es knapi kaut ko atceros.bet nometne.
pirmā diena.
mēs esam ceļā pvadaījuši 4 stundas.mēs esam sastūmuši gultas lai kind of būtu vairāk vietas. mēs pīpējam ūdenspīpi,klausamies skaļu mūziku, čilojam, tīneidžeri paspēj tris reizes pabut ūdenī ar visām drēbēm. mums ir kaste alus. mēs neeajm gulēt,jo mums ir enerģija. dzirdu tūkstošiem joku par marokāņiem.uzliekam tīneidžeriem paranormal acitivity lai paši varētu pazust. ir smukas debesis un ar samiru,mirko,svenu, billalu, khalidu, sufianu nosēžam kalnā visu nakti.
otrā diena.
pamožoties pirmie vārdi ko dzirdi:
khalid `samir,savāc savu celi`
samirs `tas nav celis,hihi`
amanda `tikai nesakiet,ka jums visiem šorit stāv.`
mēs paspējam pārģērbties reizes daudz. pusdienaslaikā mani divi kolēgi, gan pārejie brīvprātigie, gan tīneidžeri paspējam izkauties ar skūšanaš putām.[mums viņas bija daudz].uztaisam paši plostu un plostojam pa upīti. mums ar svenu bērnu droši vien nebūs,jo ūdens bija vn stindzinoš. pēc pāris stundām atbrauc šefs ar pārejo komandu un mazo bērnu grupu un paziņo `tas ir tas ko es gaidīju, pilnīgs haos.` mums ir jautri,visiem viss ir vienalga. vakarā pie ugunskura izvelku ģitāru. mēs neejam gulēt,jo mums ir ko dzert.nakti atkal plostojam pa upīti un iestriegam `ūdenskritumā`
trešā diena.
pamostamies un mums nav spēka. visiem viss joprojām ir vienalga.
ar sufianu stundas laikā iemācam 8 gadigai meitenītei vnk apburošas deju kustības.sufians ir sava veida ģenijs ja runa iet par to,kā dejo meitenes.atnemu samiram cepuršalli un saprotu,cik ļoti savādāka attieksme ir pret musulmanu meitenēm ja viņas nēsā to lakatu. atkal uzkāpjam kalnā un netīšām noripojam lejā.dubļi. taisam bārbikjū, mums ir deju vakars [pizdāta vnk], nakti iesutam tīneidžerus mežā un pārbaidam.pārāk ļoti pārbaidam. kad visi beidzot guļ uzpīpējam zaļumus.
ceturtā diena.
visu savācam un satīram, atkal spēlējam futbolu, atkal skan skaļa mūzika un braucot atpakaļ autobusam noraujam jumtu. esmu prieciga būt mājās.
mēs esam ceļā pvadaījuši 4 stundas.mēs esam sastūmuši gultas lai kind of būtu vairāk vietas. mēs pīpējam ūdenspīpi,klausamies skaļu mūziku, čilojam, tīneidžeri paspēj tris reizes pabut ūdenī ar visām drēbēm. mums ir kaste alus. mēs neeajm gulēt,jo mums ir enerģija. dzirdu tūkstošiem joku par marokāņiem.uzliekam tīneidžeriem paranormal acitivity lai paši varētu pazust. ir smukas debesis un ar samiru,mirko,svenu, billalu, khalidu, sufianu nosēžam kalnā visu nakti.
otrā diena.
pamožoties pirmie vārdi ko dzirdi:
khalid `samir,savāc savu celi`
samirs `tas nav celis,hihi`
amanda `tikai nesakiet,ka jums visiem šorit stāv.`
mēs paspējam pārģērbties reizes daudz. pusdienaslaikā mani divi kolēgi, gan pārejie brīvprātigie, gan tīneidžeri paspējam izkauties ar skūšanaš putām.[mums viņas bija daudz].uztaisam paši plostu un plostojam pa upīti. mums ar svenu bērnu droši vien nebūs,jo ūdens bija vn stindzinoš. pēc pāris stundām atbrauc šefs ar pārejo komandu un mazo bērnu grupu un paziņo `tas ir tas ko es gaidīju, pilnīgs haos.` mums ir jautri,visiem viss ir vienalga. vakarā pie ugunskura izvelku ģitāru. mēs neejam gulēt,jo mums ir ko dzert.nakti atkal plostojam pa upīti un iestriegam `ūdenskritumā`
trešā diena.
pamostamies un mums nav spēka. visiem viss joprojām ir vienalga.
ar sufianu stundas laikā iemācam 8 gadigai meitenītei vnk apburošas deju kustības.sufians ir sava veida ģenijs ja runa iet par to,kā dejo meitenes.atnemu samiram cepuršalli un saprotu,cik ļoti savādāka attieksme ir pret musulmanu meitenēm ja viņas nēsā to lakatu. atkal uzkāpjam kalnā un netīšām noripojam lejā.dubļi. taisam bārbikjū, mums ir deju vakars [pizdāta vnk], nakti iesutam tīneidžerus mežā un pārbaidam.pārāk ļoti pārbaidam. kad visi beidzot guļ uzpīpējam zaļumus.
ceturtā diena.
visu savācam un satīram, atkal spēlējam futbolu, atkal skan skaļa mūzika un braucot atpakaļ autobusam noraujam jumtu. esmu prieciga būt mājās.
mūsu istabiņā bija haos. to nevar pat aprakstīt cik nāvejoš bardaks. mums bija viena liela gulta,kurā mēs kopā esam gulējuši kadas 5 vai 6 stundas laikam. mums visu laiku bija skaļa klubmūzika un es staigāju treniņbiksēs,spēlēju futbolu un man bija vienalga,ja es iekrītu dubļos. es esmu iemīlējusies treniņbiksēs.
visā visumā, ši nometne bija vistrakākā kādā jebkad esmu bijusi. visi vadītāji vnk uzliek mīkstu un visiem ir jautri.visi ārdas un bļaustās. un ir netīri.
un man sāp smadzenes jo bija nepārtraukta džambīšu spēlēšana utt.