Bez spārniem apgredzenoti eņģeļi
Mēs esam tikai ērgļi
Bez acīm bez vēja un mājām
Nē nav
Nav rīta nav
Tūkstošiem mākslīgu sauļu
Un mākslīgu seju kas lūdz
Cauri telpai pāri laikam
Lido cilvēks pa debesskrāpju savainotām debesīm
Roku rokā ar savām beigām
Ar savu galu un nepiedodamo sākumu
[tagad pieliec klāt ģitāru un aptuveni 15 skaļas balsis kas to izdzied ar sirdi.visu.un svecīšu skaņu. cigarešu dūmus ārpusē. un neaizmirsti,ka tā ir izrāde.un tu atrodies uz skatuves]
es tiešām mīlu teātri.un dzīvot tajā visā.
CELIES TU, TU KAS DEBESĪS! UN PAMODINI TOS,KAS UZ ZEMES MĪT!
[starpcitu,es tikko atcerējos,ka man rīt 8os no rīta jāspēlē vidusskolas 18.novembra mītiņā. liekas,jāiet pamacīties pāris dziesmas.es taču viņas neesmu spēlējusi mūžību.dažas nekad.patiesībā man nepatīk ka visu izdomā bez manis]