|
neatceros to peedeejo reizi...
kad seedeeju maajaas un neko nedariiju, neko nedomaaju...
ir vienkaarshi miers, kaut gan kaut kur dzilji iekshienee domaaju par darbu, naudu, steigu...
bet kam tas ir vajadziigs...
es censhos...
es censhos, bet nekas jau atkal nav sanaacis...
taa iet kad dara to, kas nepaiik un pati to negribi atdziit...
bet varbuut citi tevi nepienjem kaada tu esi...? |