nu ko, esmu maajaas. daljeeji sveika un daljeeji vesela, bet vel ljoti lielaa meeraa kaa piepuusts balons. un patiesiibaa ir taa, ka sevii tagad mazliet ciinos starp diviem "es". jo pirmais "es" juutas bez maz vai kaa no jauna piedzimis - aaraa no slimniicas, ar jauniem zobiem un pavasari galvaa. pirmajam gribas iet aaraa, braukt ar auto, iet iepirkties, iet eest kuukas ar draudzenenem... bet tad ir tas otrais. otrajam reibst galva, kad es braucu auto. otrajam reibst galva arii, ja parak daudz staigajos apkaart un paris reizes dienaa nepagulju. bet pati lielaakaa lieta ir taa, ka otrais paskatas spogulii un saka: ne-e, vel kadu nedelju (labakaja gadijuma) vismaz cilvekos radities nevar. un nosit visu pavasari manii. otrais ir tas, kurs pamostas un dod man zinju, ka, iespejams, shodien piepampums ir vel lielaks. pirmais vakar man izcepa pankuukas (ceriibaa, ka sagrieztas mazos, mazos gabalinjos taas varetu man sagaadaat patiesu prieku), otrais vienu pankuuku eeda stundu un baudijums lidzinajas nullei, jo mazos gabalinjus tikai norijot jau nekaadas baudas nav. pirmais ies tagad uz izvaris otrajam miezhu putru. taa garsho abiem :)