what`s · the · worst · that · i · can · say?

ar katru dienu es saprotu,ka paliek ar vien mazāk laika. un man paliek bail, ka nepaspēšu nokārtot skolas parādus, ka nepaspēšu iemācīties visu kas man ir vajadzīgs eksāmeniem, ka nepaspēšu atrast vietu uz kuru vēlos doties, ka nepaspēšu nekur aizbraukt, vai vēl trakāk, nepaspēšu atvadīties un nepaspēšu izgaršot pēdējos mēnešus Latvijā.
man ir viena nedēļa laika, lai paspētu tikai mazumiņu, bet es, šķiet vēl jo projām domāju kā aizbēgt no realitātes.
un miegs pat vairs naktīs nenāk.

varbūt kādam kas te lasās ir kāda saprašana par to cik liela iespējamība ka eiropas fondi nepiešķirtu naudiņu lai varētu brīvprātīgajā darbā braukt??
tik tālu nu viss būtu, es tik domāju,vai tiešām tas var arī neizdoties?!

ak! es turu īkšķus, un ja izdodas, no septembra mana dzīve sāksies Beļģijā.