28. Janvāris 2005

12:47
Never enough...

Tikko pieķēru sevi pie domas, ka VIENS no iemesliem, kapēc ņemos pa cibu ir tāds, lai iepazītos ar kādiem interesantiemcilvēkiem ar kuriem varētu arī reālā laikā satikties un tad jau redzētu. Muļķis, kapēc man nepietiek ar to ka var vienkārši parunātie netā, visu laiku esmu taču bijis pret atiecību veidošanu izmantojot jaunās tehnoloģijas, labāk taču pēc vecajām metodēm aci pret aci, bet nē redzies gribas vairāk, galīgi dumjš palieku, īslaicīgs dumjums...

12:54
Po

Nopirku šodien Edgara Poooooo grāmatu, esmu lasījis tikai vienu stāstiņu netā - patika. Dzirdējis daudz atsauces, esmu īsumā pazīstams ar dzīvesstāstu, nu dikti gribējās poalasīt, tču nekad nedūrās acīs viņa grāmatas, beidzot vienu ieraudzīju tā pati angļu valodā, blin, nopirku, nu tik būs mocības, vismaz savas nepārāk spīdošās valodas zināšanas uzlabošu:)

13:34
13 - 18

Tikko pāršķirstīju savu dienasgrāmatai līdzīgo veidojumu un kas izzīmējas. Parādās divi datumi 13 un 18. Spriežot pēc visa 13 ir mans laimīgais datums, kad var un pat vajag daudz atļauties taču 18, melna diena, sapratu arī to, ka pašā 18 ir stipri par vēlu, lai kautko labotu atiecīgi ir jāizmanto 13 datuma pozitīvā ietekme.

Mazliet māņticīgi ne, labi pat ļoti māņticīgi, bet mana vec vec mamma vienmēr bija teikusi, ka katram cilvēkam ir nozīmīgie datumi. Viņa zināja savu "ļauno" datumu un atiecīgi jau daudzus gadus iepriekš zināja kādā datumā mirs un tā arī notika. Tču viņa nav vienīgā visi radi no mātes puses, kas ir taj saulē zināja savu nāves dienu. Bet varbūt pašu nāvi šajā dienā izraisīja tieši māņticība kā pluss vēl tā švakajam stāvoklim.

Taču blociņš jau mans itkā nemelo, un agrāk par šiem datumiem nebiju domājis. Hmmm... Viela pārdomām...