| es un mūzika. |
[27 Jun 2013|09:29am] |
man patīk koncerti, melodiskas dziesmas, aizkustinoši vārdi un straujš ritms. Man patīk dziedāt līdzi un laba mūzika man liek justies labi, vai vismaz mani iespaido. Bet es nespēju vienmēr adekvāti un atbilstoši izrādīt to prieku vai pacilātību, kas ir manī, kad skan kkas skaists. Bieži vien neatceros, nezinu dziesmu vārdus, kur nu vēl nosaukumus un citas detaļas, bet tas nenozīmē, ka man nepatīk. Jāsaka godīgi, ka pat savai mīļākajai grupai Prātiniekiem es nezinu visu dziesmu vārdus, dziesmas, bet viņu koncerti mani satricina un ielīksmo līdz pašām "iekšām", bet tā pa īstam to nevaru tā vienkārši parādīt. Stāstu to sakarā ar vakardienas The Killers-es zināju tikai vienu dziesmu-tā ir viņu, daudzas protams dzirdētas bieži un patīk. Koncerts ļoti feins(neskatoties uz organizācijas zemo līmeni). Attiecīgi šodien turpinu visu laiku klausīties gan telefonā, gan datorā Killers dziesmas. Un es vakar ļoti labi pavadīju laiku, pat ja visu laiku nelēkāju, nesmaidīju līdz ausīm un nekliedzu pilnā kaklā līdzi. Es esmu tāda mazliet rezervēta savā izturēšanaš veidā un es nezinu daudz par to, ko dzirdu un redzu, bet man šķiet, ka es spēju novērtēt to, kas labs.
Viens secinājums, ka man ikdienā vajadzētu vairāk mūzikas, bet tā kā neesmu pārāk zinoša, man vajadzētu lai kāds man parāda(ieliek mazā telefona kausāmsarakstā dziesmas), kas man patiktu. Otrs, vairāk atgādinājums, jānopērk biļete uz vēl kādu skaistu koncertu.
|
|