 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Visu var stāstīt, tikai ne savu patieso dzīvi; šī neiespējamība ir tā, kas mūs spiež palikt tādiem, kādus redz un attēlo mūsu biedri, viņi, kas apgalvo, ka mani nepazīst, viņi, kas uzdodas par maniem draugiem un nekad neļauj man mainīties, un ikvienu brīnumu (Tas, ko es nevaru izstāstīt, neizsakāmo, tas, ko es nevaru pierādīt) padara par neiespējamu, - tikai lai varētu pateikt: - Es pazīstu tevi.
tagad fonā skan:: bon jovi - i am
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klausos Coldplay. Sajūtas tādas, it kā, būtu viss apstājies. Pazudusi ikdienas steiga un beidzot būtu izdevība atslabināties, un veldzēt savu prātu miera tējā. ..sapratu, ka vēl tā nevaru. Ir vēl iespēja mainīt visu, lai varētu dzīvot. Jā, tik tiešām dzīvot, nevis apmierināties ar nepabeigtības sajūtu un ar trokšņiem piepildītu tukšumu.
tagad fonā skan:: Coldplay - Green Eyes
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārīgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. Ir vārdi, kas satur indi, un drausmi ir, ka izrunāto vārdu nevar paņemt atpakaļ. Kā indīga bulta tas reizēm aizķeras dvēselē un aizdzen to bojā. Bet ir arī vārdi, kuros apslēpts burvju spēks. No viena maza vārda nonīkusi dvēsele var atspirgt, atjaunoties, – sākt ziedēt visiem pavasara ziediem reizē.
Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām.
Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir malu draugi, kas tver tikai tavas būtības ārējās malas. Ar tiem jauki pakavēties vienu otru stundu, bet dvēseli viņi nebagātina, ziemas vidū nespēj ienest pavasari, pusnaktī neaizdedzina gaismu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lai nāk, lai nāk, lai nāk.
Mēs izdzīvosim visu stundu pa stundai, brīdi pa brīdim.
Smiesimies un kājas zemē dursim, bēgsim prom un paliksim uz vietas.
Noskatīsimies, kā pazūd un kā jaunas elpas pienāk klāt.
Saplūdīs cigarešu dūmi - tik lēni un nenoteikti, mēs
cerēsim, ka tas būs mūžīgi, bet vējšs visu aiznes pa savam.
- tālu, savā gaidā, daudz ko pazudinot.
MAN VIENALGA VISS!!!
PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS!!!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ir izdzertas vairākas tases ar kafiju, kuras tika "izrauta", kā šotiņi, jo tajā brīdī, steidzami vajadzēja iegūt nemiegu un enerģiju, priekš visas nakts. Tika iegūts viss vajadzīgais. Noskaņojums arī tāds sabiedrisks un runātīgs. Un tad. Man tika aizliegta iespēja spert savus soļus ārpus mājas. Nē nu, faktiski, man ir visas iespējas to darīt, bet es nezinu, kopš pēdējā "kritiena", manī ir iedarbojusies sirdsapziņa. Protams, spīts un riebīga filozofija ir uzdevumu augstumos, bet tas nelīdz. Vismaz šoreiz. Jā, fantāzijas tikko izgāja cauri sarkanvīna glāzei un naktīm, kuras tika aizvadītas, garās sarunās ar Ķipariņu(Ķ) par dzīves vērtībām, mērķiem un sevis slavināšu. Tie tik bija laiki!!! Laiki, kuros izdzīvot bija tik ļoti viegli, tikai dēļ perfekti un pārliecinoši radītas utopijas. Es zinu, ka dabūšu to visu atpakaļ! Tikai augstākā līmenī!!! IDEĀLI!!!
tagad fonā skan:: the rolling stone - angie
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Fantastiski ļoti, nežēlīgi nespēju izturēt cilvēkus, kuri cenšas patikt visiem. Izpatikt, baidās no kaut kāda mistiska statusa zaudēšanas, vai vēl vairāk, ir gatavi atdot godu(un sazin vēl ko), lai iegūtu zināmu, bezjēdzīgu stabilitāti, un vēl nezin ko. Vienkārši - priekš manis jūs pazūdat! [bez piemēriem, jo piemēri man ir jau "pazuduši"]. sazin ko, nezin ko, sazin kā, nezin kā. un tā tālāk, un tā vēl jo projām.
tagad fonā skan:: claude debussy - clair de lune
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iepriekšējo! 
impressed
drunk
sleepy
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}