skonto stadionā, vai pareizāk sakot, tā apkaimē nokļuvām salīdzinoši pavēlu - ap pusčetriem. kā izrādās, pirms vieniem jau vārtu atvēršanu gaidīja vairāki 100 Metallica fanu.
secinājām, ka pie paša stadiona ieejas elpot nav iespējams, paķēram aliņus un sēžot ārpusē jau palēnām samierinājāmies ar domu - fanu zona nespīd.
neilgi pirms pieciem, atrodot lielākajai daļai nemanāmu ieeju, tiekam ieejai diezgan tuvu un, hop, tiekam arī iestumti iekšā stadionā, protams, ar atšķaidītām galvām pret sienām un visu pārējo, kas patiesībā ir nekas. fanu zonas ieeja jau aizblīvēta ar pašiem faniem, bet riskējam palikt bez acīm, rokām un galvām un, kā saka, kas neriskē tas nevinnē, un tiekam pie dzeltenajām aprocītēm, pie pašas, pašas skatuves [jāsaka gan, savu vietu pie žodziņa Metallicas laikā atdevu krievam, kurš izrāva mani aiz matiem ārā, tomēr otrajā rindā bija vieglāk galvu pakratīt :)],pie tam gandrīz vai pašā skatuves centrā. prieks kur tu rodies.
secinājām, ka pie paša stadiona ieejas elpot nav iespējams, paķēram aliņus un sēžot ārpusē jau palēnām samierinājāmies ar domu - fanu zona nespīd.
neilgi pirms pieciem, atrodot lielākajai daļai nemanāmu ieeju, tiekam ieejai diezgan tuvu un, hop, tiekam arī iestumti iekšā stadionā, protams, ar atšķaidītām galvām pret sienām un visu pārējo, kas patiesībā ir nekas. fanu zonas ieeja jau aizblīvēta ar pašiem faniem, bet riskējam palikt bez acīm, rokām un galvām un, kā saka, kas neriskē tas nevinnē, un tiekam pie dzeltenajām aprocītēm, pie pašas, pašas skatuves [jāsaka gan, savu vietu pie žodziņa Metallicas laikā atdevu krievam, kurš izrāva mani aiz matiem ārā, tomēr otrajā rindā bija vieglāk galvu pakratīt :)],pie tam gandrīz vai pašā skatuves centrā. prieks kur tu rodies.
par koncertu jau patiesībā pateikt neko nevar. uz jautājumu, kā bija, spēju atbildēt vienīgi ar `bija, jā!` vai arī kaut ko pilnīgi no zila gaisa izrautu, pie tam, ne visai pieskaitāmu.
pieļauju domu, ka rīt varbūt spētu atbildēt ko vairāk.
Brīdī kad uz ekrāna parādījās Džeimsa roka ar visu Metallicas tetovējumu, sapratu ka tā ir ne tikai visa viņa dzīve, bet lielākā daļa no manas un citu tur esošo cilvēku dzīvēm. cik atceros sevi un mūziku, vienmēr kaut kur tuvumā ir bijusi metālika. un vienmēr ir bijusi nojausma kas tas ir un ko tas ēd.. lūk un tad gan sirds vairs neizturēja un izsprāga ārā pavisam.