Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2015. gada TOPS |

Draugi


kautskis
27. Mar 2015 11:21 The kids are alright

Parunāsim par polītiku.

Kā zināms, 7. maijā Viņas Majestātes padotie ies vēlēt Parlamentu, un pilnīgi visi, kam nav slinkums, par šo faktu krīt mērenā izmisumā. Apvienotās Karalistes polītiskā dzīve gandrīz vienmēr bijusi patīkami vētraina, un arī šīs vēlēšanas nav izņēmums. Kā jau vispār Eiropā, arī Apvienotajā Karalistē ir uzradies Putina fanu klubs, kas sauc sevi par partiju un aģitē par Lielbritānijas neatkarību (iedomājieties, Lielbritānijas neatkarību, nevis neatkarību no Lielbritānijas, līdz kam mēs esam nonākuši). Un ar neatkarību šie ļaudis saprot izstāšanos no Eiropas Savienības.

Protams, katram ezim (ja vien viņš nedzīvo dziļi drūmā Ziemeļanglijā) ir skaidrs, ka UK izstāšanās no ES vismaz īsākā un vidējā laika posmā būtu diezgan vareni sūdi. Taču dziļi drūmās Ziemeļanglijas ežu populācija pie diezgan vareniem sūdiem ir pieradusi, viņiem pat patīk dzīvot diezgan varenos sūdos, viņi diezgan varenos sūdus paņem klēpī, apmīļo un sauc par saviem. Un, kad cilvēki diezgan varenus sūdus uztveŗ nevis kā kaut ko tādu, no kā vajadzētu izrāpties, bet savas esības neatņemamu sastāvdaļu — nu, tad viņiem gribas tos sūdus jo dāsni bārstīt arī tālāk. Piemēram, ja kādā valstī spēj pastāvēt sabiedriskā kustība Mana Čeļābinska, nav gan jābrīnās, ka šī valsts cenšas arī visu pārējo pasauli pataisīt par tādu manu Čeļābinsku.

Lai piesaistītu drūmos Ziemeļanglijas ežus, kas apsveŗ iespēju balsot par Lielbritānijas neatkarības cīnītājiem, konservātīvo partija ar savu bezbailīgo vadoni Deividu Kameronu priekšgalā mēģina mērkaķoties pakaļ neatkarības cīnītājiem — paļā imigrantus, gaužas par Eiropu un piesola, ka uzrīkos referendumu par izstāšanos no ES, ja uzvarēs vēlēšanās. Tiesa, viņu centienus tuvināties tautai mazliet apgrūtina Deivida Kamerona nespēja slēpt savu pārliecību, ka viņš ir vismaz trīs galvas tiesas pārāks par visādiem common people. Bet viņš arī īpaši necenšas un, gluži kā meiteņu koļīšanas metožu sacerētāji, cer, ka nekaunīga attieksme nodrošinās panākumus. Sak, jautājums nav — vai Deivids Kamerons jums būs gana labs, jautājums ir — vai jūs esat gana labi, lai Deivids Kamerons būtu jūsu PM.

Bet, protams, galvenais Deivida Kamerona pretinieks nav vis Putina fanu kluba vadītājs, bet gan opozīcijas un leiboristu vadonis Eds Milibands. Rīta Panorāma gan viņu nosauca par Deividu Milibandu, acīmredzot pieņemot, ka visus britu polītiķus sauc Deivids, un vispār ir arī Deivids Milibands, bet līdz tam mēs nonāksim mazliet vēlāk.

Atļaušos nelielu personīgu atkāpi: Eds Milibands man uzreiz iepatikās tādēļ, ka viņš dara lietas, kas viņam īsti nesanāk, jo arī es tā cenšos dzīvot. Deivids Kamerons jau pa gabalu izskatās pēc dzimuša polītiķa, kas izbauda pūļa uzmanību un citu cilvēku pakļaušanu. Savukārt, skatoties uz Edu Milibandu, vienmēr nāk prātā tā anekdote par basistu — lūk, viņš runā un pie sevis visu laiku domā, esi pārliecināts, runā skaļi, vicini rokas, esi pārliecināts, runā skaļi, vicini rokas... Es pieņemu, ka Eds Milibands ir britu žurnālistu mīlulītis, jo viņa mēģinājumi neizskatīties pēc nūģa ir lielisks materiāls klikšķināmām attēlu galerijām. Savukārt pēc tam, kad vakar beidzās Kamerona un Milibanda televīzijas debates (kur viņi debatēja nevis viens ar otru, bet ar britu pratināšanas meistaru Džeremiju Paksmanu), Paksmans tā gādīgi apjautājās: "Tev viss kārtībā, Ed?" Uzminiet nu, kas ir visbiežāk citētā frāze pēc šīm debatēm.

Nu lūk, bet, kā minējām, ir arī Deivids Milibands. Deivids ir Eda vecākais brālis, kas arī savulaik cierēja uz to pašu amatu. Tā nu Eds izspēlēja gandrīz vai bībelisku motīvu un leiboristu vadoņa vēlēšanās par mata tiesu izrāva uzvaru pār Deividu. Savukārt Deivids apvainojās un aizgāja prom no polītikas. Eds gan stāsta, ka viņu attiecības esot jūtami uzlabojušās, tomēr var noprast, ka tas ir bijis gana smags trieciens. Tādēļ uz jautājumu, vai viņam pietiek dūšas, lai vadītu valsti, Eds gan varēja atbildēt: "Klau, Džeremij. Lai es šeit tiktu, man vajadzēja tikt galā ar paša brāli. Tu tiešām man prasi, vai man pietiek dūšas?!" (Piebildīsim, ka viņš tā neatbildēja.)

Tāds, edz, neliels кто есть who in the UK General Elections. Lai turpmāk arī jūs bļautu uz ekrānu, kad Dāvis Valdnieks Edu Milibandu sajauc ar Deividu.

11 raksta - ir doma


kautskis
26. Mar 2015 14:14 ...

Un, tā kā Latvijas ziņu portāli joprojām guļ, ziņošu es: Francijas amatpersonas paziņojušas, ka tā versija par controlled flight into terrain tik tiešām ir visticamākā, tas ir, otrais pilots lidmašīnu apzināti iestūrējis zemē. Tā, lūk.

UPD: Atvainojiet, Delfi bija par divām minūtēm ātrāki.

32 raksta - ir doma


kautskis
26. Mar 2015 14:13 L'amour plus fort que la haine

Aleluja, brāļi un māsas, beidzot tas ir noticis! Nācionālā apvienība un Saskaņa beidzot spējusi atzīties savās jūtās vienam pret otru. Nu viņi spēj sniegt roku viens otram, lai kopā spriņģotu pretī gaišākai, labākai un tikumiskākai rītdienai!

Protams, Nācionālā apvienība dievojas, ka viņi ir antiputinisti. Es viņiem pilnībā ticu, kāpēc ne! Jēdzienu "antiputinists" taču var saprast dažādi — tas var būt kāds, kas iebilst pret Putina polītiku, bet tas var arī būt kāds, kas gribētu būt Putina vietā. Arī tie vēsturiskie antipāvesti taču nemudināja katoļticības vietā ieviest sātanismu, bet uzstāja, ka viņi ir īstāki pāvesti par pašu pāvestu. Nācionālā apvienība mierīgi var būtu tādi antiputinisti, kas grib būt lielāks Putins par pašu Putinu. Ir gan tiesa, viņiem arī līdz Putina līmenim vēl jāizaug. Bet slikts tas ierindnieks, kas negrib kļūt par ģenerālisimusu.

Un vēl es te domāju, ka laikam man jākļūst sociāli atbildīgākam. Es te pirms kāda brītiņa bļaustījos, ka abortu skaits katru gadu samazinās. Acīmredzot tikumības aizstāvji ar šo statistiku iepazinās un diezgan skaidri apjauta: ja šitā turpināsies, pēc kāda laika nebūs, par ko brēkt. Tādēļ nestāstīsim skolniekiem par kontracepciju, atlaidīsimies ērtāk krēslā un gaidīsim, kad abortu skaits atkal pieaug!

Ziniet, es arī gribu būt Nācionālās apvienības deputāts. Noteikti ir ļoti spridzīgi pašam radīt problēmas, kuŗas pēc tam tu piesolies risināt.

2 raksta - ir doma


kautskis
25. Mar 2015 12:11 Daily news

Un vēl, runājot par ziņām, gribu pastāstīt, ka nesen (tiesa, ne nesenās aviokatastrofas sakarā) iemācījos ļoti derīgu terminu: controlled flight into terrain. Tas nozīmē tieši to, pēc kā tas izklausās, un, kā liecina aplēses, ir galvenais aviokatastrofu cēlonis. Es, protams, neņemšos apgalvot, ka tieši tas še ir noticis, bet stipri iespējams, ka tuvākajā laikā šis termins tiks lietots vismaz kā viena no versijām.

9 raksta - ir doma


kautskis
25. Mar 2015 10:59 Laipni lūgti 21. gadsimtā

Man ļoti patīk bezcerīgas cīņas, un man ir patiesa cieņa pret ļaudīm, kas šīs bezcerīgās cīņas tomēr cīna. Piemēram, tās parakstu vākšanas portālā Mana Balss, lai Latviju beidzot piespiestu uzvesties kā 21. gadsimta Eiropas valsti, nu tur marihuānas dekriminalizācija, kopdzīves likuma pieņemšana, tādas lietas. Protams, pat ezim skaidrs, ka ne viens, ne otrs vismaz tuvāko desmit gadu laikā nav gaidāms (un ir kādu 70% varbūtība, ka arī pēc 20 nebūs). Mūsu valstij patīk dzīvot kā tajā jokā par apsviedīgo ebreju: visapkārt 21. gadsimts, bet mums — deviņpadsmitais! Bet cenšanās ir apsveicama, pats parakstījos un mudinu to darīt arī jums. Lai tieslietu ministram atkal būtu iespēja juridiski nereģistrētās ģimenes saukt par "šiem", kā vakar Panorāmā izteicās.

Vispār tie latvju polītiķu centienus būvēt Latvijā totālitārismu ar cilvēcīgu seju ir tiešām atzīstami. Lūk, mums visiem jādomā un jādzīvo šādi. Ja tu tā nedzīvo, nu, gluži pie sienas tevi neliksim un uz lēģeŗiem nesūtīsim (te parādās tā cilvēcīgā seja), bet ar visādiem ierobežojumiem tev gan, kā saka Eminence Stankēvičs, jārēķinās. Vienīgi žēl, ka Latvija robežojas ar Krieviju — šeit tikai visradikālākie ļaudis ņemas slavināt Putinu par viņa tradīcionālo vērtību cienīšanu. Savukārt tajās valstīs, kas ar Krieviju nerobežojas, visu nokrāsu totālitāristi var cerēt uz Putina gādīgo atbalstu viņu cīņā pret ļauno liberastu sazvērestību. Tā nu Latvijai jācīnās vienai pašai, un neizbēgami sanāk šur tur piekāpties.

Tas viss ir ļoti lieliski, bet tomēr tiem mūsu polītiķiem, kas ļoti alkst pamācīt, kā "šiem" ir jādzīvo, vajag ielāgot vienu vienkāršu lietu (es jau to esmu teicis, bet varu pateikt vēlreiz). Un tas atkal ir saistīts ar šito te 21. gadsimtu. Proti: 21. gadsimtam ir tāda īpatnība, ka ļaudis ir saklausījušies visādas liberastu pasakas par cilvēka brīvību un tādām lietām. Un, kad viņi tādas pasakas saklausās, viņiem arvien mazāk un mazāk gribas dzīvot tādās valstīs, kas viņus uzskata par savu īpašumu, ar kuŗu var izdarīties, kā vien ienāk prātā. Tādēļ valstīm sanāk savā starpā konkurēt par to, kas viņās dzīvos — tas vien, ka tu kādā valstī esi piedzimis, vēl nebūt nenozīmē, ka tu tajā valstī arī dzīvosi un strādāsi (kā to ļoti labi zina ikviens, kas piedzimis Padomju Savienībā).

Nu lūk, un Latvijai būtu ļoti, ļoti lietderīgi apskatīties, kā tieši viņa izskatās šajā konkurences cīņā. Protams, var kaunināt cilvēkus par to, ka viņi aizbrauc — bet kaunināšana strādā tikai zināmā mērā. Ja ailītē "kā piesaistīt cilvēkus Latvijai" ir tikai "kauninot", tad (atkal lietojot Ekselences Stankēviča izteicienu) jārēķinās, ka vienā brīdī cilvēki pateiks — meh, paši uz sevi paskatieties, lielie kauninātāji.

61 raksta - ir doma


kautskis
23. Mar 2015 11:24 Better Living through Chemistry

Pieķēros nedēļas nogalē atkal negātīvu skenēšanai un pamanīju, ka vispār uzņēmums Nikon savulaik ražoja neparasti labus filmu skenerus. Tur gan ir mazliet jāpiešaujas, bet rezultāti ir tik spektakulāri, ka nenopriecāties. Tā nu es skenēju savas vecās filmiņas un nevaru vien nobrīnīties: izrādās, piemēram, fotoaparāts Smena 8M, kas ir neaprakstāms sūds ļoti neērts un slikti uztaisīts, ir spējīgs uz salīdzinoši ļoti labām bildēm. Vai, piemēram, kaut kādu aizvēsturisku 9. maiju es savulaik bildēju ar vienreizējo kameru, kuŗā biju ietinis Fuji Neopan 400. Protams, fotoaparāta ierobežojumi bildē ir skaidri redzami, kadra malas ir patīkami izplūdušas. Bet burvīgais melnbaltās filmas grauds (ko vēl vairāk pastiprina tas, ka mans iecienītākais attīstītājs kopš sākta gala bijis Rodināls) savienojumā ar mazliet arhaisko tēmu tiešām visas bildes vērš kā kaut kādu laikraksta Cīņa fotoreportāžu no senseniem laikiem. Tāds vintidžs, ka vien turies!

(Neliela līriska atkāpe: izrādās, savulaik 9. maijs tik tiešām bija iepriekšējā kaŗa atceres gadadiena, nevis gatavošanās jaunam. Ne bez pārsteiguma ievēroju, ka nekur nav nevienas kolorādo lentītes, bet pie pieminekļa plīvo sabiedroto karogi. Iedomājieties, Amurikas karogs 9. maijā! Es nemuldu.)

Vēl ļoti aizkustināja tas, ka no pagājušā gadsimta pēdējās un šī gadsimta pirmās desmitgades man palikuse branga kaudzīte negātīvu un diapozitīvu ar daudzām ļoti skaistām vietām, kuŗu diemžēl vairs nav ar mums (joprojām esmu pārliecināts, ka Valmieras autoostas noplēšana bija neticama cūcība un elpu aizcērtoša necieņa pret vēstures liecībām, kuŗu Valmierā jau tā nav daudz — ja nekā citādi, varēja taču vismaz pārcelt, teiksim, uz Valku). Savukārt agrīnie eksperimenti digitālajā fotogrāfijā sen nomiruši līdz ar cietajiem diskiem. Protams, es tagad cītīgi taisu rezerves kopijas, bet mācība ir pat ļoti skaidra.

Un vēl es ar šausmām pamanīju, ka, izrādās, fotoamatieŗi savulaik gauži nevīžīgi izturējās pret fotografēšanu, laboratorijas darbiem un filmiņu uzglabāšanu. Piemēram, mani abi krusttēvi, kas savulaik agrīnajā bērnībā iepazīstināja mani ar aizgrābjošo fotogrāfēšanas vaļasprieku, visādi uzsvēra, kā šis pasākums audzinot kārtības izjūtu, precizitāti, tīrību un citas labas lietas. Nu lūk, un šiem pašiem ļaudīm, kas tik ļoti strostēja mani, ka es fotogrāfijas augstajam templim nepieejot ar pienācīgo cieņu, regulāri ir tankā salipuse filma, neasas bildes un stipri aptuveni iestādīta ekspozīcija. Bet visvairāk šausmina paradums filmas uzglabāt, tās vienkārši satinot rullītī un ieliekot kaut kādā kastītē. Es gan savulaik centos visu glābt no tālākas bojāejas, sagriežot tās filmas un saliekot pa albumiem, bet vai manu, cik drausmīgi švīkains tur viss ir. Un, kad es salīdzinu viņu negātīvus ar maniem, ne bez lepnuma sanāk pamanīt ļoti jūtamu atšķirību.

Long story short: filma ir baisākā štelle. Pārdabiski lieliska, un vienīgais trūkums ir lielā noņemšanās, kas pat tādai salīdzinoši vienkāršai lietai kā 35 milimetru filma ir daudzreiz lielāka nekā digitālajai fotogrāfijai. Tomēr laikam jāsaņemas un atkal jāsāk bildēt ar viņu biežāk — jo būs jau maniem krusttēviem taisnība, tā ņemšanās ar filmām un ķīmiju tiešām audzina raksturu.

PS Ja jums ir vēlme, varat kaut ko atbraukt ieskenēt. Tomēr jārēķinās, ka pasākums ir stipri laikietilpīgs. Es teiktu, var taisīt skenēšanas ballīti, laiku pa laikam piestaigājot pie skeneŗa!

31 raksta - ir doma


dis
22. Mar 2015 21:45

HEAD OVER HEELS
stop motion īsfilma

https://vimeo.com/54228768

ir doma


dis
22. Mar 2015 16:11

jūties kā cilvēks'
diendusa ir laba štelle

nav jau tā, ka sūdzos par nakts miegu
bet šais dienās kaut kā sagurums māc

par maz fiziska darba?

Mūzika: linda perhacs - paerallelograms

ir doma


dis
21. Mar 2015 15:30

pastaiga pa mežu
sniegi, slapjas kājas un brikšņi
ļoti skaistas krāsas
sūnu toņi, melnzeme, kritušas lapas un skujas

satrauc nākamība
kaut jādzīvo mirklī
plāni darbi vajadzības

prioritātes?

Mūzika: sprakšķi no krāsns

ir doma


sirdna
20. Mar 2015 12:10

Mākoņi pat uzlabo redzamību, var ar neaizlīmētu aci skatīties aptumsumus.

2 raksta - ir doma


dis
20. Mar 2015 11:01

https://www.youtube.com/watch?v=AHJzuxvutOw

Everything Wrong With Humanity, In One Short Animation

ir doma


kautskis
19. Mar 2015 12:54 Nu kas ir!!!

Ka tevi jupis, kas noticis?! Cibai kārtējo reizi bija Near Death Experience, un nu viņa palikusi visa tāda apgarota, sapratuse, kā vajag dzīvot, un turpmāk nekasīsies, bet būs garīga?!

Šitāds iesāķis mētājas apkārt. Un neviena glauna cepiena, ja daudz, tad ļaudis stāsta, kā ies grauzdēt popkornu. Aha, stāvēs ar savu popkorna tūtu kā tādi loši lēdijas un gaidīs, kad kaut kas notiksies.

Saņemamies, biedri.

PS Kur ir visādi extranjēri komentārieši, kad viņus vajag?! Kur ir komentāri par (attiecīgi) to, kā šādi džinsi liecina par sabiedrības morālo pagrimumu un neārstētu depresiju, ko jaunieši mēģina dakterēt ar alkoholu?!

18 raksta - ir doma


sirdna
19. Mar 2015 11:33 Pāris teikumos.

Man te nekas nav rakstīts ilgāku laiku un, kā lai saka, neko tādu arī negribas rakstīt, izņemot "zeme, atveries!", bet es zinu, ka ne nu atvērsies, ne kā, un projekts "cibas_killeris", kad kopienā var iepUOstēt (kā man riebas šitie "uo", kad katrs, kam Dievs devis kaut pusi bungādiņas, var skaidri dzirdēt un saprast, ka izrunā "oa", iepOAstēt, bet nē, vot, ja Endzelīns ar to Mjūlenbachu šito izdOAmāja, tad es viņiem piedošu, baigi prikolīgo grāmatiņu sarakstīja, nu, to vārdnīcu, par to daudz ko var piedot un vēl krogā uzsaukt 0.3 litrus Aldara Zelta, vairāk nē, ja viņi vispār dzer, Endzelīns tak pliks pa māju staigājis, kas ir praktiski, jo drēbes nedilst, bet ādas mēbeles nav tik patīkamas, nujā, un tādi plikstaidzekņi vispār ir pilni ar novirzēm no normas, piemēram, ēd tikai sautētas bērzlapes vai taisa kausēta sviesta klizmas, nujā, vārdu sakot, Endzelīnam un tam vācietim, kurš, man liekas, gan to alu izdzertu, lai gan tas var būt tikai mīts par tiem vāciešiem, ka šie alu dzer, varbūt viskiju lej rīklēs, teitoņi sasodītie, bet nav svarīgi, karoč, Endzelīnam un tam Mīlenbaham es vēl varbūt to piedotu, bet, ja kāds cits to izdomāja, manis pēc, kaut vai Rainis, kuram tāpat jau daudz visādu grēku uz dvēseles, piemēram, sarakstīt visādas garlaicīgas glupības, ar kurām bērnus skolās spīdzināt, Lellītis Lollītis, riorasā, nē, pat Raiņam es šito "uo" padarīšanu nepiedotu, ni un ni, un nemaz nenāciet man lūgties, vienalga nepiedošu, ne par kādu naudu...ē, atceļam, par naudu piedošu, graudus man nevajag, bauda, hehe, ja nu vienīgi estētiskā, un tad man vajadzēs jaunas brilles, kuras man ne par kādu estētiku nepārdos, tikai par nicināmo metālu, bet jā, par naudu varētu šo to piedot, vēl Makiavellis norādīja, ka cilvēki jums piedos visu, nopietni, dajebko, izņemot mantas un zelta sudrabiņa konfiskāciju, šito nekad, karoč, materiālie līdzekļi ir kolosāls piedošanas instruments jau kopš laikiem, kad pasaules galvaspilsēta bija Neandertālē) tātad, ka kopienā var iepOAstēt (haha!) lūgumu tapt nomušītam un raugi, nepaspēj vēl tu, cilvēks, aiziet no Kleistiem uz Purvciemu, kad jau Āgenskalnā esi pagalam, lūk, bet projekts neaizgāja un rakstīt arī nav sevišķas iedvesmas.

Kaut kā tā.

2 raksta - ir doma


kautskis
18. Mar 2015 13:09 SA marschiert mit ruhig festem Schritt

Vispār mēs domājam, ka gramatikas nacistu kustībai vajadzētu vairāk piestrādāt pie tā, lai attaisnotu savu nosaukumu.

Mēs gribam gramatikas brūnkreklus, kas dauza stiklus tiem veikaliem, kur prasa, vai maisiņš vajag. Mēs gribam masu sapulces, kur Vadonis sekotājiem lasa priekšā Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcu. Mēs gribam maršus ar pūtēju orķestri un skaļu kliegšanu "Ŗ! Ŗ! Ŗ!!!!"

Ja jau mūs saukā par nacistiem, tad no mums to sagaida. Nepievilsim.

14 raksta - ir doma


kautskis
18. Mar 2015 12:30 Mīli savu tuvāko

Jūs jau paši esat redzējuši to Zbigņeva Stankeviča interviju, kur viņš stāsta, ka tiem, kas aizskar reliģiskās jūtas, jārēķinās ar fizisku vardarbību.

Mīlīgi, un vispār mēs esam par. Ja ir viena lieta, ko šai pasaulei vajag, tad tā ir vardarbība. Vairāk vardarbības! Bet mēs nesaprotam, kāpēc tikai par reliģiskajām jūtām. Piemēram, prezis Bērziņš aizskar mūsu patriotiskās jūtas. Pa purnu, mēs teiktu! Tas cirvis, kas ticis pie Akmens tilta apgeznošanas, aizskar mūsu aistētiskās jūtas. Sen nav sists! Un mēs nemaz nesāksim par tiem ībļiem, kas aizskar mūsu gramatiskās jūtas. Tur būs, ko noņemties, kamēr visiem pa purnu iekraus. Bet darbs dara darītāju, un ar Zbigņeva svētību varētu sadot bietē lielai daļai jauniešu, kas jauc "vai" un "jeb", neliek komatos divdabja teicienus un deminutīvu no "karte" darina kā "kartiņa".

Dūrei tik spēks!

40 raksta - ir doma


dis
17. Mar 2015 20:23

vidzemes laukos redzama ziemeļblāzma

ir doma


dis
17. Mar 2015 10:57

tas, kas pats neredz sevi savā atspulgā

Mūzika: bonobo - black sands

ir doma


kautskis
17. Mar 2015 10:59 Putina kostīma filiāle Cibā

Pizģec, ne! Tu te sēdi savā nodabā, domā, ka vismaz Cibā taču ir tikai gudrie, skaistie un veiksmīgie, un pēkšņi parādās puosts par bāriņtiesu lielo puostu, kas beidzas ar to, ka ļaudis pilnā nopietnībā piesauc Irīnu Bergsetu kā faktu avotu, nevis izsmiekla objektu.

Jā, man arī sāp sirds par to, ka 10% bērnu katru gadu tiek izņemti no ģimenēm. Gauži sāp. Un zināt, kāpēc? Tāpēc, ka tas pārlieku skaudri parāda, cik skarbi tomēr ļaudis Latvijā mēdz dzīvot ārpus tā mūsu gudro, skaisto un veiksmīgo loka.

Protams, sēžot šajā veiksminieku lokā vai, vēl labāk, emigrācijā, var viegli aizmirst par to, kā dzīvo citi ļaudis. Un tad ir viegli dot tādus gudrus padomus — sociālajiem darbiniekiem vairāk jāstrādā ar ģimeni, nedrīkst to izjaukt, bērnus sūtīt prom uz ārzemēm, pārdot Norvēģijas pedofīliem un kas vēl ne.

Get real, people. Izbāziet kādreiz degunu no sava priviliģētā burbuļa un apjēdziet, ka tas vien, ka jums šajā dzīvē ir paveicies, nenozīmē, ka visi pārējie dzīvo tāpat kā jūs. Ja gribat, es jūs varu sapazīstināt ar cilvēkiem, kas brīvprātīgi darbojas SOS bērnu ciematos. Jājā, tajos pašos briesmīgajos ģimeņu graušanas iestādījumos. Lai viņi jums pastāsta, teiksim, par bērniem, kas piecu gadu vecumā izskatās pēc divgadīgiem, jo viņu tradīcionālā ģimene regulāri aizmirst viņu pabaŗot. Paskatieties viņiem acīs, iepazīstieties ar to, ko viņi dara, un tad visgudri pamāciet, kā viņiem jāstrādā ar ģimeni un kādi lopi viņi ir tāpēc, ka atļāvušies ģimeni izjaukt.

Gudrie, skaistie un veiksmīgie ir pazīstami ar tādiem jēdzieniem kā "kontracepcija" un "ģimenes plānošana". Bet ir kaudzēm tādu ļaužu, kam šie jēdzieni, gluži kā viss pārējais dzīvē, ir sadaļā "man pajāt, es kapāju Vanagu". Turklāt pavisam burtiskā nozīmē: ja sanāk, izbrauciet kādu nedēļas nogali ārpus Rīgas (iedomājieties, visa Latvija nesastāv no Rīgas) un pastaigājiet apkārt. Jo aši jūs sastapsit ļaudis ar stipri nodevīgām dzīvesveida pazīmēm sejā, kas dzīvespriecīgi kapā divlitrīgo alu.

Latvijā ir drausmīgi daudz disfunkcionālu cilvēku. Jūs, protams, ar viņiem neesat pazīstami, bet es diemžēl esmu. Šie disfunkcionālie cilvēki veido disfunkcionālas ģimenes, kuŗās izaug šādi paši disfunkcionālie cilvēki. Ir daži, kam paveicas no tā izrauties, bet ir satriecoši stulbi paziņot, ka tā notiek ar visiem un jāļauj bērniem vienkārši augt. Un, lūdzu, nestāstiet, ka to visu var atrisināt, strādājot ar ģimenēm. Pirmkārt, Latvijā nav īpaši daudz sociālo darbinieku — tas ir smags un slikti apmaksāts darbs, nav īpaši daudz cilvēku, kas to grib darīt. Kamēr jūs izvēlaties labi apmaksātus darbus Rīgā vai emigrācijā, kādam citam katru dienu jāņemas ar cilvēku pagrimuma visdziļāko zaņķi. Kaut kā nešķiet, ka jums ir tiesības mācīt, kā viņiem vajadzētu darīt savu darbu. Un otrkārt, jūs esat kādreiz runājuši ar alkoholiķi? Esat dzirdējuši, kā viņš dievojas, jājā, es visu saprotu, esmu pagrimis, vot, nokāpšu no plosta, goč pendel pārtraukšu, atradīšu darbu, mainīšu savu dzīvi. Viiiiisss, šitā ir pēdējā reize. Un pēc tam pienāk nākamā pēdējā reize, un aiznākamā, un aizaiznākamā.

Lūk, šī ir tāda bērnības trauma, ka maz neliekas. Tas, ka bērns uzaug, īsti nepaēdis. Tas, ka viņš neredz veselīgu ģimenes modeli, tikai vilkšanos no viena plosta līdz otram. Tas, ka viņš pieaugot pats sāk atkārtot tos paraugus, ko redzējis no vecākiem. Sešpadsmit gados uztaisa bērnu un ir ļoti pārsteigts, no kurienes tas te radās, astoņpadsmit gados iesēžas cietumā un pēc tam vairs citādi padzīvot nemāk. Un es te pilnīgi neko neizgudroju, tie ir īsti cilvēki ar vārdu, uzvārdu un bildīti policijas ziņojumu dēlī.

Viss, paldies.

135 raksta - ir doma


kautskis
16. Mar 2015 11:39 I liked it before it was cool

Izrādās, Sedas purvs vismaz pavasarī kļūst par kaut ko līdzīgu ceļojumu galamērķim. Nu, kas to būtu domājis! Nēnu nevar jau noliegt, ir glīti, bet es svētdien tiešām biju ne pa jokam pārsteigts, sastopot tur arī kādu citu.

Un vēl — [info]antuanete ir taisnība, sūnu un ķērpju pētīšana palielinājumā ir pārdabiski lieliska izprieca. Izrādās, tas ir vesels biezoknis, nevis vienkārši kaut kāds zaļš veidojums, kas aug uz kokiem. Bet vispār brīnišķīgajā filmā Powers of Ten ir labāk pastāstīts par to, ka nav tāda "liels" vai "mazs", viss atkarājas no mēroga, un jebkuŗā mērogā tā vietējā mēroga pasaule ir ne mazāk pilnīga, sarežģīta un izsmalcināta.

ir doma