bullšits
pa dienu nebija laika, atbildēju tādu ... `jājā` un noliekot telefonu sapratu,ka pateicu jā tam,ka vakarā gaidāmi ciemiņi. pareizāk sakot,viens ciemiņš.
pārrados mājās pēc darba un bija labi tāpat.nu,ka negribēju lai kāds nāktu. gribēju sakārtot bildes, un palasīt žurnālu,paklausīties mūziku..nu tās lietas,kurām parasti nevienu blakus nevajag. tā nu smejoties nolēmu,ka būšu riebīgā un ļaunā un `nebūšu mājās`. nedzivo jau tik tālu no manis,divas minūtes aiziet līdz mājām nenogalinās.
tā nu kādā no sarakstišanās programiņām `strīdoties` ar svenu par puiku un laiku un vispār darbu sadali rītdienas vienā laikā ieliktajām sapulcēm :D[mēs esam ģeniāli] atkal nonacām līdz tēmai par attiecībām,kuras mēs abi kaut kā veiksmīgi vienmēr sačakarējam. izmetu joku par `nebūšanu mājās` un vēl pēdējā laikā iešāvušās domas līdz arī sapratu,ka laikam..laikam vairs nav tā kā gribētos un atkal jau man viss ir pārgājis pāris [labi,šoreiz trīs] mēnešu laikā.saskumu par to,ka es vienkārši neesmu attiecību cilvēks,vai kaut kā tā,par to,ka gribu atpakaļ to,kādas sajūtas bija sākumā..
vēlāk aizrunājos ar mammu un aizmirsu,ka ja klauvē pie durvīm - manis nav.
un ziniet.
bullšits.pēdējais bullšits.
es esmu prieciga,ka man nekas nav pārgājis :D ka vēl jo projām ir dienas,kad kā muļķīte varu smaidīt pēc viņa aiziešanas un klausīties no mammas ka caur webkameru izskatos diezgan smieklīgi tādā paskatā.
biju piemirsusi.kaut kā caur visu bija abiem piemirsies laikam.
bet šodien.. vnk esot blakus tāpat,parunājot un iedzerot tēju atguvu pavasari sirdī [nu to īpašo,jo visur citur jau ir vasara] un tauriņus vēderā.
pārrados mājās pēc darba un bija labi tāpat.nu,ka negribēju lai kāds nāktu. gribēju sakārtot bildes, un palasīt žurnālu,paklausīties mūziku..nu tās lietas,kurām parasti nevienu blakus nevajag. tā nu smejoties nolēmu,ka būšu riebīgā un ļaunā un `nebūšu mājās`. nedzivo jau tik tālu no manis,divas minūtes aiziet līdz mājām nenogalinās.
tā nu kādā no sarakstišanās programiņām `strīdoties` ar svenu par puiku un laiku un vispār darbu sadali rītdienas vienā laikā ieliktajām sapulcēm :D[mēs esam ģeniāli] atkal nonacām līdz tēmai par attiecībām,kuras mēs abi kaut kā veiksmīgi vienmēr sačakarējam. izmetu joku par `nebūšanu mājās` un vēl pēdējā laikā iešāvušās domas līdz arī sapratu,ka laikam..laikam vairs nav tā kā gribētos un atkal jau man viss ir pārgājis pāris [labi,šoreiz trīs] mēnešu laikā.saskumu par to,ka es vienkārši neesmu attiecību cilvēks,vai kaut kā tā,par to,ka gribu atpakaļ to,kādas sajūtas bija sākumā..
vēlāk aizrunājos ar mammu un aizmirsu,ka ja klauvē pie durvīm - manis nav.
un ziniet.
bullšits.pēdējais bullšits.
es esmu prieciga,ka man nekas nav pārgājis :D ka vēl jo projām ir dienas,kad kā muļķīte varu smaidīt pēc viņa aiziešanas un klausīties no mammas ka caur webkameru izskatos diezgan smieklīgi tādā paskatā.
biju piemirsusi.kaut kā caur visu bija abiem piemirsies laikam.
bet šodien.. vnk esot blakus tāpat,parunājot un iedzerot tēju atguvu pavasari sirdī [nu to īpašo,jo visur citur jau ir vasara] un tauriņus vēderā.