|
[22 May 2013|11:40am] |
kaut kāds klusums iestājies, jo laikam jau ikdiena ir stipri līdzīga visu laiku un arī piedzīvojumi, lai arī pašai ir ienteresenti, liekas, ka nav ko daudz lielīties, stāstīt, kas un kā. Pilsētas medības ar Zani divatā un ar Zani un Tomu, skriešana tāpat un Nordea Rīgas pusmaratons, beidzot uz baseinu un pelde jūrā.
Jaunais laikam ir par volejbola laukumu - pēc pamatīgas strīdēšanās ģimenē, it sevišķi ar tēti, nolēmām iztikt ar zālīti. Brālis jau ir sagādājis metāla superstabus, man tagad jānopērk tīkls un bumba, gaidu kolēģa ieteikumus, varbūt jau uz šonedēļas nogali varētu iegādāt un brālis varētu sataisīt āķus un varbūt varētu arī ierakt un sākt spēlēt. Tā ka šovasar pilnīgi noteikti ir plānā sākt saprasties ar volejbola bumbu :)
Citādi ir kaut kādi plāni, kaut kādas škrobes un cepieni, bet kopumā nekas sevišķs. Vairāk gribas visiem stāstīt kā Rīga smaržo pēs ceriņiem, tikko pļautas zāles un svaiguma, ka lietus tik silts, ka vējs ir labāks par fēnu un man darbā uz palodzes uzziedējis baziliks, bet šķiet, ka to visi jau zina paši(nu izņemot par to baziliku). bet es pacentīšos atrast iedvesmu mazliet vairāk turpmāk kaut ko teikt.
Ā, jā, lielākais jaunums taču ir tas, ka jāmeklē atkal jauns īrnieks. Skumji un priecīgi reizē.
|
|