vajadzetu kaadu dienu veltiit pastaigai pa riigas centraaltirgu.
vismaz man shkjiet, ka tur jau nu var taaadus purnus satikt/redzeet.
interesantus cilveekus visnotalj. un katrs ar savu staastu.
bet taa jau tikai taada ideja. jo, ja jau es nemeedzu piekopt pat turp doshanos peec augljiem, tad kur nu veel vienk pastaigaaties.
tad varbuut tiekamies 9os uz Maskavas un Mazaa kalna ielas stuura?

man ir aizdomas, ka mans inbox.lv ir baigais un nesuuta man meilus no aarzemeem...k.kas taads kaadreiz ir gadiijies kaadam??

Diivaini, ka taa, bet peedeejaa laikaa, dziive tieshaam tikai plaukst un zaljo.
Varbuut tapeec, ka man ir burviigs dienas rezhiims un man ir laiks pilniigi visam, ko vien veelos dariit.
Piemeeram, pirmdien es pavadiiju leda prom uz taaleem zilajaam un peec tam visu dienu noguleeju. Otrdien es atkal izpildiiju iknedeeljas maajsaimnieces pienaakumus un devos ciemaa pie trakajaamm, miljajaam dejotaajbiedreneem. Un pavadiiju burviigu vakaru kopaa ar shokolaadi, kartupeljiem un seenju meerci un seksu lielaa pilseetaa, un visu, kas tur notiek. Un jaa, bija arii jaukas telefonsarunas. Shodien..shodien? Shodien es atkal biju lidostaa, tikai daudz, daudz lielaakaa kaa muusu mazaas Latvijas airports, un patiesiibaa jau taa nemaz nebija iista lidosta, tikai filmeeshanas laukums un vispaar es jau tikai skatiijos..bija jauki, smiekliigi utt utjp. Tikai pasakiet man vienu - kaa no tik mazas valstinjas kaa Krakozija var iet tieshais reiss uz ASV? Nemaz nerunaajot par shi tik leetu Hugo BOSS uzvalku - $156, vai k.kaa taa.. bet vispar jau iesaku The Terminal noskatiities. Ja negribas nekaadas smagaas psihologjiskaas draamas, bet gluzhi vienkarshi 2u stundu ilgu atpuutu. Jaa un tad veel shodien daudz visaadu jauku sarunu. Arii skumjas, arii pavisam vienkarshas. Visaadas. Arii klusums. Visa kaa shodien bija gana. Un ziniet..ja sagribas churaat, seezhot sastreegumaa, kas nemaz nekust uz priekshu.., nav patiikami.

Taads luuk domu skreejiens sanaaca.

Congratulations!! You're a strawberry daquiri!!


What Drink Are You?
brought to you by Quizilla

Savaadi tomeer taa satikties ar cilveekiem, pljaapaat, klausiities vinju peedeejo dienu piedziivojumos, briizham izboliit acis izbriinaa, briizhiem gardi nosmieties, bet, kad uzrodas jautaajums: kas tad Tev jauns?, saprast, ka iisti nav ko atbildeet, jo nekas, pilniigi NEKAS ieveeriibas cieniigs nenotiek. Un taas nav tikai gaudas, ka prasaas peec interesantaakas dziives, taa ir visvienkaarshaakaa manas dziives patiesiiba, taa ir mana realitaate, taa ir mana tagadne un turpmaakaa meenesha naakotne. Jo es pamostos 1os, paeedu, noskatos visas situaaciju komeedijas peec kaartas, k.ko pashivereejos pa maaju un tad varbuut, VARBUUT vakaraa k.kur aizvelkos. Kas te varbuut jauns? Taa notiek katru dienu.

kaada taktika iisti ir labaaka liidz aizbraukshanai -
1)pamazaam saakt satikties retaak, taa teikt, aprast ar naakamajiem apstaakljiem
vai arii
2)turpinaat tikties nepaartraukti, taa ka jautaajuma vietaa: kas jauns? ievieshas kaa guleeji? un izbaudiit peedeejos briizhus taa pa riktiigo
???

Viss muusu dziivee patiesi vareetu buut savadaak, ja vien mees vareetu tikt galaa ar ljaunumu sevii.

iebiidu te vienu tekstu par to, cik shodien ir briinishkjiiga diena.
aaraa vienkarshi ideaals laiks, lai vareetu mieriigi seedeet un rosiities pa maajaam treninjbiksees un dzhemperii, kas sagleznots ar eljljas kraasu nospiedumiem.
man ir silti un neatvairaams skats pa logu.
terpentiina aromaats virmo gaisaa.
un tas ir tik skaisti - nekas veel nav bijis, viss buus.

vairs nemaaku plosiities.
esmu iesiiksteejusi, sakaltusi seene.
un, baac! es gribu aatraak braukt prom.
nu, jo tad arii aatraak atpakalj...citadak izskataas, ka plaans uz desmit gadiem var ievilkties.

Viena dibena puslode mani diida iet un k.ko dariit - pat nezinu ko - skatiities TV sakariigaas paarraides, lasiit gudras graamatas, iet peldeeties traki aukstajaa uudenii, guleet, guleet vannaa, guleet uz griidas...(visas aktivitaates jau patieshaam pieskaitaamas pie aktiivajaam).
Otra dibena puslode ir kaa pielipusi pie kreesla un nekust ne no vietas...
Un peec visaam prognozeem taada mana dziive buus veel vismaz meenesi - kautinjsh starp abaam puslodeem. Jo..ko gan citu es veel vareetu dariit?

nezvaniet man no aarzemeem, es varu sakjert pamatiigu stresu.
:)

Izzinjas procesu raksturojums. Raksturiiga erudiicija - augsta informeetiiba dazhaadaas zinaashanu jomaas, - gan sadziiviskaas, gan zinaatniskaas.
Augsti attiistiitas aritmeetisko uzdevumu risinaashanas speejas un uzskataami darbiigaa - konstruktiivaa domaashana.
Attiistiita valodas izpratne - teoreetiskaa domaashana, abstraktaa domaashana, skaitlisko likumsakariibu izpratne un telpisko attieciibu izpratne.
Attiistiita logjiskaa domaashana - speej izprast lietu un paraadiibu logjiskaas sakariibas.
Ljoti labas iegaumeeshanas speejas un uzmaniibas koncentreeshanas speejas.
Kreativitaate. Pietiekams radosho speeju liimenis. Kreativitaate un orgjinalitaate vairaak izpauzhas individuaalajaa darbaa, straadaajot vienatnee. Iespeejams, ka radoshajam potenciaalam pilniibaa izpausties traucee ierobezhotais laika limits vai pazeminaata motivaacija.
Emocionaalaa joma. Reagjeeshanas stils. Pozitiivas emocijas dominee paar negatiivajaam.
Emocionaali juutiiga. Juutiigi reagjee uz stresa faktoriem, kas var izraisiit augstu spriedzes liimeni. Dazhkaart emocijas ietekmee riiciibu. Stresa situaaciju rezultaataa par pazeminaaties energjeetiskais potenciaals.
Speej kontroleet savu uzvediibu un emocionaalaas izpausmes sociaali noziimiigaas situaacijaas. Piemiit attiistiita pienaakuma apzinja. Speej sasniegt augstus rezultaatus sev noziimiigaa darbiibas jomaa.
Svariiga sev noziimiigu personu attieksme un veerteejums.
Dazhkaart spriedumos un veerteejumos var izpausties kategoriski uzskati.
Speej elastiigi mainiit savas domas un idejas, liidz ar to ir atveerta jaunai informaacijai un pieredzei.
Priekshroku dod komfortablai videi, - taadai, kas neierobezho personisko briiviibu.
Reaalistiska pieeja situaacijaam. Spriedumos un veerteejumos dominee racionalitaate. Tendence savaa riiciibaa vadiities peec praktiskas nepiecieshamiibas un logjikas.
Raksturiigs ljoti augsts izzinjas aktivitaates liimenis. Plashs intereshu loks. speej aatri apguut jaunas zinaashanas. Spriedumos un veerteejumos izpauzhas stabili uzskati un noteikti viedoklji.
Dominee speeciigs panakumu sasniegshanas motiivs. Gatava konkureet un riskeet sev noziimiigu meerkju realizeeshanaa.
Pashveerteejums. Motivaacija. Raksturiiga paarlieciiba par savaam speejaam un dotiibaam. Neveiksmes nemazina pashpaljaaviibu.
Studiju izveeles galvenie motiivi ir veelme virziities un piepildiit meerkji, kas uzstaadiits jau sen, ieguut dziljas zinaashanas un kljuut par labu profesionaali.
Veerojama izteikta interese par izveeleeto datordizaina studiju virzienu un profesionaalo darbiibu.
Ir priekshstats par izveeleeto profesionaalo darbiibas jomu. Veerojama paarlieciiba par profesijas izveeli un savu atbilstiibu izveeleetajai profesionaalaas darbiibas jomai.
Saskarsme. Saskarsmes procesaa veerojams pietiekams aktivitaates un sabiedriskuma liimenis. Speej konstruktiivi sadarboties ar liidzcilveekiem, tachu, lai pilniibaaiekljautos kopeejaa darbaa, ir vajadziigs laiks un paziistama vide.Ja ir paarlieciiba par saviem speekiem, aktivitaate palielinaas, tiek paraadiita iniciatiiva.
Nekautreejas jautaat, ja kaut ko nesaprot. Dalaas ar liidzcilveekiem savaas izjuutaas. Svariiga liidzcilveeku uzmaniba un atziniiba.
Leemumu pienjemshanaa njem veeraa, apskata un analizee dazhaadus viedokljus. Uzklausa citu domas un pienjem leemumus, reekjinoties ar taam. Neuzspiezh savu viedokli par katru cenu.
Stresa situaacijaas liidera funkcijas neuznjemas, delegjeejot atbildiibu citiem biedriem.
Dziivi uztver sapraatiigi, reaali, pret gruutiibaam attiecas mieriigi. Visumaa labi sevi paziist, zina savas speeciigaas puses un truukumus, un tos no sevis nesleepj.
Speej apzinaaties savas izjuutas un emocionaalos staavokljus, briivi runaa par tiem.
Augstas speejas uztvert vaardisko informaaciju.
Labi apzinaas uzvediibas normas un prasiibas, kuras izvirza sabiedriiba un attieciigaa situaacija, censhas taas izpildiit.
Sveshvalodas zinaashanas. Augsts sveshvalodas zinaashanu liimenis.
Tests ziimeeshanaa. Augsts prasmju liimenis.


nu, cilveeki, kas mani paziist - kaa tad ir? atbilst patiesiibai?
man jau shkjiet, ka diezgan preciizi..

hm. ir labi!

Nevaru. Nezinu.
No vienas puses neticu, ka nav citu cilveeku uz Zemes, ar kuriem veel celji krustosies. Ir! No otras puses.. briizhiem tik ljoti gribas atpakalj, un tad - tad tur arii palikt. Pie velna izaugsmi, pie velna meerkjus, pie velna veel tos citus iespejamos cilveekus. Negribu pazaudeet kaadreiz tik suuri gruuti ieguuto!!!

Izklausaas depresiivi...bet patiesiibaa jau taas tikai taadas peecpusdienas paardomas.

es juutu to, ko sauc par apnikumu.

Biezhi vien, kad cilveeks k.ko ljoti ilgi grib, beidzot to dabuujis, vairs nenoveertee un atkal pazaudee. Un tad atkal grib. Gribeetos iet un paaraadiit ar pirkstu - jaa, jaa tieshi Tev - paskaties uz sevi no malas, vai maz apjeedz ko dari???

baigs zvans shodien bija - "naac pakalj saviem Amerikas dokumentiem!"
saakam gaidiit arii baigus iimeilus no izlepushaam amerikaanju gjimeniiteem un...tas briidis strauji tuvojas.

un veel - man nebija ne jausmas, ka skudras ir tik shausmiigi radiijumi, atstaaj veel riebiigaakas pumpas nekaa odi...:/

Vai ir iespeejams celjot laikaa - uz naakotni un uz pagaatni? Fiziski nee. Bet savos praatos mees ljoti biezhi celjojam laikaa - gan uz priekshu, gan atpakalj.
Pagaatne vajaa daudzus. Kaadiem pagaatnee ir ievainojumi, kas joprojaam nav sadzijushi. Citiem pagaatne ir piepildiita ar kaunu un vainas apzinju. Veel citiem - ar domaam: "ja es buutu dariijis citaadi...", "ja buutu noticis taa...".
Arii uzkaveeties naakotnee var buut biistami. Domas "ja nu..." var sagrauzt muusu dziivi, ja pastaaviigi dziivojam riitdienaa. Neviens nespeej droshi zinaat, kas notiks naakotnee. Naakotne ir kaa liikumots tunelis, kas nekad neljauj redzeet paaraak taalu.
Dziivot pa iistam ir iespeejams tikai tagadnee. No tagadnes nevar aizbeegt. Lai kur arii mees nebuutu un lai cik arii neraadiitu pulkstenis, mees vienmeer atrodamies tagadnee. Vieniigais sirdspuksts, kas mums ir garanteets, ir tas, kuru piedziivojam tieshi shajaa briidii.

Taa kaa visi ir k.kur izkliidushi vai nu pa kaazaam, vai nu pa veel nez kaadiem 3dienniekiem, tad mana 5diena izveertaas iipashi interesanta. Noleemu, ka vienreiz jaapieliek punkts nabaga zeena ilgaam satikties ar bijushaa shefa Edgara maasu. Staasts taads, ka puika jau labu laiku atpakalj uzskreeja man virsuu ieksh draugiem.lv ar apgalvojumu, ka zin mani, jo ir straadaajis pie mana braalja...un, ka vispaar ir sajuusmaa par manu bildi..un veel visaadas muljkjiibas. Nu neko, rakstijamies, rakstiijamies, lidz beidzot shis saaka visk.kur aicinaat - tad viens pasakums, tad jau naakamais...bet es kaa atsaku, taa atsaku. Tad nu shodien noleemu, ka pati esmu kljuvusi jau diezgan ieintrigjeeta, kas par putnu tad vinjsh iisti ir.

Plkst.11. Sarunaats satikties pie Gjertruudes bazniicas, jo pasaakums notiekot k.kur tur pat netaalu, kaadaa dziivoklii. Plkst. 11 un 6as minuutes. Neviena veel nav. Domaaju jau - nu veel paaris un tad gan doshos citaa virzienaa. Plkst. 11 un 8as - skatos, ka no tumsas izskrien puisis dzeltenaa kreklaa, ik pa laikam pakluupot, jo laikam tak sandales nav paspeejis aiztaisiit. Sasmejos. Un nolemju, ka tieshi shis skats manai sirdij liek atmaigt un piedot kaveejumu. Lai gan redzu vinju pirmo reizi, sarunas ir visai briivas un neviens iipashi samulsis nav, kas pozitiivi. Tad nu arii dodamies taalaak. Puisis pazinjo, ka visi veel nav ieradushies, bet pagaidam vinji esot 3 dzeki un kaadas 5 meitenes. Uz ko es saku, ka man ar meiteneem iipashi nepatiik iepaziities, bet ko nu tur padariisi. Eju iekshaa un plati smaidu.
Tomeer patiesais skats ir daudz beediigaaks - meitenes ir kaadas 8as, visas taa uz 15mit, staav pie palodzes un suukaa piipjus. Ierastaas iepaziishanas fraazes. Dzeerienu piedaavajumi. Ko gan man naakas noraidiit. Lai nu kaa, sarunas rinjkjo tikai un vieniigi ap TO. Kas gan shajaa gadiijumaa nav domaats sekss, bet gan - aarprats, kaada bezfilma man bija pagajusho 6dien; kaa tas dzheks atsita galvu pret podu, meegjinot vemt; "Tu vemsi, Olga, es tev saku, shovakar Tu pirmo reizi vemsi!"
Meitenes ir iipashi krutas, jo sasmaidaas par manu aabolu sulu (jo kursh gan shajos laikos veel dzer k.ko neatshakjaidiitu), visus viirieshus sauc par cuukaam, spiedz pie katras sanjemtaas iiszinjas vai telefona zvana, neaizmirstot arii peec tam aiz priekiem leekaat, jo ir piezvaniijis VINJSH. Peec glaazes ar neatshkjaidiitu vermutu meitenes paliek jo spiedzoshaakas, dazha laba saak blenzt vienaa punktaa un peecaak nolemj doties uz maajaam, bez šaubām ar kaajaam, tas jau nekas, ka maajas atrodas turpat netaalajaa Purvciemaa.
Man paveicaas un puishi sadomaa, ka gribas eest. Pashi ierosina, ka vareetu uzcept pankuukas, tikai iisti neviens nemaak..man jau acis spiid un kjermenis jau raujaas uz durvju pusi, jo jaaiet uz veikalu peec miltiem, olaam un piena. Aaraa liist patiikams lietus, tieshi taads, kaads iet pie sirds shiis dienas jubilaaram... beibes laikam no cukura un metas skrieshus, jo iespeejams, ka izkusiis svaarki, kas knapi nosedz dibena vaigus.
Taa nu es aizlietajiem praatiem piecepju pilnus veederus ar pankuukaam, sanjemu milzu uzslavas un aplausus. Un pavisam nelielaa kompaanijaa nolemjam notiities un doties uz juuru. Es, protams, shofereeju, citu variantu vairs nav un, shkjiet, ka nebuutu bijis arii citaadaa kondiicijaa – kaa jau teikts, vairums te taa ap 15...
Juura jau nu skaista bezgala, abi paariishi k.kur nozuud, jauniepaziitais puisis metas peldee un es varu izbaudiit garanteetu vienatni. Atkal uzrodas sajuuta, ka neko vairaak man nevajag, bet to aatri vien paartrauc mani jaunie pazinjas. Secinam, ka divi tomeer veel k.kur kliist, bet chiikstiigaa meitene, kurai vakara gaitaa visu laiku atrodas par ko iepiiksteeties, to vairs nespeejot iztureet un gribot maajaas. Tad nu tas pats jauniepaziitais puisis saka, ka re kur tak vinji ir, un metas salipushajiem virsuu. Apkjer abus, dzheku veel tur taa kaa improvizeejot pamoca un skrien atpakalj pie mums ar pazinjojumu, ka shkjiet, tie tomeer nebija vinji. Aiziet veelreiz. Jaa, tie tiešām nebija vinji:) Pamatiigi sasmejamies, atrodam iistos vinjus un dodamies prom. Miegs naak ka nemetaas. Nogaadaaju viirus tajaa pashaa dziivoklii. Puisis saka, ka tad jau veel kaadu reizi. Es pasmiinu, pamaaju ar galvu un laizhos prom. Secinājumi? Bija laiki, kad es arii biju tur no taam meiteneem, kas sadzeerushaas lien puishiem uz kakla. Tagad varu prieciigi uz to visu noskatiites no malas, tik pat prieciigi saprast, ka esmu iistajaa vietaa, ar iistajiem uzskatiem un, attiecīgi, darbiibaam. Tas gan neizsleedz iespēju kljuudiities.