jaunības maksimāliste,laikam. trakōt,pasaule ir mana! un tomēr forši, reizēm pamosties Rīgā, svešumā, trīs dienas ārdīties pa kalnu, un nesaslimt! negulēt, ja vien naktis nav jāpavada nomodā piespiedu kārtībā. un dejōt, daudz dejot,ballēties. aizmirst par pienākumiem un visu kas notiek apkārt. sajusties tā,itkā būtu tālu tālu prom.. un neviena cita,kas šautu pa iekšām nebūtu! es zinu,ka drīz man tas pāries. tāpat kā visu laiku ir pārgājis. tikai šobrīd,mazliet! galu galā, vajag taču kaut ko, ko atcerēties! paldies,par svētdienas vakaru,starpcitu. ir tik labi apzināties visu to,kā ir patiesībā,tikai žēl,ka es nemāku piedot..[lai gan,nav jau ko] es mīlu, tikai nu jau savādāk![it visu] |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |