|
|
Friday, August 31st, 2007
|
4:09p - Mazliet pārdomu...
Šodien kārtējā špakteļdiena. Šīs dienas uzdevums man lika aizdomāties...
Špakteli mēs izmantojam, kad kaut kur ir caurums, kad kaut kas ir par maz. Uzliekam, izsmērējam un secinam, ka ir uzlikts par daudz, tādēļ atkal kasam nost. Visa cilēces dzīve sastāv no šādas špakteļa likšanas un kasīšanas nost, jo, kas vakar vēl šķita pareizi, šodien jau ir nepareizi, kas vakar šķita norma, šodien jau ir pārmērība.
Mēs nokasām vakar likto špakteli un labākajā gadījumā atstājam visu, kā ir. Taču rīt mēs atkal špaktelēsim, jo atkal kaut kas būs par maz. Mums atkal šķitīs, ka kaut kur ir caurums, kas jāaizpilda.
Pat apzinoties šo špakteļa lietu, mums vienalga ir jāšpaktelē, jo tāda ir dzīve. Lai kā gribētos mēs nevaram sēdēt pie durvīm, kas pasaulei šķiet cauras, nevaram iztikt ar sienām, kas mums pašiem šķiet robainas. Lai kā gribētos.
Tāpēc es novēlu jums visiem - izvēlieties špakteli, ko viegli nokasīt, lai arī cik viņs būtu piekaltis. Un lietojiet labus instrumentus ;)
current mood:  domīgs (1 comment |comment on this)
|
5:13p - Uz rītdienas rēķina...
Ak kungs, esmu tik priecīgs. Mani pārņēmis patīkams satraukums. Es rīt braucu uz Jēkabpili! Tikšos ar alfiešiem! BEIDZOT!!! :D
Pilnai laimei man vajadzētu vēl tikai, lai tur tiktu arī daži no tiem cilvēkiem, kas, diemžēl, to nevar izdarīt. Bet būs forsi arī tāpat. Ar šiem ļaudīm nemaz savādāk nevar būt!
Žēl, ka man nav fotokameras... varētu rīt staigāt un fočierēt... Bet nekas. Esmu dzīvojis, dzīvošu vēl. Rītdiena būs brīnišķīga diena. Ceru tik, ka nebūs pārlieku auksts... Lietus arī mani nedarītu pārlieku laimīgu, taču, pieejot tai lietai no citas puses, man pret to nebūtu nekādu īpašo pretenziju.
Lai nu kā - rīt nebūšu mājās, kas nozīmē, arī pie skaipa ne. Kā būs svētdien, vēl nezinu...
Oki šis sviests ir mazliet beztolkains, bet šeites vismaz nepieminēju špakteli. (ups) :D
current mood:  priecīgi satraukts
current music: Ewan McGregor & Nicol Kidman - Come what may (1 comment |comment on this)
|
|
|
|