Man bija sapnis! Tāds!

***

Es stāvēju maza celiņa malā, kuram pretī atradās tilts. Viss bija zaļš.
Es vienkārši stāvēju. Stāvēju tērpusies gaiši zilā vilnas džemperī, baltā šallītē, saplēstos
džinsos un izpūrušos matos. (pirmo reizi redzēju sevi, tik ļoti, no malas).
Man bija uzdevums! Pār tiltiņu gāja man pazīstami cilvēki. Dažādi.
Man bija jānosaka, gluži kā loterijā, kura cilvēka aiziešanu man būs viss grūtāk pārdzīvot.
(pirmo reizi redzēju sevi, tik ļoti, no malas).
Un tā es sevi uzvilku visu dienu!

Un tad es pamodos!

***