tas,ka es kaut kā neticu labajam, man vienmēr ir iekšā.
nekad negribas teikt skaidru jā, lai vienmēr paliktu atpakaļ ceļš. tā ir ari šoreiz.
es nezinu, vai drīkstu vai nedrīkstu ticēt.man jau gribētos,kaut es nemaz nemaz neticētu, un turētu savu muti ciet un vienkārši pateiktu nē, pat ja gribas teikt jā.bet tas nav svarīgi un ne par to ir stāsts.
pēc tam,kad tu esi iekritis kaut vienu reizi, tev negribas lai tā notiek atkal un tu audzē savu ādu.tu vienkārši viņu audzē ar katru lietu kas notiek.tu negribi atkal attapties guļot uz grīdas un dzerot,lai gan tevī īsti vairs nekas iekšā nelien, bet tev vienkārši ir skumji un tajā brīdī tā gribas. tu negribi lai atkal viss būtu jāsāk būvēt no jauna. un viss.
bet no tā citi izdara nepareizus secinājumus,tā vienkārši.
bet ari tas nav svarīgi.
svarīgi ir tas,ka es neticu,bet izturos ka ticu,kas būtībā ir tas pats kas ticēt.
wtf?!
nekad negribas teikt skaidru jā, lai vienmēr paliktu atpakaļ ceļš. tā ir ari šoreiz.
es nezinu, vai drīkstu vai nedrīkstu ticēt.man jau gribētos,kaut es nemaz nemaz neticētu, un turētu savu muti ciet un vienkārši pateiktu nē, pat ja gribas teikt jā.bet tas nav svarīgi un ne par to ir stāsts.
pēc tam,kad tu esi iekritis kaut vienu reizi, tev negribas lai tā notiek atkal un tu audzē savu ādu.tu vienkārši viņu audzē ar katru lietu kas notiek.tu negribi atkal attapties guļot uz grīdas un dzerot,lai gan tevī īsti vairs nekas iekšā nelien, bet tev vienkārši ir skumji un tajā brīdī tā gribas. tu negribi lai atkal viss būtu jāsāk būvēt no jauna. un viss.
bet no tā citi izdara nepareizus secinājumus,tā vienkārši.
bet ari tas nav svarīgi.
svarīgi ir tas,ka es neticu,bet izturos ka ticu,kas būtībā ir tas pats kas ticēt.
wtf?!