kā jau baigie aktīvie darbinieki, 16:45 tikāmies pie izslavētās Latvijas 1. Rokkafejnīcas un ar nelieliem ziliem, pareizāk sakot, tirkīzziliem akcentiem devāmies pludmales virzienā. nenoliedzami, prieks ka citiem prieks. nedaudz satraukušies par alus izmaksām gada, manuprāt, vienā no pelnošākajiem festivāliem, turpat parkā, noklīduši no trakojoši zilā bara, paņēmām slāpes veldzējošo auksto dziru. paši vainīgi, vajadzēja ciesties, izrādās cenas saskrūvējuši bija vienīgi ārpusē esošie!
programma bija tiešām visai daudzveidīgi, salīdzinoši ar to, kāda bija pirms gadiem diviem. nenoliegšu, ka lielākā daļa laika tika pavadīta pie roka skatuves, bet arī regeja telts un lielā skatuve ar Reamonn un visādiem citādiem stāriem bija apmeklēšanas vērta. par Reamonn koncertu sajūsma gan bija tikai par pašām dziesmām, kuras atsauca atmiņā tīņu vecuma mīlas mokas un visāda cita veida depresijas. salīdzinoši ar iepriekš apmeklēto koncertu sapņu fabrikā, liekas pludmales smiltis traucē gan Rea Garvey balsij, gan pārējo attieksmei. spiedzieni gan neizpaliek gan pie Džozefīnes, gan pie Supermeitenes un nepārprotamiem solījumiem atgriesties Latvijā atkal.
prieks par Coming Soon sišanos ārā un ka viņus var redzēt, dzirdēt biežāk un biežāk. vēl pārāko prieku pie roka skatuves sagādāja the hobos ar savām vecajām dziesmām un pienvedēji, no kuriem Reamonn dēļ izdevās saklausīt vien pāris dziesmas. Inokentijs Mārpls ar Dambi jeb Raimondu Lagimovu arī radīja sava veida baudas virsotni, šoreiz laikam ar to, ka sen nebija dzirdēti.
vēl šī gada BBP slavējami bija par vecā kluba "U.T.T" augšāmcelšanu. šķiet tur atmosfēra bija vispatīkamākā gan izvēlētās mūzikas ziņā, gan pateicoties tam, ka visādiem krievu puisīšiem un blondajām meitenēm augstpapēžu kurpēs, kuras izmisīgi vaicāja pēc lielās skatuves, tur šķita pārāk garlaicīgi.
saņemot zilo vip aprocīti izmantoju izdevību gan tikt pie dzērieniem par brīvu, gan aprunāties ar superzvaigznēm - tas tā,lai labāka koncerta garša.
un man prieks par to čali, kurš tika pie mana "AR ROKU PRET NARKOTIKĀM" krekliņa. zini, es viņu pati labprāt būtu paturējusi nevis izmetusi ķeršanai. bet protams, prieks jau ja citiem prieks.
programma bija tiešām visai daudzveidīgi, salīdzinoši ar to, kāda bija pirms gadiem diviem. nenoliegšu, ka lielākā daļa laika tika pavadīta pie roka skatuves, bet arī regeja telts un lielā skatuve ar Reamonn un visādiem citādiem stāriem bija apmeklēšanas vērta. par Reamonn koncertu sajūsma gan bija tikai par pašām dziesmām, kuras atsauca atmiņā tīņu vecuma mīlas mokas un visāda cita veida depresijas. salīdzinoši ar iepriekš apmeklēto koncertu sapņu fabrikā, liekas pludmales smiltis traucē gan Rea Garvey balsij, gan pārējo attieksmei. spiedzieni gan neizpaliek gan pie Džozefīnes, gan pie Supermeitenes un nepārprotamiem solījumiem atgriesties Latvijā atkal.
prieks par Coming Soon sišanos ārā un ka viņus var redzēt, dzirdēt biežāk un biežāk. vēl pārāko prieku pie roka skatuves sagādāja the hobos ar savām vecajām dziesmām un pienvedēji, no kuriem Reamonn dēļ izdevās saklausīt vien pāris dziesmas. Inokentijs Mārpls ar Dambi jeb Raimondu Lagimovu arī radīja sava veida baudas virsotni, šoreiz laikam ar to, ka sen nebija dzirdēti.
vēl šī gada BBP slavējami bija par vecā kluba "U.T.T" augšāmcelšanu. šķiet tur atmosfēra bija vispatīkamākā gan izvēlētās mūzikas ziņā, gan pateicoties tam, ka visādiem krievu puisīšiem un blondajām meitenēm augstpapēžu kurpēs, kuras izmisīgi vaicāja pēc lielās skatuves, tur šķita pārāk garlaicīgi.
saņemot zilo vip aprocīti izmantoju izdevību gan tikt pie dzērieniem par brīvu, gan aprunāties ar superzvaigznēm - tas tā,lai labāka koncerta garša.
un man prieks par to čali, kurš tika pie mana "AR ROKU PRET NARKOTIKĀM" krekliņa. zini, es viņu pati labprāt būtu paturējusi nevis izmetusi ķeršanai. bet protams, prieks jau ja citiem prieks.