mans mazais mīļais vakar kārtīgi norāvās no manas psihošanas. visa prom braukšana likās pārāk bezcerīga un neiespējama, un viss protams bira pār viņu! un tā jau ir vienmēr - šodien saņēmu beidzot kādu atbildi un nu jau atkal viss izskatās pietiekami cerīgi. vācija vai austrija,bet būs. [es turu īkšķus!!] un es zināju,ka tā būs.ka pienākot siltajam laikam atkal atradīsies kaut kas, kas mani kavēs aizbraukt,ka manī atkal parādīsies vēlme palikt un izdzīvot visu vēlreiz,iespējams spēcīgāk. es zināju,ka uzradīsies kāds iemesls,lai es paliktu. es sevi mierinu ar domu,ka tādas lietas ir pārejošas. un priekšā ir visa vasara,pa kuru laiku visi mazie izaugs! [jā,vasarballīte.] |