31. Marts 2005

13:10
Īsts suns vienmēr paliek īsts suns...

Ieraudzīju Kucīti labi ne kucīti, bet viņas bildi un sailgojos... Sailgojos ar pēc melnās krāsas un suņa dzīves. Kautkāds vājprāts galvā nemitīgi cīnās divas vienlīdz spēcīgas puses. Patiesībā šādu figtu ir vairāki un visos cīnās vienlīdzspēcīgas puses, viss manā nabaga galvā... Kad beidzot būšu pārliecināts par savu ceļu, ne tikai par virzienu kā pašlaik...

Esmu sailgojies, pēc kucītes, esmu sailgojies pēc suņa dzīves...
Bet īsts suns vienmēr paliek īsts suns'un nekas cits viņš nekad nebūs...