Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2016. gada TOPS |

Draugi


sirdna
3. Dec 2016 16:40

Klīdu pa cibu, nonācu pie sarunas par veco labo feminismu. Teikšu, kā ir, neesmu stiprs feminismā, tas ir, mana uztvere nav uzskaņota attiecīgo problēmu izlasīšanai no apkārtējo iespaidu gūzmas. Bet sarunā uzdūros vārdam "objektifikācija" (vai "objektificēšana"), un tā esot nelaba lieta un ārkārtīgi sāpīga.

Palūrēju gūglē.

objektificēšana - 10 rezultāti
objektifikācija - 170 rezultāti.

Salīdzinājumam
suņa sūds - 245 000 rezultātu.

Tas ir, par šo ārkārtīgi svarīgo, sāpīgo un visai feminisma kustībai/ideoloģijai/whatever fundamentāli nozīmīgo objektificēšanu tiek runāts visai klusu, ķēķī un bez lieciniekiem. Laikam bailēs no Big Man.

46 raksta - ir doma


kautskis
2. Dec 2016 13:15 Gribu

Vai kādam no jums ir piena pudeles korķis (vai varbūt drīzāk vāciņš)? Nu tāds vintāžīgs priekšmets, ar kuŗu varēja aizvākot vintāžīgas piena pudeles. Labprāt tādu nopirktu.

PS Nē, tas nav nuostaļģisku apsvērumu dēļ.

23 raksta - ir doma


kautskis
1. Dec 2016 10:43 Nuostaļģija vairs nav tāda, kāda bija

Ziniet, es neiešu uz jauno Zvaigžņu kaŗu nolējumu. Es pat gribētu, lai viņš izgāžas un jaunus nolējumus vairs netaisa, lai gan tas noteikti nenotiks. Un, ja tā padomā, Episode I nemaz nebija tāds sūds, pat ar visu Džār Džāru Binksu.

Paskaidrosim sīkāk. Kā jau gudrs, skaists un veiksmīgs jaunietis, kam patīk sava dzīve un kas skatās nākotnē ar drošu skatu, es neaizraujos ar nuostaļģiju. Jo kas gan ir nuostaļģija? Labākajā gadījumā tās ir patīkamas atmiņas par aizgājušiem laikiem, kas silda sirdi un raisa smaidu. To es spēju saprast, uz savu pagātni labi atskatīties bez naida. Bet nuostaļģija rada atkarību: tīkamās sajūtas gribas vēl un vēl, un arvien lielākās devās. Pamazām pāriet vēlme meklēt kaut ko jaunu, jo ir tik mīlīgi ieritināties pagātnes silto sajūtu groziņā. Un tā pamazām mēs nonākam pie nuostaļģijas tās vissliktākajā izpausmē: pārliecības, ka viss labākais jau kaut kad ir bijis, un mums atliek vien cerēt uz šo zelta laiku atkārtošanos.

Protams, viss atkarājas no devas, "alle Dinge sind Gift und nichts ist ohne Gift, allein die Dosis macht es, dass ein Ding kein Gift ist" (piebildīsim, nespēja nonākt līdz šai patiesajai apskaidrībai arī ir būtiska mūsdienu cilvēces bēda, bet par to citreiz). Tak tagad cilvēce nuostaļģiju ir ne tikai salietojusies, bet pārdozējusi. Mēs vārtāmies krampjos renstelē ar putām uz lūpām un pārgrieztām acīm, un rokā mums nodevīgi rēgojas nuostaļģijas adata. Bet, kamēr mums vēl ir nauda, gādīgie nuostaļģijas dīleri dod mums arvien jaunas devas, neskatoties uz to, ka mums acīmredzami ir ticis stipri par daudz.

Jo atziņa, ka viss labākais jau ir bijis, nozīmē, ka cilvēks ir vien soļa attālumā no klīniskās nāves. Viss, cauri, dzīve beigusies. Dzīve bez cerības nākotnei paliek par nedzīvojamu sūdu, kur nuostaļģija vairs nesniedz eiforiju, bet kādu laiciņu ļauj justies normāli (gluži kā vispār ar narkotikām, kad medusmēnesis beidzies un sākusies skarbā atkarība).

Par ko Episode I tik ļoti gānīja? Pirmām un galvenām kārtām par to, ka tā nebija gana līdzīga pārējām trim filmām. Bet tā bija Episode I labākā īpašība. Ja gribat nuostaļģiju, var tak viņu smelties pa tiešo no pirmavota -- sēdiet, skatieties oriģinālo triloģiju un līksmojiet kā evoki Episode VI beigās. Episode I centās uztaisīt jaunus Zvaigžņu kaŗus, nevis atkārtot veco, un tas ir atzinības vērts.

Un kāpēc cilvēkiem patīk Episode VII? Tāpēc, ka tur ir tieši tas, kas bija, tikai makten uzprišināts. Kā īpaši artisanāli uztaisīts žigulis ar alumīnija virsbūvi, sildāmiem beņķiem un automātisko kārbu tiem, kam patīk žiguļi, bet nepatīk rūsa, auksta pakaļa un ātrumu pārslēgšana. O, skat, arī tagad visu var tāpat kā agrāk.

Neuzķerieties, tie ir māņi. Nav iespējams divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē. Pat ja tu esi uzcirties uz mata tāpat kā pirmoreiz, kad kāpi upē, sper tos pašus solīšus un sajūsmā brēc -- uh, šitas nu gan ir kā vecajos laikos, -- upe jau sen ir aizplūdusi tālāk un tikai tu kā muļķis vēl izliecies, ka nekas nav mainījies.

Turklāt tā nav nevainīga izklaide. Evolūcijas gaitā izdzīvo tie, kas veiksmīgāk spēj pielāgoties jauniem apstākļiem. Eiropai ar Amuriku ir noveicies, ka apkārt pārējie arī slīgst nuostaļģijā, daži pēc PSRS, citi pēc 7. gadsimta. Bet tie, kas spēs izrāpot no siltā pagātnes groziņa un atzīt, kuŗā gadsimtā viņi dzīvo, aizies nuostaļģētājiem gaŗām dziedādami. Nav ne jausmas, kas tie varētu būt, taču ķīnieši būvē rīsu vārāmos katlus ar bluetooth. Ievērojiet, nevis īpaši artisanālos čuguna vārāmos katlus pēc senām amatnieku tradīcijām, bet viedtālrunim pieslēdzamus pašvārītājkatlus ar bluetooth.

Ja es būtu kādas rietumvalsts vadonis, es bažītos. Vai ļoti cerētu, ka tam Āfrikas imigrantam, kas grib mūs aizvest uz Marsu, izdosies viņa nākotnes plāni. Jo viņam vismaz tādi ir.

10 raksta - ir doma


sirdna
30. Nov 2016 14:51

Par sugu pielāgošanos. Vakar ietinos džemperī, kažokā un siltās zeķēs un kumuroju uz Rimi pēc roltoniem un viskija. Sniegs, ledus, auksts vējš, klimats. Un visam šim klimatam pa vidu, tarkšķēdams savā valodiņā, slāj stipri indiska paskata jaunietis tkreklā un šortos. Nemaz neizskatījās traucēts no mūsu bargās ziemeļu dabas.

18 raksta - ir doma


sirdna
30. Nov 2016 11:42

Nepatīk, kad šmaucas. Kad biksēs saliek tamponus, no tā nerodas spējas jāt ar zirgu un spēlēt tenisu. Ja padusēs iesmērē Old Spice, no tā nerodas spēja lidot pa gaisu ar moci un nenosisties pēc kritiena no desmitā stāva.

Kā arī, svētceļnieks neaizņem 2 kvadrātmetrus.

28 raksta - ir doma


turbund
30. Nov 2016 03:51

nu kuram gan var negadīties nogulēt 18h un pamosties dienu vēlāk, nekā plānots.

2 raksta - ir doma


kautskis
28. Nov 2016 14:29 Pilsoniskā modrība

Nupat uz ielas redzēju riteņbraucēju, kas, neskatoties uz viedajām norādēm par šādas nodarbes kaitīgumu, bija aizsegusi seju.

Drošības policijai taču ir kaut kāds informantu tālrunis, kur modrie pilsoņi var ziņot par apdraudējumiem?! Vai vienkārši paļauties uz to, ka viņi tāpat cibu lasa.

9 raksta - ir doma


sirdna
28. Nov 2016 08:26

Awright, pirmsdzimšanas dienas depresiju nomaina pēcdzimšanas dienas depresija un dzīve turpinās. Visiem burvīgu, saules un putnu dziesmu līdz augšai pielietu, ražīgu un aizgrābjošu pirmdienu.

11 raksta - ir doma


sirdna
27. Nov 2016 21:37

ā, pavisam aizmirsu - daudz laimes manā dzimšanas dienā, sirds mieru, mīlestību un naudu, šajā secībā, paldies!

45 raksta - ir doma


kautskis
27. Nov 2016 13:08 Neiepirkties ir grūti

Kad sensenos laikos biju aizlidojis uz Stokholmu paklausīties Kraftwerk (prāmis lai paliek alkotūristiem un zviedru pensionāriem), es tur ievēroju ļoti glaunu lietusmēteli. Tāds tīkami gumijots, bet pietiekami plāns, lai varētu tādā staigāt un nepārkarst visādās slapjās rudens dienās. Taču tolaik (vismaz Stokholmā) bija kas aptuveni līdzīgs ziemai, un es nodomāju -- ai, nu ko tur, vai tad nu pirks mēteli tikai dažiem rudens mēnešiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mētelis bija šūdināts Zviedrijā un arī maksāja kā Zviedrijā šūdināts mētelis.

Lieki piebilst, ka šo ne-pirkumu jau nez cik reizes esmu paguvis nožēlot. Globālās klimata izmaiņas, protams, ir ķīniešu sagudrotas muļķības, lai sagrautu ASV ekonomiku, bet tie maitas ķīnieši ir viltīgi: viņi ne tikai apgalvo, ka ziemas paliek arvien siltākas un vasaras arvien karstākas, bet arī kaut kā sagroza laiku aiz loga, lai tā tik tiešām izskatītos. Ja iziet laukā novembŗa beigās, sanāk nevis apsnigt, bet salīt. Neticami.

Es, protams, ticu nevis savām melīgajām acīm, bet gudriem un viediem cilvēkiem. Ja man saka, ka nekādu klimata izmaiņu nav, tad arī nav. Tomēr savām melīgajām slapjajām kājām un melīgajai salijušajai miesai neticēt ir daudz grūtāk. Es cenšos, bet man arvien sliktāk sanāk.

Vārdsakot, laikam jāsāk ieklausīties ķīniešu muļķībās un tomēr jāsapērk apģērbs siltam, bet mitram laikam. Sākšu ar pilsētas gumijniekiem. Man gan, protams, ir gumijnieki, es esmu putnu vērošanas un purvā brišanas cienītājs, taču tie tad arī ir purva gumijnieki, līdz celim un vienmēr mazliet apķepuši ar puŗva ŗāvu. Tādos tak pat pa Purvciemu nevar staigāt.

Mierināšu sevi ar domu, ka lietusmēteļi ir jaunie ziemas kažoki, bet gumijnieki -- jaunie ziemas zābaki.

18 raksta - ir doma


kautskis
26. Nov 2016 23:58 How does it feel to be one of the beautiful people?

Man labu laiku bija tāds Sapnītis. Es gribēju būt kaut vienas sazvērestību teorijas varonis. Tā, lai cilvēki gudrotu -- nez, vai viņš tiešām ir ķirzaka? Vai varbūt bīdītu pārliecinošas teorijas -- protams, ka viņš ir ķirzaka un regulāri atskaitās saviem overlordiem, kā to var nezināt. Ļaudis ņemtos un pārdzīvotu, bet es gan zinātu, kā ir (gribēju piebilst -- kā ir īstenībā, bet tad atminējos, ka mēs tak dzīvojam postfaktu laikmetā, kur nav īstenības, ir tikai pārliecības).

Nu lūk, nu esmu dabūjis nelielu teorijiņu. Pasūdīgu un pat mazliet aizvainojošu (kā kādam varētu ienākt prātā doma, ka es vienam cibas lietotājam varētu pievērst tik daudz uzmanības, lai tam ieviestu atsevišķu cibu?!), bet visviens teorijiņu. Paldies par to pašu, bet kungi, jūs varat labāk.

Protams, es neesmu attiecīgais ne-lj user. Taču jūs drīkstat man neticēt. Vēl vairāk, jūs drīkstat (un pat esat laipni lūgti) vērpt jaunas teorijas, prasīt, lai kāds tās apgāž, un tad gavilēt -- tātad jūs nevarat pierādīt pretējo?!

Patīkami taču.

21 raksta - ir doma


darbs
[ pleeka ]
23. Nov 2016 15:43

Ļaudis pastāstiet, lūdzu, kur dzīvo jaukie darba piedāvājumi?
Nu tādi interesantie, ar cilvēkiem, valodām, vēlams aptuveni jēgpilna un sabiedrību ceļoša nodarbe.
Būs tad pat prieks uz Rīgu braukt. Nu lūdzu, kaut ko skaistu, vēlams cēlu un vēl pieklājīgi apmaksātu.
Paldies!

17 raksta - ir doma


sirdna
23. Nov 2016 00:21

Zaudēju savu kumkvatu zaptes jaunavību. Diena nav velti nodzīvota.

ir doma


sirdna
21. Nov 2016 10:36

Nedēļa pirms dzimšanas dienas, dajoš depresiju!

No labajām ziņām, klimats ir uzlabojies, mūžīgā sasaluma vietā ir pieklājīgs lietus un vējš, vēl kādas dienas turēsies, par ko arī lai skan attiecīgā pateicība. Vēl pateikšos par elektrību kontaktā un ūdeni krānā, baigi labās štelles. Pieķēros pie Dr.Hausa seriāla apskatīšanas, tagad esmu pateicīgs par katru mirkli, kurā man neizdara lumbālpunkciju un nestūķē rīklē visādas caurules.

Lūk, ja tā padomā, nav nemaz tik traki.

35 raksta - ir doma


dis
20. Nov 2016 23:25

mans rūķis smagi elsodams un puķodamies mēģina čučēt aiz sienas
dodu viņam karantīnu un guļu viesistabā uz dīvāna, kaut kā negribas tos baciļus arī savās miesās
pa dienu mēģinu viņu čubināt un palīdzēt kā varu, bet viš biš tielējas un negrib ārstēties ar vienkāršām metodēm ko piedāvāju, bet ieminējās par zālēm, kaut tās parasti negrib dzert un mājās mums tādu arī nav
aptieka ir aiz 20 km un vismaz 8 stundu robežas
ceru, ka rīt būs vieglāk

bet tikmēr.. šodien paņēma pēdējo no astoņiem kucēniem, uznāca ar mazliet gruzīts, un šķiet, ka arī sunei ir maza skumja, bet nekas, pieradīsim atkal būt mūsu lokā
un tad pēc pusstundas zvans no tiem, kas paņēma kucēnu: ''esam kaut kur netālu iestrēguši dublī.''
karoč esot sekojuši telefongadžetam un iebrauca diezgan svaigi noecētā laukā
mēs ar džipu neuzdrošinājāmies braukt dziļāk, nācās tuvējiem kaimiņiem prasīt traktora palīdzību

lai arī man patika, ka bij skaisti balts ārā
tagad pat ir patīkamāk iet laukā un gribas paveikt šādus tādus āra darbiņus
arī vistas piespiedu kārtā izdzinu no kūts, a to viņas tik sēž namiņā, ēd un neredz ne pelēkās debesis, ne pakašā zemīti

ir doma