Ko lai dara ar sevi ... nezinu kur likties un kur lai mukt.. vai nakts mani paglabaas ... rudens ... skumstu pec lapam un netīrumiem.. vai tiešām ir pienācis laiks tēlot pašam sev un mukt? traki neko nesaportu.. dzeru alu tik vēlā svētdienas stundā.. rīt skola ... bet tas nav tas. tik daudz kas nomoka tik daudz kas iepriecina ... ir plāni rītdienai bet nav parītdienai.. tik daudz kas nomoka prātu, kas neļauj domāt.. ko lai dara.. ka bez viņām nevar.. aaaa jūdzos jau gadu.. bet palīdzību pats sevi neatrodu.. brīvība bļaustās man iekšā un netiek āraa.. iekšā jūtos kā ieslodzītais svaigā gaisā.. nevaru pats iekāpt citā pasaulē.. nesmu riskētājs? varbūt, bet vai tas.. ! diez kāds man dzird vai kāds atsauksies.. ! vai kāds ir kas saprot manu sāpi.. bet vai pa sāpēm man ir jāraksta .. tās ir manas sāpes, po un huj tam visam..! iedzeršu alu un aizmigšu un akal rīt būs jauna diena kad visstas ir aizmirsts, bet vai tad tas ir izzudis... kas man jādara lai es justos brīvs.. tik daudz plānu tik daudzieceu visas tik tuvu un visas sasniedzamas bet kāpēc nēe... kāpēc nēizkāpt no peļķes arā, tā takš ir tik maza.. vai tad nav?! kāpēc es neatsakos no k-kā lai iegūtu k-ko jaunu,citu, svaigāku , ērtēku un patīkamāku.. varbūt pat sāpīgāku... intersantii...
kāds dzers ar mani alu?!
|