Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārīgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. Ir vārdi, kas satur indi, un drausmi ir, ka izrunāto vārdu nevar paņemt atpakaļ. Kā indīga bulta tas reizēm aizķeras dvēselē un aizdzen to bojā. Bet ir arī vārdi, kuros apslēpts burvju spēks. No viena maza vārda nonīkusi dvēsele var atspirgt, atjaunoties, – sākt ziedēt visiem pavasara ziediem reizē. Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām. Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir malu draugi, kas tver tikai tavas būtības ārējās malas. Ar tiem jauki pakavēties vienu otru stundu, bet dvēseli viņi nebagātina, ziemas vidū nespēj ienest pavasari, pusnaktī neaizdedzina gaismu.

Klausos Coldplay.
Sajūtas tādas, it kā, būtu viss apstājies.
Pazudusi ikdienas steiga un beidzot būtu
izdevība atslabināties, un veldzēt savu prātu
miera tējā.

..sapratu, ka vēl tā nevaru.
Ir vēl iespēja mainīt visu,
lai varētu dzīvot. Jā, tik tiešām
dzīvot, nevis apmierināties ar
nepabeigtības sajūtu un ar trokšņiem piepildītu
tukšumu.

tagad fonā skan:: Coldplay - Green Eyes

Cilvēkā individualitāte rad viņa prieka iespējas un robežas. Jo primitīvāks cilvēks, jo mazāk viņam fantāzijas, jo niecīgāki viņa prieka avoti: jutekļu baud, labs ēdiens, netraucēts miers. Jo kulturālāks kāds, jo diferencētāki un bagātāki viņa prieki, bet arī - viņa ciešanas.