Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2016. gada TOPS |

Draugi


dis
20. Aug 2017 22:24

pēc dienas, kad divos naktī braucu pakaļ mīļam uz ciemu un izvadāju vēl 4 patālākus kaimiņus pa mājām
pēc dienas ar plūmju sulu pilam par godu tvaikiem un siltām vasarām
pēc tam, kad suņi saplosīja mazo īgno, viņš guļ zem galda pēc izkarsēšanās uz mūrīša
pēc mīklas uzrūgšanas, cept kukulis piesmaržoja telpas
karsts, bet tā vien neatturējāmies ar māsu pa garoziņai nolaust no svaigi ceptās maizes
pēc dienas, kas aizslīdēja darbos man, bet puisim ar paģirām, sliktu omu miegā un siltā migā
lūk cik dienas dažādas, skrienošas un nepārpējami ražīgas šai laikā
esmu pateicīga par namu, dārzu, ražu un veselību
paldies par zālīti un lietavām

ir doma


kautskis
18. Aug 2017 15:42 Labi, labi, viss

Labi, es beidzamā laikā esmu tādā kašķīgā garastāvoklī, bet šad tad kašķēties ir labi un produktīvi. Tad nu izmantošu savu produktīvo posmu. Jā, jūs noteikti tagad domāsit, ka es esmu par kaut ko sacepies un tas taču ir smieklīgi, un kā vispār to var ņemt tik nopietni. Bet es visviens pateikšu, jo to var ņemt nopietni. Arvien vairāk sarodas cilvēku, kas ņem lietas nopietni. Un mums arī vajadzētu nopietni par šo to padomāt.

Droši vien būsit pamanījuši, ka visādi līdz šim margināli uzskati paliek arvien populārāki. Ja neesat, tad tas varbūt tāpēc, ka jūs jau esat pieraduši. Ir visādi skaidrojumi, kāpēc tas tā, un droši vien visi kaut kādā ziņā ir patiesi; ir maz tādu problēmu, kam var atrast vienu skaidru, nepārprotamu un spilgti izteiktu cēloni. Bet es gribētu pievērst uzmanību vienam noteiktam cēlonim, kas man pašam ļoti duŗas acīs.

Marginālie uzskati kļūst arvien lielāks meinstrīms un meinstrīms kļūst arvien radikālāks tāpēc, ka tās idejas gluži vienkārši bīda meinstrīmā. Dažādi ziņu kanāli, kas skaitās puslīdz ietekmīgi (katrā ziņā ietekmīgāki par feisbuka grupu "Atpazīsim masonu un citu tumsas spēku viltības!"), sāk publicēt tekstus, ko pirms desmit gadiem varēja dzirdēt tikai pudeles brāļu kompānijā. Dažādi viedokļu līderi, kuŗu izteikumos pieņemts ieklausīties, sāk runāt visādas savdabīgas lietas. Agrāk šādi uzskati pārliecinoši dzīvojās pa sabiedrības pašām, pašām malām; tagad tās saka nopietna paskata ļaudis no tribīnes.

Tas var būt vienkārši mēģinājums nopelnīt; tā sanācis, ka šobrīd, lai tiktu pie naudas, pietiek tikai ar to, ka uz tevi skatās. Nav jāprasa nauda par skatīšanos, nav kaut kas tiem skatītājiem jāpārdod, pietiek, ka skatās. Tas tā noteikti nevilksies mūžīgi, gluži otrādi -- ir pazīmes, ka tas varētu iet uz beigām, tādēļ skatītājus gribas piesaistīt jo cītīgāk. Tas var būt mēģinājums celt savu populāritāti. Un tas var būt vienkārši prikols, re, kāds es asprātīgs, par kādiem tēmatiem es atļaujos jokot.

Mēs, protams, esam gudri, skaisti un veiksmīgi, mēs ar šādiem jokiem jokojam arī metalīmenī, mēs jokojam par jokotājiem un par tiem neaptēstajiem idiņiem, kas tiešām tā varētu domāt. Ha, tas nekas; joks ir uztveŗams arī bez smalkās virsironijas. Works on so many levels. Mēs smejamies par idiņiem un viņu dzimumu stereotipiem; idiņi kopā ar mums smejas par stulbajām bābām.

Par visām problēmām mēs esam pieraduši paķiķināt, lai, diespas, kāds nepadomātu, ka mēs kaut ko uztveŗam nopietni. Tā, starp citu, ir vēl viena mulsinoša īpatnība – kāpēc pieaugušiem cilvēkiem par visu gribas ķiķināt kā maziem bērniem, kas padzird vārdu "dibens"? Bail izskatīties smieklīgiem, jo kaut kādi uzskati – tas taču ir smieklīgi, tos var izsmiet, bet kā tu izsmiesi to, kas pats visu laiku ķiķina? Tā infantīlā ķiķināšana tiek uzdota par humora izjūtu un pat par viedokli, lai gan viedokļa nekāda nav, ir tikai reakcija. Vai varbūt kaut kāda aizsargreakcija, sastopoties ar arvien naidīgāku un sašķeltāku pasauli?

Un tā mēs arī dzīvojamies, līdz vienā dienā atjēdzamies, ka ziņas pēkšņi vairs nav iespējams atšķirt no The Onion. Izrādās, ka ir cilvēki, kas par visu neķiķina un kas ir līdz nāvei nopietni. Viņi arvien biežāk mums stājas pretī un prasa – nu, ko? Un sasodīts, mums pilnīgi noteikti vajadzīga labāka atbilde par "hihī hahā, kā to vispār var domāt nopietni?"

Vajag mietu, bet pa rokai ir tikai lupatas.


kautskis
18. Aug 2017 12:18 Atgriežoties pie publicētā

Dārgie draugi, jūs tikai nesapriecājieties, ka tas iepriekšējais apcerējums ir veltīts ceham. Nav; cehs būs cehs, cilvēki, kas gribēs viņu lasīt, atradīs, kur viņš ir. Viņš ir veltīts plaši izplatītai parādībai Latvijas mediju telpā.

Mani līdz sirds dziļumiem kaitina visplašākā mēroga huiņas padarīšana vienkārši par klikšķu/acu/lasītāju zvejas avotu. Un tas turklāt nav viena noteikta portāla vaļasprieks; pilnīgas muļķības ir publicējuši visi puslīdz redzamie portāli. Ak, bēgļi ir aktuāls jautājums? Tad nu ņemsim un nopublicēsim rakstus par zilacainiem puisēniem, ko piekauj arābi. Ak, sieviešu apsaukāšana par resnām sazvejo klikšķus? Zvejosim klikšķus! Cilvēki grib uzzināt, ko tieši ārsti tev nestāsta? Uz priekšu, un kas par to, kā tieši tas ietekmēs viņu veselību.

Kaitina tas, ka to stāsta cilvēki, kam tā nav pārliecība, bet klikšķu avots. Es spēju saprast, ka visādu huiņu gvelž cilvēki, kas tam tiešām tic, nu lai būtu. Varbūt pat viņi tīri labi ar to nopelna, un man tiešām nav žēl. Bet to parādību "nē nē, mēs paši esam forši cilvēki, un kuŗš normāls cilvēks vispār to var ņemt nopietni, hahā" – lūk, to es nesaprotu.

Jūs jokojat, labi, bet citi uztveŗ pavisam nopietni, šēro, laiko un dzīvespriecīgi papildina ar saviem novērojumiem – un visu šo sūdabrāļu armiju kaujā sauc nevis kāds sūdabrālis, bet jauks cilvēks, kas vienkārši vāc klikšķus. Lūk, tas ir kaut kāds tiešām atzīstams cinisma un necieņas pret saviem lasītājiem sajaukums.

Anglosakšu internetā ir diezgan skaidri sadalīts: tā, šiten būs kreisie lūniji, šiten labējie, viņi tiešām raksta to, ko domā. Cilvēki, kas apmeklē attiecīgo portālu, skaidri zina, ko tieši viņi tur izlasīs. Savukārt Latvijā nav gandrīz nevienas ēdnīcas, kur bez kotletēm netirgo arī sūdus, jo, ziniet, šādam piedāvājumam ir sava stabila mērķauditorija. Nē, es saprotu, "priekš Latvijas būs labi". It kā Latvijā dzīvotu kaut kādi īpaši truli cilvēki, kam nepieciešams īpaši truls piedāvājums.

Uzaudzējiet mugurkaulu, iestājieties par kaut ko, ieviesiet kaut kādu nebūt redakcijas polītiku. Un beidziet, sasodīts, vienmēr piesegties ar tizliem smiekliņiem – haha, tu ko, kuŗš tad to var uztvert nopietni. O, jūs būsit pārsteigti, cik daudzi to uztveŗ nopietni.

12 raksta - ir doma


kautskis
18. Aug 2017 09:28 Starpkultūru sakari

Darbam krieviskā kolektīvā ir viena izteikta, lai gan pašsaprotama īpatnība: daudz sanāk uzzināt par tām cilvēku grupām, kam parasti uz ielas paej gaŗām.

Tā es, piemēram, esmu uzzinājis, ka Latvijas krievu valodā лаби lieto apmēram tāpat un apmēram tikpat bieži, cik latviešu valodā davai.

14 raksta - ir doma


kautskis
17. Aug 2017 20:59 J'accuse...!

Nē, es to tomēr pateikšu.

Zināt, kas mani pārliecinoši visvairāk tracina mūsdienu "klikšķi = nauda" internetā? Ne tas, ka klikšķus, unikālos skatījumus un social network engagement piesaista visādi pēc iespējas aizskarošāki vai šokējošāki uzsaukumi, nē. Tāda ir soctīklu daba, ko tu padarīsi. Mani pat netracina tas, ka atsevišķi galvā sisti cilvēki tā paliek populāri; skaļo bļauŗu populāritāte ir fainomens, kas pastāvējis jau sen, sen pirms soctīkliem.

Tracina kas cits. Tracina tas, ka pārāk bieži šādus uzsaukumus izplata (un varbūt pat sacer) pavisam jauki un patīkami cilvēki, kam tā nebūt nav pārliecība. Viņi nekad mūžā nevienai sievietei acīs nespēs pateikt, ha, resnā govs, pis atpakaļ uz ķēķi. Tracina tas, cik bieži viņi ir tiešām patīkami cilvēki, varbūt mīloši vīri un gādīgi tēvi, varbūt brīnišķīgi un asprātīgi sarunu biedri. Nekā personīga, tas vienkārši ir bizness. Šādi raksti ir vienkārši izcils klikšķu magnēts, tos apspriež, tos komentē un tātad tiem var pielikt reklāmas.

Un nevajag te stāstīt kaut ko par runas brīvību. Runas brīvība nozīmē to, ka tu vari teikt, ko tu gribi, un tev par to nekas nebūs; šādu runas brīvību es atbalstu arī attiecībā uz acīmredzami aizskarošu runu. Runas brīvība nenozīmē to, ka obligāti jādod platforma ikvienam viedoklim. Jūs varat iedomāties, ka New York Times vai Wall Street Journal jebkad atļautos nopublicēt šādus "viedokļrakstus"? Nekad mūžā, atvainojiet, viņi pārāk augstu vērtē savu zīmolu (es, starp citu, abonēju abus un tieši tajā minūtē, kad kādā no tiem izlasīšu šādu viedokļrakstu, pārtraukšu attiecīgo abonementu).

Tāpat tā nav "apmaiņa ar idejām". Tā nav ideja, neglaimojiet sev; tā nav ne tuvu tik strukturēta un skaidri izklāstīta, lai kvalificētos kā ideja. Tas ir vienkāršs uzbrauciens ar mērķi dabūt klikšķus.

Nopietni, nekad nedomāju, kad to teikšu, bet man ir lielāka cieņa pret tādiem portāliem kā Breitbart; viņi vismaz ir pēdīgie sūdabrāļi un publicē to, kam paši tiešām piekrīt. Bet visiem foršajiem, jaukajiem un progresīvajiem, kas publicē viedokļrakstus, es aicinu skaidri, ar savu vārdu atkārtot to, ko paši publicējat. Nopublicējiet portālā paziņojumu "Mēs, portāla žurnālisti, parasti paliekam aiz kadra, bet šoreiz mēs tomēr nespējam klusēt, jo visai Latvijai ir jāzina, ka feministes ir resnas govis, kam nav seksa." Ak neērti? Tad nepublicējiet, tieši tik vienkārši.

Un, jā, jūs drīkstat iebilst, ka tā nav atbilde, bet man tik tiešām vispareizāk uz to visu šķiet reaģēt ar pilnīgu ignorēšanu. Jā, es nespēju atturēties, bet es vismaz nevienu nesaucu vārdā un nelieku linkus. Ne tāpēc, ka es raustītos, bet tāpēc, ka negribu būt vēl viens ķeksītis ceturkšņa atskaitē. Un es pilnīgi noteikti negribu būt kārtējais klikšķis un reklāmu skatītājs, kas uzmundrina šitos jaukos cilvēkus rīkoties kā sūdabrāļiem. Jo mēs jau labprāt rakstītu vajadzīgus un vērtīgus rakstus, mēs pat dažus uzrakstām, skat, skat, re, kur mums vesela vajadzīgo rakstu sērija. Bet, nu, tu taču neesi stulbs, pats saproti -- tieši dirsienraksti savāc klikšķus, bet vajadzīgos rakstus var tad, ja kāds iedod naudu.

Take a stand, goddamit.

6 raksta - ir doma


kautskis
17. Aug 2017 11:06 Rīta ziņu apskats

Kad sporta ziņās stāsta par pludmales volejbolu, sajūtas ir tādas pašas kā pēc kāda pārtraukuma aizejot uz kādu latvju radošo intelektuāļu tusiņu (Kaņepē, teiksim) – paiet kāds laiks, kamēr saproti, kas ar ko tagad pārī.

Pilnīgi nesaistītās ziņās: jūs zinājāt, kā jaunībā izskatījās Ričards Niksons? Dēēēēēēm. Ja trīsdesmitajos būtu bijušas puišu grupas, pasaule varbūt būtu zaudējusi vienu crooked Amerikas prezidentu, bet ieguvusi vēl vienu puišu grupas vokālu. Zaudējums nebūtu liels, vai ne, lai gan ieguvums arī droši vien ne.

Un, ja turpinām par crooked Amerikas prezidentiem: Donaldam ir izdevies tas, kas viņa priekštečiem tiešām nebija. Proti, es priecājos par to, ka nedzīvoju Amerikā. Bija gan zināmas lomkas pēc izbrauciena uz Ameriku, sak, kādas tik nebūtu bijušas iespējas, ja es te būtu piedzimis. Bet tagad, ja tā paskatās -- phe, viņiem kārtējo reizi ziņas ir tas, kas mums sen ir pierasta parādība. Ak tad bambusa piknika lāpu gājieni jūs izmisumā dzen? Yeah, tell us all about it.

7 raksta - ir doma


kautskis
16. Aug 2017 10:50 PSA: Par ļaunumiem

Nē, nācionālisms nav lielākais ļaunums. Tas vispār pats par sevi nav nekāds ļaunums, ja vien mēs nenoticam apgalvojumiem, ka tāds un tāds nācionālisms ir vienīgais pareizais un citāda nācionālisma vispār nav. Reliģija arī nav. Un arī korupcija, homoseksuālisti, krievi, komūnisti vai nacisti nav.

Visām kustībām, kas pārliecinoši varētu pretendēt uz lielākā ļaunuma apšaubāmo godu, ir viena kopīga iezīme, un tieši tā būtu vistuvāk tam lielākajam ļaunumam. Proti: nešaubīga pārliecība par to, ka tev vienam ir absolūta, pilnīga un nevainojama patiesība, savukārt visi pārējie vai nu vienkārši kaut kāda iemesla pēc atsakās viņu redzēt, vai melo.

Pasaule ir sasodīti liela vieta, kas atrodas sasodīti lielā visumā un sastāv no sasodīti daudziem mikrokosmiem. Savukārt patiesība ir tas, kas atbilst reālitātei; kaut kāds reālitātei atbilstošs priekšstats mūsu prātā. Ja mums kāds saka "patiesībā ir tā", tad mēs sagaidām, ka tā reālitātē tik tiešām ir, ka mēs varam attiecīgo lietu paši pārbaudīt un pārliecināties.

Ir problēma. Absolūtai un pilnīgai patiesībai vajadzētu būt absolūtam un pilnīgam pasaules atveidojumam kāda cilvēka prātā. Bet cilvēka prāts neizbēgami ir mazāks par visu pasauli; grozi, kā gribi, visu pasauli galvā vienkārši nevar iebāzt. Neizdosies.

Tas nenozīmē, ka patiesība kaut kādā ziņā ir relatīva vai ka "katram ir sava patiesība". Tomēr tas nozīmē, ka cilvēki, kas domā citādi, iespējams, ir saskatījuši citas reālitātes puses un, savus uzskatus būvējot, lielāku uzmanību ir pievērsuši tieši tām. Iespējams arī, ka viņi maldās un pieturas pie reālitātei neatbilstošiem uzskatiem. Iemesli tam var būt dažādi, bet bieži vien šie reālitātei neatblstošie uzskati sniedz patīkamu, lai arī aplamu skaidrību. Tāds jauks īsākais ceļš cauri visai pasaules daudzveidībai, jauka izredzētības sajūta, jauka pārākuma apziņa – e, man ir zināms kaut kas tāds, kas citiem nav.

Un tieši no šīs augstprātīgās pārliecības ir tikai viens solis līdz tiešām draņķīgai uzvedībai. Ar šādu pārliecību nav grūti aizdomāties līdz tam, ka absolūti patiesais es ir daudz pārāks par tiem, kas šo patiesību atsakās saprast un, vēl vairāk, tie nesapratēji īsti pat nav pilnvērtīgi cilvēki. Paskatieties tuvāk uz dažādiem slepkavnieciskiem režīmiem, ātri vien pamanīsit kopīgo iezīmi: pārliecību, ka mums ir absolūta patiesība, un tās vārdā mēs drīkstam slaktēt nepatiesos.

Šī pārliecība ir daudz spēcīgāks pretendents uz lielāko ļaunumu. Ar šādu pārliecību gandrīz visu var pataisīt par ļaunumu. Piemēram, veselīgs dzīvesveids pats par sevi ir apsveicama parādība. Bet, ja es sadomāšos, ka veselīgs dzīvesveids ir vienīgais pieņemais dzīvesveids pilnīgi visiem cilvēkiem, man nav grūti nonākt līdz ļaunai attieksmei pret tiem, kas tādu nepiekopj.

Atkārtošos, tas nenozīmē, ka patiesība ir relatīva. Tas nenozīmē, ka patiesības nav. Ir pavisam vienkārši: ja kaut kas atbilst reālitātei, tad tā ir patiesība. Jā, mums ir pieejama tikai daļa patiesības; tieši tāpēc ir vērts ieklausīties cilvēkos ar citādiem uzskatiem. Varbūt viņi ir pamanījuši kādu citu daļu? Un ir arī iespējams, ka viņi apgalvo nepatiesas lietas, turklāt ar absolūtu pārliecību.

Palieciet pazemīgāki un pārbaudiet, vai jūsu uzskati par patiesību tiešām atbilst īstenībai. Ja atbilst, tad turieties pie tiem, tai pat laikā nebaidoties uzzināt arvien vairāk un vairāk par apkārtējo pasauli. Patiesība nav kaut kāds viens noteikts punkts, ko samērā ātri var sasniegt; patiesība ir nebeidzams izziņas process. Ir svarīgi iet pa pareizo ceļu, bet ir svarīgi arī turpināt iet un neapstāties.

Viss, paldies par uzmanību.

121 raksta - ir doma


kautskis
13. Aug 2017 18:03 Kopienu uzzinu_pēdējais tāpat neviens nelasa

Odrija Hepbērna dzimusi Briselē.

2 raksta - ir doma


kautskis
9. Aug 2017 18:00 Kāds vārds par to, cik gardi smejas pēdējais

Jūs te mani norējāt, bet es zināju, es tomēr zināju, ka sāls dzirnaviņas ir lohotrons un viņu īpašniekiem var visu ko iesmērēt. Piemēram, Bluetooth sālstrauku.

Man drīz darba diena cauri, tāpēc es te neizplūdīšu naidā un apvainojumos, ko šis projekts būtu pelnījis. Tomēr uzskatu par nepieciešamu norādīt, ka katrreiz, kad es dzirdu vārdu salikumu "enhance experience", man gribas kraut pa seju tam, kas to pateicis (un, dieviem žēl, man ļoti bieži sanāk to gribēt). Dining experience, kāds miglumērkaķis to ir izdomājis?! Agrāk bija pazīstams kā eating, bet kā gan tu ēšanai vari pieslēgt blūtūth.

Tāpat neaprakstāmi tracina paradums visādas mantas saukt par "My ..." (as seen in "Sent from my iPhone"), lai gan es piekrītu, ka tas varētu būt svarīgi cilvēkiem, kam nav personības un kas tādēļ viņu cenšas aizstāt ar tām mantām, kas viņiem ir.

"Perfect conversation starter" gan nav melots, bet tās sarunas visas būs par tēmu "Pag, nopietni, tu tiešām esi tik stulbs vai tev vienkārši nav, kur likt naudu?!" Bet "salting is fun" jau ir klīnika. Šitā neuzķert vilni, to vajag mācēt. Sāls nav stilīgi. Jūs domājat, ka tas e-sulu spiedes stārtaps tā būtu aizgājis, ja viņi sāli mēģinātu tirgot?! Nekādā gadījumā, tagad cieņā ir viss veselīgais, zaļais un eksotiskais; sāls nav neviena no šīm trim lietām. Uztaisiet automātiskās masalas dzirnaviņas ar blūtūth, un tad mēs parunāsim.

Bet tātad: I rest my case. Es neesmu vienīgais, kas domā, ka sāls dzirnaviņu īpašnieki ir pamuļķi, kuŗus var slaukt un slaukt. Lai gan šīs ierīces īpašnieki jau būs pilnvērtīgi muļķi, bez pa-.

13 raksta - ir doma


kautskis
8. Aug 2017 10:08 Kāds vārds par alkatību

Drāzt un rakt, es atvainojos, protams, bet jūs zināt, cik mūsu nācionālā aviokompānija prasa par reģistrētās bagāžas pārvadāšanu?! Trīsdesmit sūda piecas eironaudiņas, kas, tie maukumēbeles pavisam aptrakuši un pēdējās pieklājības paliekas mērkaķingā norakuši? Ņemiet vērā, es kā pilsonis vienmēr esmu cītīgi maksājis, kad lidojošie pipeļgalvas kārtējo reizi diņģējuši valdībai uzturlīdzekļus, tas ir, es atkal atvainojos, kad valsts ieguldījusi ziedošās un plaukstošās nācionālās lidsabiedrības kapitālā. Es gan gribētu, lai man kā pilsonim un nodokļu maksātājam būtu kaut kādas atlaides, jo es tāpat viņiem esmu maksājis.

Ja tas nav iespējams, es gribētu, lai mūsu inovātīvā lidsabiedrība, kas vienmēr taču izceļas ar visādiem neierastiem risinājumiem, ieviestu nažu kasti. Kā brīvs brīvās Latvijas pilsonis es augsti vērtēju savas tiesības nēsāt līdzi nazi, jo, kā zināms, tieši ieroču nēsāšana jau vēsturiski bijusi īpaša brīvo pilsoņu privilēģija. Vai tā ir nejaušība, ka Apvienotajā Karalistē Viņas Majestātes subjekti nedrīkst nēsāt (normālus) nažus? Nedomāju vis. Turklāt doties puslīdz nopietnā pārgājienā bez naža ir apmēram tas pats, kas nodarboties ar gadījuma dzimumsakariem bez prezervātīva vai braukt ar BMW nepiesprādzējoties.

Tai pat laikā es spēju piekrist, ka tādu nazi, ar kuŗu kaut ko var sagriezt, lidmašīnā līdzi ņemt nevajadzētu. Tādēļ es ierosinu uztaisīt nažu kasti. Visi, kam ir nazis, bet nav reģistrētās bagāžas, var pirms lidojuma samest savus nažus kastē, ko pēc tam noliek lidmašīnas kravas nodalījumā. Pēc tam, kad atlido, pie bagāžas saņemšanas stāv arī nažu kaste, kur katrs var paņemt savu nazi atpakaļ. Ideālā gadījumā pakalpojums varētu būt bez maksas, bet viņi jau droši vien gribēs paprasīt piecīti. Nu, paprasiet, visviens nav trīsdesmit piecas sūda eironaudiņas.

Tā ka, nācionālā lidsabiedrība, ja jūs šo lasāt, neņemiet ļaunā nelielo dusmu izvirdumu sākumā un padomājiet, vai tiešām nevarat padarīt mūsu dzīves patīkamākas un vieglākas.

21 raksta - ir doma