ik pa laikam es izjuutu necieshamas ilgas atgriezties kaadaa no pagaatnes posmiem.
un ne jau, lai labotu kaadas kljuudas, bet gluzhi vienkarshi izbaudiit, izbaudiit to visu velreiz. nokljuut kaadaa konkreetaa mirklii. un peec tam atkal atgriezties. jo laikam jau visiem ir labaak taa, kaa ir tagad.
..nu labi, ir viens vieniigs moments, kuru es savaa dziivee nozheeloju, kuru patieshaam gribeetu labot..bet vai tad man kaads to ljaus?