Nedari tā,
Man sāp, jo negribu, lai Tev sāp.
Nedari tā,
Lai jūtos kā tie.
Nedari tā,
Lai jūtos ka man nav nekā.
Nedari tā,
Nedari neko manā vietā.
Nedari tā,
Neizlem manā vietā.
Nedari tā,
Nevēlos lai mani kāds sargā.
Nesauc mani tā,
Tas bij sen, kad mani sauca tā.

Laid, laid mani vaļā,
Ļauj man augt, ne novecot.

Laid, laid mani vaļā,
Man ir,
Ir viena,
Viena kuru saucu "Māt"

Laid, laid mani vaļā,
Un lidosim dzīvosim mēs, ka gulbji savā vaļā,
Kā zirgi prērijā...

Vai atceries kā toreiz tajā vietā,
Tu vairs nedari tā,
Tu vairs neesi tā,
Man sāp, jo negribu, lai Tev sāp.

Vīriešcilvēkam ir jāļauj justies tā, lai viņš jūtas kā vīrieš cilvēks...
Un sievietem tā pat...

Nesaksim tagat te diskutet par to, ka daudz no tā ir vienkārši pieņemtas stulbas normas un aizspriedumi.
Mēs taču esam cilvēki,
Un tie ir cilveku dabas likumi.
Šā vai ta esam dabas bērni...

"viss, kas ir neaptverams...
viss, kas ir neieramejams...

viss, kas liek cilvekam kljut par nezveru...
viss, kas liek cilvekam kljut par engeli..."

Tu lasi?

Cik smuki viss izskatās bildēs...