Jūs jau labi zināt ka ar mani pēdējos mēnešus (praktiski kā izveidoju cibu) nu galīgi nav labi... Esmu spirinājies pats, bet nu ļoti daudz esmu prasījis padomus dažādiem cilvēkiem. Un kas mani pārsteidz, nu neviens man nav atteicis, cits pat vēl vairāk uzbāzies ar savu palīdzību nekā tas varbūt būtu nepieciešams (paldies viņiem šoreiz tiem citiem, kas uzbāžas:)). Vai tiešām varētu būt, ka uz pasaules tik daudz līdzjūtīgu cilvēku, piedodiet man bet neticās, vairāk šķiet daļa no viņiem dikti ziņkārīgi, (nerunāju par cibotājiem, šī ir cita pasaule:) te vispār vēl nekā nesaprotu) Nu neticās ka nu tik daudziem rūp kas ar mani notiek... Būtībā jau nav svarīgi, svarīgi tas, ka ļoti daudz esmu sapratis un iemācījies. Liels paldies visiem, šoreiz arī cibotājiem;)

Nabaga hormonu plosītās pusaudzes... Cilvēks tomēr nekur tālu savā atīstībā nav priekšā dzīvniekiem un labi vien ir. Nu nav ko sevi te mānīt...