|
[03 Sep 2012|04:05pm] |
|
brīvdienās biju brīva no visiem aizspriedumiem un nedarīju gandrīz neko-ēdu, gatavoju ēst, skatījos filmas un seriālus, sapņoju, gulēju, mēģināju sevi saprast(šoreiz tieši to sevis daļu kura grib vai negrib dzīvot viena-prom no šobrīdējā komunālā dzīvokļa). Vakar gan pabiju arī savā pirmajā Siguldas vienības velobraucienā. Rezultāts gan nav nekāds spožais, bet tāds nebija mans mērķis. Es zināju, ka Siguldas kalniņi nebūs mana mīļākā daļa un šoreiz es nerunāju par braukšanu augšup, jo aptiesībā sevi pārvarēt man pat ļoti patīk, vismaz tik cik fiziski. Parasti manas proble'mas ir tieši ar garīgo limitu pārvarēšanu. Un ātra braukšana ar velo man neliekas droša un attiecīgi es nemaz nespiežu sevi pārvarēt savus limitus, attiecīgi tur kur citi brauca lejup ar 65km/h es sasniedzu vien četrdesmit piecus. Bet man pilnīgi pietika. Man patika pasākums ar tandēmvelosipēdiem, ar tētiem, kam bērnu velosipēdi pielikti cietajā sasaistē, ar ģimenēm un draugiem, kas brauca bariņos un viens otru atbalstīja gan morāli, gan fiziski. Man trasē vislabāk patika līdzjutēji, ēst arbūzu un uzbraukt Siguldas kalnā, lēnām ripinoties garām visiem, kad no saviem velosipēdiem jau bija nokāpuši. Ja es braukšu arī nākamgad, tad es gribētu braukt riktīgi foršā un smieklīgā kostīmā, piemēram kā PDF panda vai kāds cits zvērs.
|
|
|
[03 Sep 2012|11:24pm] |
|
šovakar piepildīts vakars-divi ciemiņi, sarunas un arī rītdienai pusdienām kas jauns pagatavots-jauns eksperiments-lēcu zupa. Sanāca gluž labi, ja neņem vērā, ka uztaisīju pārāk asu, rīt galvenais jāatceras arī maizi paņemt līdzi, he he.
|
|