gribu aizmukt no shiis steigas...
kas aplaupa mani...
ierauj mani kaadaa neredzamaa virpulii...
mees visu pazaudeejam steigaa, nemieraa un muuzhiigaa skrieshanaa...
mees pazaudeejam to vienkaarshumu un dabiigumu...
mums nav laika pat apstaaties un pasmarzhot ziedus vai vienkaarshi papriecaaties par pavasara saules siltumu...
dazhreiz atceros tos laikus, kad biju maza un gaaju lasiit mezhazemenes...
miers, apkaart viens vieniigs miers...
nebija ne steigas, ne nemiera...
bet tagad ir tas laiks, kad zini...
zini to, ka taa vairs nekad nebuus...
un briizhiem gribas aizmukt no laika un atgriezties tur...
beerniibaa... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
