|
[01 Jan 2013|06:21pm] |
Vecgada pēdējā diena aizvadita tikpat aktīvi kā šis gads. Patīkamākopmānijā slepojām pa mežu un nelieliem ceļiem, un izpētījām arī nelielu pamestu pareizticīgo baznīciņu. Slēpot man protams patīk, žēl, ka es īsti neprotu un protams na arī dukas lielas, bet VIesturam gan labi sanāk. Lai arī biju viena no lēnākajām pasākumu lieliski izbaudīju, jo mežs piesnidzis, pelēcību vēl nemana, bet siltums liek mežam smaržot kā pienākas un laime ir pilnīga.
Gadu miju sagaidījām ikdienā neapdzivotās mājās. Tas nebija glži tas, ko biju gaidījuši, bet patiesībā bija forši tieši tā. Puiši šķūrēja sniegu, meitenes kūra krāsnis un taisīja vakariņas. Bija arī laimju liešana, Valda runas klausīšanās radio, maršmelovu cepšana plītī(ar noņemtiem riņķiem), dīvāna ugunskurs un siltā vanna ārā(kas bija viens nosmieklīgākajiem pasākumiem, jo reāli izskatīj;as vairāk pēc kādas mazohistiskas/sadistiskas aktivitātes, jo cilvēki līda vannā, zem kuras dega ugunskurs, tiesatikai paši drosmīgākie/vairāk dzērušie čaļi) un pārdomas par aizejošo-nākošo gadu.
Es jau zinu, ka jebkura cita diena ir tikpat laba kā 1.janvāris, kad kaut ko apņemties, vēlēties vai plānot, ka vajag jau tikai iemeslu. Tā nu man ir arī neleils saraksts nākamajam gadam ar ļoti konkrētiem darbiem un arī abstraktām vēlmēm. Nu, ko-lai mums izdodas!
|
|