kontroldarba vietā savā galvā tikai nolamājos un pateicu tev:
`paklau..ko tu tik agri un daudz dari manā galvā?būtu tu te varētu mēģināt dienu padarīt banāli skaistu..nu jā, es gribētu.un bāc cik šaušalīgi tu ārdi manas pēdējās saprāta paliekas..`
`paklau..ko tu tik agri un daudz dari manā galvā?būtu tu te varētu mēģināt dienu padarīt banāli skaistu..nu jā, es gribētu.un bāc cik šaušalīgi tu ārdi manas pēdējās saprāta paliekas..`
ak.un tagad es nolamājos un pasaku sev
`kas tu vispār esi?`
eu.kamōn.manir šizofrēnija.ātra domu maiņa vai kas?? bet tas kas bija no rīta nebija un tagad noteikti nav. un vispār. negribat uztvert ka šis texts ir kā nabaga pusaudzes sūrstīšanās par neesošu mīlestību?es arī gribu kā viņas par to nīdēt un ne par ko citu nerunāt un nedomāt.es jau cenšos.bet nesanāk..
pieņemsim..ka..
man apnīk pieņemt. es gribu!
lūk.pēdējais laiks ne tikai tā domāt, bet arī sākt izturēties un runāt..
es mācēšu??
un ja es gribu braukt mājās.neļaujiet. es patiesībā gribu nākt ar kājām!