Nesen iekš portāla draugiem.lv viens puika uzrakstijis savu dzīves atklāsmi..! protams izlasiju.. interesanti.. mazliet pasmējos un padomāju..! puika skaisti runā par to ka viņam ir meiteņu uzplūdumi un kas un kā.. uz pirkstiem viņš viņas skaita.. tad kur tad viņas ir .. paskūpstīties es arī varu ar kuru katru .. bet lai k-ko ar viņu uzsāktu puikam neiet.. bet katru dienu kad runā par šādām tēmām viņs kunkst ka gribas ļoti kādu cilvēku kas vislaik būtu blakus... da labi es nezinu varbūt smagi kļūdos..! bet labi
puika raksta ka pirms nezcik tur laika bija slikti ka nebija nekā bet tagad jau ir viss... ok .. bet atceries arī čomus.. pirms kāda laika viņš izturējās kā čoms pret čomul.. tagad viņam neko nevar pastāstīt.. pazudis..! nu labi ja tik labi iet ka nevajag vecos labos čomus .. da labi po..! un svarīgu tēmu viņš pieminēja draugus.. nu moins draugi ... nezinu vai tie ir draugi.. negribu neko pārmest tiem cilvēkiem . tiešām kruti cilvēli iun jautri un draudzīgi .. bet tā kā tas muskatiers runāja pa to cik skaisti viņam ir draugi..,. nu tad puika viņš ir ieberzies... vai draugs draugu piekāš... da nē es nedomāju vai draugs ar drauga meitenem laiž? ... nu nē es tā nedomāju ...- tikai divas lietiņas .. bet ja šitās lietiņas pārkāpj tad par labu draudzību nav ne jēgas runāt . manuprāt. bet ja ir labi un pasaka po.. tad lai veicas...! Ja man būtu tādi draugi .. tad es viņus sauktu pa sūdabrāļiem.. bet lai ir ok!
tagad mans jautājums... kam tādas lietas jāraskta plaša'jā pasaulē.. viņš respektīvi tik patkā zaudēja to meiteņu intereses pa viņu.. jo ja jau tā lielās ar sevi cik viņam lieli pauti.. tad meitenēm manuprāt tas nepatīk...! tasman viedoklis! kam vajag runāt plašā sabiedriebā par tādām draugu būšanām .. ja visi zin ka viņi viens otru piekāš un ka tā draugi nedara..! manuprāt viņš parādija cik kruts viņš ir un cik kruta vieņiem iet to cilvēku acīs kuri viņus nezin... bet to cilvēku acīs ka\s ļoti labi zin kas notiek par izsmieklu..! manS gažām niecīgais viedoklis .. a varbūt arī tā es domāju..!

Mūzika: R.E.M - losing my relegion