es vienmēr esmu teikusi,ka nekad neesmu mīlējusi, varbut bijusiiemīlējusies un domājusi ka mīlu, bet tas vienmēr ir bijis apmāns.šobrīd atskatoties uz to,kas bija kādreiz kādu ilgu laiku atpakaļ, par anglijas ceļiem un sēdešanu aiz kinoteātra, trakām braukšanām ciemos un visiem tiem druger sūdiem,kam gājām cauri [un tā arī neizgājām], visādām baumām un tiem teksiem,kurus dabuji klausīties tu un es, dēļ mūsu,pirms tam jau, sabojātajām reputācijām,es saprotu,ka toreiz es māceju mīlēt.
tagad,tagad, es māku tikai [p]ieķerties.
un nesaprotu,kādēļ pēdējā laikā skatos un domāju,ka gribu ar tevi sazināties,lai vispār zinātu,ka tu esi dzīvs.
varbut tāpēc,ka esmu tev tuvāk, nekā biju pusi no mūsu freakingo attiecību laika.
bet vienu es iemācijos,kopš tās reizes, es zinu,ka attālums nespēj škirt, ja vien nenotiek barbariski notikumi,kad ir vajadzigs,lai divi cilvēki butu blakus.mēs izvēlējāmies vieglāko dzeļu.
bet vienalga, toreiz bija taureņu un dzejas laiks!
tagad,tagad, es māku tikai [p]ieķerties.
un nesaprotu,kādēļ pēdējā laikā skatos un domāju,ka gribu ar tevi sazināties,lai vispār zinātu,ka tu esi dzīvs.
varbut tāpēc,ka esmu tev tuvāk, nekā biju pusi no mūsu freakingo attiecību laika.
bet vienu es iemācijos,kopš tās reizes, es zinu,ka attālums nespēj škirt, ja vien nenotiek barbariski notikumi,kad ir vajadzigs,lai divi cilvēki butu blakus.mēs izvēlējāmies vieglāko dzeļu.
bet vienalga, toreiz bija taureņu un dzejas laiks!