|
[27 Oct 2013|09:08am] |
|
Vakar noskrēju Siguldas kalnu maratona vidējo(33km) distanci. Bija smagi. Jo laika apstākļi bija parūpējušies, lai būtu gana silts, bet tomēr ļoti slapjšs un ārkārtīgi dubļains. Un to cik dubļains laikam nevar īsti aprakstitīt, jo brīžiem kājas tā aplipaar dubļiem kā mūsu laukos pēc lietus no kartupeļu lauka iznākot ar papildus pāris kg pielipusiem pie zābakiem. Un kalnā bija grūti gan kāpt gan lejā tikt. Augšup atpalstījos uz nūjām, bija grūti, bet stabili kaut cit, lejup viss bija noslidināts jau un vienīgais glābiņš bija koki, pie kuriem pieturēties, apskaut un atdurties. Tapat pāris reizes nolikos uz dibena. Bet tie ātrākie skrējēji šķiet vispār neiespringa un nešļūkšanu, jo viņi izskatījās super dubļaini. Sigulda protams ir gleznaina jo gleznaina un skaistu skatu mums bija gana, tas arī forši. Un man vel piedevām visu ceļu bija kompānoja-Ivo motivēja pirmos divus lielos apļus un pēc tam mazajā beigās es viņu, jo viņam bija sākusi traucēt veca ceļa trauma un uznācis superbesis. Tā arī kopā visu notipinājām, nošļūcām. Laiks sliktaks nekā es būtut domajusi, bet tas tāpēc, ka man krietni par maz klanu trenniņos. Varētu vēl kādu reizi izskriet SKM, vai garāku distanci nezinu, bet varētu skriet, tikai labāk jātrennējas. Jā un vecāki man atbrauca pakaļ, bija forši ieraudzīt viņus uz finiša līnijas :)
|
|