"Bet vai tad tas ir slikti, ja civilizācija, kura iznīcina planētu no jūras dzelmes līdz pat stratosfērai... vai tad tas ir slikti, ja šāda civilizācija aiziet bojā? Vai tad tas ir slikti, ja planēta pati sevi sadziedē?"

"-Vai tad ir labi, ja dzīvība iet bojā? -es atjautāju.
-Nevis aiziet bojā, bet mainās, -Mašara pēc brītiņa teica. -Šeit dzīvoja tādas jūsu būtnes izpausmes, kuras izvēlējās šādu sabiedrību. Tās gan izteica sevi, gan izmisīgi darbojās, lai kaut ko mainītu. Dažas uzvarēja, dažas zaudēja, bet visi kautko iemācījās."

"-Evolūcija padarīja civilizāciju par vadošo spēku uz šīs planētas. Pēc simtiem tūkstošiem gadu vadošais spēks bija nostajies pretī evolūcijai nevis ka palīgs, bet kā grāvējs, nevis kā dziednieks, bet kā parazīts. Tapēc evolūcija paņēma atpakaļ savu dāvanu, aizsteidzās garām civilizācijai, paglāba planētu no gudrības un nodeva to mīlestības rokās."

Jāatzīst visi (varūt ne visi bet gan 50%) mani centieni virzība uz maniem mērķiem ir bijuši nesekmīgi viena iemesla dēļ - trūkst stratēģiskas plānošanas, taktikas vai sazin kā to tur sauc...
Tātad jāmācās stratēģiska domāšana un tas nozīmē jāsāk lielā šaka spele nu ta pavisam liela nevis vienkarsi lielā, ja saprotat par ko runaju.


Apmēram no 13 - 14 gadu vecuma neesmu spēlējis šahu, bet toreiz pat biju kadā šaha pulcinā, kur mācījos pie skolotaja, kurš bija traks kā marta zaķis :D (tas ir trumpis). Tātad viss jāmācas no jauna un biezpiens jaēd vairāk (sirgstu no spēcīga biezpiena trūkuma organismā).

Bet pats galvenais jau nav šhs, bet gan stratēģiskā domāšana, kuras man beidzamā laikā trūkst un kas ir jāatīsta.

Un tā, ta kā šaha dēlītis ir mans, es pirmais izvēlos figūras un izvēlos es melnās. Vēl ir brīva vieta pie dēlīša otrā galā, kadam, kas ar velas apgūt stratēgģisku domāšanu :D
Un nākamais solis šo dēlīti būs instalēt operētajsistēmā " Dzīve" .

Esmu gatavs asiņainai kaujai... :D