what`s · the · worst · that · i · can · say?

esmu atveerta janiem cilveekiem.tie naak un iet, citi paliek,citi veeleetos palikt!nedaudz zheeluma, maiguma, miilestiibas, riebuma un naida.paarsteidziigu secinaajumu un nozheelas. ar to vien ir par maz, lai veiksmiigi pavadiitu savu dziivi sabiedriibaa. jaamaak nedaudz pakljauties sabiedriibas uzspiestaja, nepazaudeejot sevi. luuk, taa ir maaksla! lai apguutu sho maakslas virzienu, nepietiek ar stundu, divaam, dienu vai meenesi..tas prasa gadus, citiem pat visu dziivi!
briinumainaa kaartaa esmu apguvusi sho maakslas veidu. ja ne pilniibaa, tad vismaz esmu uz pareizaa celja. esmu iemaaciijusies pamatus, izgaajusi praksi... varbuut shii iemesla deelj man neizdodas nolaisties uz zemes, lamaaties par siikumiem un trauceet a[kaarteejiem!? esmu pienjeemusi vinju likumus un paarveidojusi tos taa, kaa man patiik! necenshoties pieraadiit savu taisniibu, es paarliecinu vinjus par preteejo.
cik paradokslaas iznaakums ir katrai dienai, kura pavadiita visdazhaadaako cilveeku sabiedriibaa. sleepjoties aiz nedaudz caurspiidiigas maskas, speeleejoties ar vinju domaam un saviem vaardiem.pavedinot sabiedriibu. shie vakari vienmeer pavadiiti ar apmierinaatu smiinu sejaa. esmu sev pakljaavusi sabiedriibu, vai varbuut sabiedriiba mani?