what`s · the · worst · that · i · can · say?

pa dienu nebija laika, atbildēju tādu ... `jājā` un noliekot telefonu sapratu,ka pateicu jā tam,ka vakarā gaidāmi ciemiņi. pareizāk sakot,viens ciemiņš.
pārrados mājās pēc darba un bija labi tāpat.nu,ka negribēju lai kāds nāktu. gribēju sakārtot bildes, un palasīt žurnālu,paklausīties mūziku..nu tās lietas,kurām parasti nevienu blakus nevajag. tā nu smejoties nolēmu,ka būšu riebīgā un ļaunā un `nebūšu mājās`. nedzivo jau tik tālu no manis,divas minūtes aiziet līdz mājām nenogalinās.
tā nu kādā no sarakstišanās programiņām `strīdoties` ar svenu par puiku un laiku un vispār darbu sadali rītdienas vienā laikā ieliktajām sapulcēm :D[mēs esam ģeniāli] atkal nonacām līdz tēmai par attiecībām,kuras mēs abi kaut kā veiksmīgi vienmēr sačakarējam. izmetu joku par `nebūšanu mājās` un vēl pēdējā laikā iešāvušās domas līdz arī sapratu,ka laikam..laikam vairs nav tā kā gribētos un atkal jau man viss ir pārgājis pāris [labi,šoreiz trīs] mēnešu laikā.saskumu par to,ka es vienkārši neesmu attiecību cilvēks,vai kaut kā tā,par to,ka gribu atpakaļ to,kādas sajūtas bija sākumā..
vēlāk aizrunājos ar mammu un aizmirsu,ka ja klauvē pie durvīm - manis nav.
un ziniet.
bullšits.pēdējais bullšits.
es esmu prieciga,ka man nekas nav pārgājis :D ka vēl jo projām ir dienas,kad kā muļķīte varu smaidīt pēc viņa aiziešanas un klausīties no mammas ka caur webkameru izskatos diezgan smieklīgi tādā paskatā.
biju piemirsusi.kaut kā caur visu bija abiem piemirsies laikam.
bet šodien.. vnk esot blakus tāpat,parunājot un iedzerot tēju atguvu pavasari sirdī [nu to īpašo,jo visur citur jau ir vasara] un tauriņus vēderā.

atceros,ka septembrī kāda beļģu meitene prasīja mums ar sāru,vai nav grūti būt skaistām meitenēm un nepiekust no uzmanības. nosmējāmies,neatceros ko sāra atbildēja, bet es pateicu ka neesmu jau smuka un ka ar uzmanības veltījumiem nav tik traki,bet katrā ziņā paldies par komplimentu. meitene teica,ka uzdodot jautājumu tādēļ,ka mums apkārt visu laiku kāds lienot un uzsākot sarunu! toreiz jau tas bija forši - abām jauna valsts un apkārtne,vajadzīgi jauni draugi un pilnīgs jaunības maksimālisma [reiz 100] skatījums uz lietām. nevarētu teikt,ka mans jaunības maksimālisms ir mazinājies, pie tam, šitādā vasaras laikā,kad ap desmitiem vakarā ir 22 grādi pēc celsija un tā vien gribētos nopeldēties jūrā un iedzert kādu aliņu,nobeigt vakaru fonteina ballītē [trešdiena taču] un nākamajā dienā piespiest sevi piecelties uz skolu/darbu..
labi,es iegrimu atmiņās, un tā kā novirzījos no tā ko gribēju teikt.
nezinu,vai tas ir tādēļ, ka esmu kļuvusi par sievieti [ar to domāju, ka esmu kļuvusi sievišķīgāka izskata un attieksmes ziņā.labi,attieksmi šķiet drīz varēs ierindot nevis vienkārši pie blondīnes acu mirkškināšanas bet ari bārbijas uķī cucī], vai tādēļ ka mans vīrietis ir patiešām visiekārojamākais čalis visā pilsētā [;D],bet es patiešām pēdējā laikā jūtos pat ļoti skaista.
tā jau vienmēr saka,ka viss ir atkarīgs no attieksmes un domāšanas. tā nu laikam,mana galvā sakāpusī skaistuma ideja lien pa visām malām ārā un visi to tik ļoti uztver,ka uzskata mani par skaistāko meiteni visā pilsētā [haha :D re?! blonduma pašpārliecinātība] un tad nu es sāku nogurt no uzmanības apliecinājumiem. šeit es nerunāju par to,ka persona,kuru tu uzskati par labu draugu,ar tevi cenšas pārgulēt, vai vispār par maniem puisīšiem,pie kuriem es vienkārši esmu pieradusi. bet,ja stundas laikā izejot cauri centram tu `iepazīsties` ar septiņiem vīriešu dzimuma pārstāvjiem [no kuriem 5 bija tiešām simpātiski..]tas ir par traku! man patiešām ir jāiemācās tā brutāli atšūt cilvēkus, jo šeit uz teikumu `tu esi dikti skaista meitene` sarkastiskie `nu un?` neiedarbojas un tā nu tev velkas tādas astītes pakaļ :D paldies dievam,ka man nav telefona,jo vismaz nav jāmelo,kad negribu dot savu numuru :D atgriežoties savā winterslāgā,protams, arī kādam bija ar mani jāiepazīstas,bet šeit mani izglābj visur vienmēr laikā esošie puikas,kuri ir tik laimīgi,ka uz manu `atpestī mani` skatienu var skaļi nobļauties `ta ir mana meitene!` ;D
tā nu es varu pateikt,ka laikam skaistajām meitenēm tomēr ir grūta dzīve.

bet visā visumā,šī ir viena no tām dienām,kad atkal no jauna iemīlost Winterslāgā.dēļ vasaras smaržas,kas virmo apkārt, dēļ zaļās zālītes,kurā šodien kopā ar šaidu un milo pačilojām, dēļ īpaši man veltītām dziesmām, dēļ Winterslāgas stāstiem,kurus katru dienu klausos, dēļ viņu mīlestības pret savu rajonu,dēļ darba, dēļ viņu smaidiem un dēļ sava prieka.
un vēl.uzfilmējot šodienas materiālu filmai,atklājās manu sirdi vissaviļņojošākā lieta! tas,ko mans boss,rakstot papīros vīziju,par to ko viņš sagaida no tā,ka šeit kā brīvprātīgā ieradišos es, IR PIEPILDĪJIES!