkti. Pēc pirmā punkta paņemšanas nedaudz apjūkam-sajūk debespuses un virzieni, bet kompasi palīdz un tālāk viss iet labi, līdz nonākam pie punkta, kura tur nav-palikusi vien lente. Brīdi vēl meklējam-varbūt nedaudz tālāk/tuvāk? Nekā. Zvanu organizatoriem un ziņoju-šie izbrīnīti, bet piefiksē. Tad atkal viss labi, līdz viens punkts nestrādā-atkal zvanu organizatoriem-jā tā esot, nekas, arī to piefiksē. Palicis pavisam nedaudz, punkts virsotnē-Jāni saka, ka tas būs nāvējošs-tāda ir ari sajūta, bet mēs uzvaram sevi,nogurmu un finišējam. Visi punkti paņemi. Gandarījums vismaz man ir milzīgs, liekas, ka pārspēj nogurumu. Virtuvēmums sakasa vakariņām kaut ko, bet tas mums leikas kā gardākais mielasts-esam mežonīgi izsalkuši un vienkārši aprijam savu ēdienu. Dzīve tai brīdī ir lieliska. Jānis mūs ved uz Hesīti pēc kolas un tad uz Siguldas skaisto jauno staciju(tiešām superīgi izremontēts). Tālāk vien varu pieminēt, ka kola tomēr nepalīdzpalikt nomodā, bet pamostos laicīgi un kā pirmie izvēlamie sno vilciena-es steidzos mājās. Ņikitam vēl jāgaida vilciens uz Sloku. Braucot jūtu ka šur tur jau smeldz zilumi, bet galvenais noguruma dēļ jūtos kā zombijs, kāpjot pa kāpnēm paspēju vien sašust(ties nezinu ar cik adekvātu frāzi) par novemtajām kāpnēm un nesaprotu kaimiņa joku, jo manas smadzenes vnk nespēj neko vairs apstrādāt. Mazgājoties atrodu divas ērces, bet nu jā, diena galvenokārt pavadīta mežos.
Šis bija pēdējais Xrace posms sogad, ir piedāvājums doties uz 24h RAID laikākad notiek ģeorallijs. Vakar teicu, ka laikam nē, šodien jau domāju-varbūt tomēr?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, September 22nd, 2012
| |
23:33
|
|
| Tuesday, September 18th, 2012
| |
12:00
|
Brīvdienās brālis prasīja, ko vēl bez sportošana sun dabra es darot-vai man esot kādi hobiji. Sportošana neskaitās? turklāt tas ko es daru jau nav īsta sportošana, tas tiešām ir brīvā laika pavadīsānas veids. Jo vai Pilsētas medības kāds sauktu par sportu? Hell no.
Vajadzēja viņam teikt, ka man ir hobijs iekulties nepatiksānās. Pēdējās nelielās nepatiksānas bija svētdien vakarā. Nogulēju savu pieturu vilcienā un man vēl likās, ka gala pieturu nevar nogulēt. Pamodos, kad jau vilciens brauca kaut kur prom no centrālās stacijas un es biju tik samiegojusies ka sākumā nesapratu es vēl sapņoju, esmu Jaunolainē, vai Krustpilī. Kad apvēdzu, ka braucu ar vilcienu velsviņuzina kur, ātri savācu pekletes(ieksaitot vēlosipēdu) un devos uz vilciena sākuma galu, cerībā, ka to kāds vada (un ne tālāk par Rīgas robežu) un tikšu ārā. Ar velo tikt cauri vairākiem vagoniem un tamburiem nav fun, bet es biju stipri priecīga sasniegt pirmo vagonu, kurā man uzbrēca konduktore-ko es še darot. Kad paziņoju, ka biju iemigusi un man nav nekāda prieka tur atrasties, viņa nomierinājās. Lēnām es tiku skaidrībā, kur ir tas sasodītais vagonu parks(Maskačkā starp citu), toties konduktori štukoja, kurš kolēģis nav padarījis savu darbu un aizlaidies pārāk ātri. Izkāpusi es sapratu, ka vēlarvien nedaudz guļu un dubļu bleķim kaut kas noplīsis un tāpēc velosipēds visu laiku grab. Mājās ripinoties fantazēju par to, kas būtu, ja es pamostos 15minūtes vēlāk, kad vilciens jau apstājies, visi izkāpuši un gaismas nodzisušas...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, September 3rd, 2012
| |
23:24
|
|
šovakar piepildīts vakars-divi ciemiņi, sarunas un arī rītdienai pusdienām kas jauns pagatavots-jauns eksperiments-lēcu zupa. Sanāca gluž labi, ja neņem vērā, ka uztaisīju pārāk asu, rīt galvenais jāatceras arī maizi paņemt līdzi, he he.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:05
|
|
brīvdienās biju brīva no visiem aizspriedumiem un nedarīju gandrīz neko-ēdu, gatavoju ēst, skatījos filmas un seriālus, sapņoju, gulēju, mēģināju sevi saprast(šoreiz tieši to sevis daļu kura grib vai negrib dzīvot viena-prom no šobrīdējā komunālā dzīvokļa). Vakar gan pabiju arī savā pirmajā Siguldas vienības velobraucienā. Rezultāts gan nav nekāds spožais, bet tāds nebija mans mērķis. Es zināju, ka Siguldas kalniņi nebūs mana mīļākā daļa un šoreiz es nerunāju par braukšanu augšup, jo aptiesībā sevi pārvarēt man pat ļoti patīk, vismaz tik cik fiziski. Parasti manas proble'mas ir tieši ar garīgo limitu pārvarēšanu. Un ātra braukšana ar velo man neliekas droša un attiecīgi es nemaz nespiežu sevi pārvarēt savus limitus, attiecīgi tur kur citi brauca lejup ar 65km/h es sasniedzu vien četrdesmit piecus. Bet man pilnīgi pietika. Man patika pasākums ar tandēmvelosipēdiem, ar tētiem, kam bērnu velosipēdi pielikti cietajā sasaistē, ar ģimenēm un draugiem, kas brauca bariņos un viens otru atbalstīja gan morāli, gan fiziski. Man trasē vislabāk patika līdzjutēji, ēst arbūzu un uzbraukt Siguldas kalnā, lēnām ripinoties garām visiem, kad no saviem velosipēdiem jau bija nokāpuši. Ja es braukšu arī nākamgad, tad es gribētu braukt riktīgi foršā un smieklīgā kostīmā, piemēram kā PDF panda vai kāds cits zvērs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, August 31st, 2012
| |
11:00
|
|
es zinu, ka visos darbos vienmēr būs kaut kas, kas nepatīk pat varbūt riebjas. Bet kāpēc šiem darbiem, kas nepatīk ir jābūt nebeidzamiem? neatrisināmiem? kāpēc tiem jābūt tādiem, ko katru nedēļu risini un tomēr nekad neatrisni?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 28th, 2012
| |
14:24
|
|
mazie rakari pagājušajā piektdienā pirmajā bērnu dārza dienā noķēra iesnas un pārnesa mājās pārējiem. Vakar nevarēju aizmigt, šodien galva mazliet kā spainis, bet brālis tik slikti jūtas, ka paņēma slimība slapu. Tētim arī pamatīgas iesnas esot. Mamma pagaidām vienīgā izsprukusi, smejos, ka viņa vnk nav tik daudz bučota. Bet vispār Ralfs smieklīgas bučas dod-liekas, ka kost mēģina, bet tomēr nē, tikai slapjš vaigs paliek(un baciļi, hehe).
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, August 20th, 2012
| |
15:37
|
|
pirmā darba diena pēc lieliska atvaļinājuma aizvadīta-darba daudz, šodien knapi spēju savilkt darāmo sarakstu un tikai kko sākt darīt. Tā ka rīt būs jāstrādā nepaceļot acis, bet tas nekas, galvenais, lai nedzenā pa ofisu. Jā, rīt iešu savu apskādēto kāju parā'dit dkaterim, bet ceru, ka viņš teiks, ka tur nekā traka nav, vajag tikai kompreses un laiku. Par to kā saskādēju ceru, ka pastāštīšu vēlāk, t.i. par visu ceļojumu :)
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 7th, 2012
| |
13:38
|
|
šodien gribēju pažēloties par sāpošu muguru un citām kaitēm, bet man tikko uzzvanīja no Gandra, lai paziņotu ka Rakari Meža zaptē ir ieguvuši 1.vietu un mums pienākas guļammaisi. nez vai mani vairāk iejūsmina guļammaiss vai tas, ka es kaut kur esmu ieguvusi 1.vietu, he he :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, July 24th, 2012
| |
09:39
|
|
man ir dīvaini sapņi. Šonakt nez kāpēc griezu pati sev matus, pilnīgi šausmīgi griezu, bet kāpēc vairs neatceros
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, July 18th, 2012
| |
00:05
|
vakars=murrr
diezgan daudz paveikts:
*magnēts pie LIlastes ap Ummi
*mājupceļš ar velo
*dubļu bleķim detaļas(tikai nepieliku, jo mazliet jāpafīčo kā labāk, lai gan liekas, ka izdosies viss)
*garšīgs Zilvervīns nopirkts un pagaršots
*ciemos Elīna
*salikti plauktiņi uz punktiem par šo un aiznākamo nedēļas nogali
ir murrr!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, July 8th, 2012
| |
00:00 - Xrace Siguldā-ideāls posms
|
Atceroties pagajušo gadu, kad sacensību beigās biju tik nogurusi/izmisusi,ka nesot velo pa kāpnēm gandrīz apraudājos, no kolēģēm atvadījos-ar tekstu"Tad jau redzēs vai prmdien būšu(lasīt - darbā/spējīga kustēt, utt)"
Vakar aši sapakojos pēc darba, jo vajadzēja pavakariņot vēl ar draugiem un uzstist klaču(bija ļoti forši!) un kārtīgii uzminot paspēju uz pēdējo Siguldas vilcienu, kur satiku arī savus biedrus. Apcēlu Jāni par planšetes aizmiršanu, jo manējā tātad jādod viņam, ja vien negribu kļūt par galveno orientieristu. Bet tie visi vakar bija dzīves sīkumi, jo beidzot vakarā karstums atlaida(es neesmu tā, kas vaid par pārāk mērenām vasarām ;) ) un Jāņa mājas izrādījās ļoti viesmīlīgas un jaukas, kā arī es pirmo reizi spēlēju Scrable. Zaudeju,joa bi puiši apienojās pret mani, bet vien ar 10punktu startpību. Lai vai kā stresa nebija nevienā acī, lai arī bijām ieradušies uz Siguldas!!! posmu. Rīts tieši tikpat relaksēts un mierīgs, ideāli piecelties vien divas stundas pirms sacensībām, brokastot mierā un izbraukt uz startu nepilnu stundu pirms tā.
Stresa nebija līdz mums iedeva uzdevumu lapas un pirmais punkts atrodas tur, kur Jura māja, bet Juris lūk dzīvo blakus vēl 3 večiem, kuram vienam suns, vienam putns, viens čangalis, viens ar kaķi, utt. Šādi uzdevumi man nepadodas, varu izrisināt, bet ajag laiku, kura mum sīsti nebija. No uzdevuma vien ātri varējām izlobīt, ka pareiza ir vai nu A vai D, bet ne Bun C. Izvēlējāmies tuvāko, bet kā tagad izrādījās, tā nebija pareiza. Bet jau braucot pirmos km es sapratu, ka emsu sākusi mirt un pat ne lēnām. Nesapratu ko es darīšu atlikušās DEVIŅAS stundas. Labi, ka nākamais posms bija laivu-peldēšanas. Es izlēmu sevi glābt peldot, vajadzēja tikai puišus pierunāt, lai man ļauj. Tas nudien nevedās viegli, bet izdevās. Arī šeit bija āķis ar punktiem-vispirms uzdevums, kuru gandrīz visu atrisinājām diezgan operatīvi un vēl iesācēju komandai pastāstījām kas tur ir jādara. Mani aizsūtīja peldēt. Veste mugurā, kajas basas, gandrīz jau lienu ūdenī - bet kur tad īsti ir tie punkti uz kurieni jāpeld? tā es visu dienu plunčāšos. Nokonstatēju vietu, izpelnījos rājienu par čammāšanos, bet pavisam drīz izbridusi nelielus džungļus laidos ūdenī. Sasniegtais kaifs nav aprakstāms ar frāzēm "ūdens kā piens", "visu dienu varētu pavadīt ūdenī" vai"jutos kā no jauna piedzimusi", jo tas ir tikai un vienīgi izbaudāms, ne izstātāms. Lai vai kā kaifu mazliet traucēja urdošā doma-vai visas atbildes pareizas un vai puiši mani ar laivām neapsteigs. Reultātu salīdzināju ar draudzīgu vīrieti, kas priecājās par ūdeni tāpat kā es, bet par ātrumu neko daud ziesākt nespēju, vnk visu laiku centos plunčāt uz priekšu vienmērīgi. Rezutltātā visus punktus savācu un arī puišus apsteidzu. Tiesa saulē atkal gribējās mazliet mirt, bet neko kustējām tālāk uz purvu. Tur atkal kaifīgā peldēšana, tikai šoreiz kūdras ielenkumā un mazliet bailīgāk, jo dažviet bez orgu striķiem būtu stipri grūti izlīst ārā. Cēlām arī no kūdras briketēm sētiņas? tornīšus?, bet tiešām interesanti bija. Citādi jau nezinātu tā arī, ka Siguldā ir ne tikai ievas un zelta rudens. Purva posmā sapratu, ka manas kedas tomēr ir beigušas aktīvi piedalīties pasākumos, jo vēas kļūt par vaļēja tipa apaciem(sākot no papēža līz puspēdai). Pēc velo posma uz nākamo kāju posmu sasēju zem kedas kurpju šņori un skrējām tālāk. Divās vietās mums bija grūti atrast punktus, bet toties šajā posmā redzēju gailenes un ēdām mellenes un meža zemenes. Ārkārtīgi gardi! Mūs jau pirms kāju sākšanas informēja par negaisu kas nāk no Jūrmalas, kad sākām nākamo posmu tiešām bija klāt- izlijām līdzādai, kas nebūtu tik traki, ja manas acis neb'tu lietu spilnas, tāpat brilles un odometrs, bet galā tikām un atkal neko neizlaidām. Pēc nofotogrāfēšanās Kaķīškrēslā un papildus info atrašanas izrādījās, ka pēdējais velo punkts gandrīz pie Jāņa mājas-forši!
Pēdējam uzdevumam mums bija mazāk kā stunda, bet gan uzkāpām pa virvēm-puiši mani gan pacēla gan ocēla no tām, he he. Arī kājas izgājām. Es atkal ierosināju kā dalīties un paņēmu tikai divus punktus, bet kas lejā pie Gaujas-šļūcu gandrīz uz dibena gan ljā gan augšā-pēc lietus un cilvēku masām viss glums, bet visu atradu un nofinišējām laikā. Absolūtā laime iestājās. Tiku arī pie dušas un vēl visādām praktiskām lietām, bet galvenais, ka esmu mājās pēc ideāla posma. Rīt varbūt pārlasīšu un kko izlabošu-pielabošu. tagad saldud dusu ;)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, July 5th, 2012
| |
20:10
|
|
| |
14:48
|
|
šogad bija plānā vairāki pusmaratoni, bet sakarā ar Magnētu un Pilsētas medību, un citu pasākumu pievilcību pusmaratoni un skriešana pa asfaltētām ieliņām pabīdijusies kaut kur nesvarīgā gultnē. ŠOdien domāju, ka skriešanai tomēr būtu jāatgriežas. Un vajadzētu noskriet to 1.Rēzeknes pusmaratonu 30.septembrī, bet tikai jāizdomā loģistika kārtīgi - vai tur vajadzētu braukt iepriekšējā vakarā un meklēt naktsmājas, vai vajadzētu meklēt kādu mašīnu... bet vēl ir laiks :D
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, July 3rd, 2012
| |
23:23 - atziņas
|
dienas gaitā radušies secinājumi(dažādi un diezgan haotiski):
*Pēc pāris savādiem kolēģu izgājieniem un telefna zvaniem, radās aizdomas par pilnmēnesi, bet brīdī, kad mums atsūtīja mūsu plakātu vietā vecmaitu ballītes pasākuma plakātus-sapratu ka tā no tiesas ir
*pēc grāmatas "Dzimuši, lai skrietu" ir tik daudz pārdomu(ne tikai par to ka vajadzētu vairāk skriet), ka nav skaidrs tālākais plāns
*uz Mangaļsalu braukt ar velo ir forši, tikai braucot pa ceļa malu turp vienā posmā zari sitās sejā-labāk tomēr izmantot ietvi
*Mangaļsalas magnēts ļoti foršs ar savu apvidu, kur ir gan bīstamās dzeloņdrātis, gan dažādi padomjlaiku objekti un savādas mākslīgi radītas reljefa formas
*Magnētā ir forši komunicēt ar visdažādākā vecuma cilvēkiem
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, July 2nd, 2012
| |
11:11
|
|
šodien notika tas par ko vakar domāju-esmu salielījusies, ka savas kameras dodu citiem, bet man mīksta riepa nav bijusi sen... Tā nu šodien braucot skaistajā lietainajā laikā, pie Vef tilta pārbraucot gājēju pāreju un uzbraucot uz veloceliņa iebraucu citam velosipēdam pakaļā. Abas jau bijām veinīgas-es ka labi neskatījos, ka ir arī citi velosipēdi, viņa, ka brauca pārāk tālu no savas puses. Nekas viņa laikam tika caurti ar izbīli, man cili ceļi, nobrāzts elkonis un totālais mīkstais. Un tieši šodien man nav līdzi ne rezerves kameras, ne pumpja. Diemžēl arī kolēģiem nav, jo lietus visiem licis braukt ar sabiedrisko transportu. Lai vai kā, būs kaut kas jāštuko...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, June 28th, 2012
| |
20:56
|
|
vai kā man šodien neko negribējās, vismazāk jau braukt ārā no R"igas ar velo un skriet magnētu, bet labi, ka ir uzstājīgs komandas biedrs un labi, ka aizbraucām. Mežs foršs, posms jauks, viegli sekot līdzi un arī nekur nenotizlojos-tiešām domāju par karti, kompasu, dabu, nevis simts un vienu sadzīvisku problēmu. 50minūtēs iekļāvos un arī salīdzinot ar plānoto attālumu, tikai pārsimts metru pa virsu. Attiecīgi šodien veiksmīgi. Tikai tagad gan vajadzētu pieķerties pāris no simts sadzīviskajiem sīkumiem :D
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, June 7th, 2012
| |
00:26
|
|
kurš mani rīt piecels? Jo šonakt man jātaisa saldējums. Neprasiet kāpēc, bet man ļoti gribējās pagatavot rabarberu saldūjumu tiesi šovakar-nakt. Šobrīd viņš jau saldējas saldētavā alimīgs un gards, tikai vņam kādas paŗis stundas vajadzēs manu uzmanību, tā ka beidzot laikam pabeigšu Murakami un uzlikšu skaļo modinātāju rītdienai :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|