ar katru dienu es saprotu,ka paliek ar vien mazāk laika. un man paliek bail, ka nepaspēšu nokārtot skolas parādus, ka nepaspēšu iemācīties visu kas man ir vajadzīgs eksāmeniem, ka nepaspēšu atrast vietu uz kuru vēlos doties, ka nepaspēšu nekur aizbraukt, vai vēl trakāk, nepaspēšu atvadīties un nepaspēšu izgaršot pēdējos mēnešus Latvijā. man ir viena nedēļa laika, lai paspētu tikai mazumiņu, bet es, šķiet vēl jo projām domāju kā aizbēgt no realitātes. un miegs pat vairs naktīs nenāk.
|