Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2016. gada TOPS |

Draugi


dis
24. Mar 2017 22:19

vienmēr kad viņa iekāp, pirmais ko dzirdu ir būkšķis pa nelīdzeno dēļu grīdu, pēc brīža viņa sāk aktīvi skrāpēt emaljētās bļodas malas

/mince kakā bļodā/

Mūzika: yggdrasil

ir doma


dis
24. Mar 2017 20:35

sen nebija bijis ''mī-taims''
aizvakar biju ciemos uz mūriem, uzspēlējām šķīvīti /frīsbiju?/, paraudāju draudzenei uz pleca
vakar vmuižas restorānā/bārā via improvizācijas teātris un dirty deal audio skaņas, prieks bij satikt vecās, reti satiekamās sejas un ka mūzika ļoti paķēra, cepur'nost uģim, kodekam un puķītim!
šodien ar sunci bijām uz sedas purvu bik pa dubļiem pabradāt un gar kūdras dīķiem /?/ paklausīties kā klaigāja gājputni. un bānīti redzēju, ar ne visai smaidīgu vadītāju, taču pilna krava kūdras
visam bonusā pa ceļam uz mājām biju uz ilgi sapņoto masāžu, 2 rokas uz mana ķermeņa pusotru stundu,atgriezos mājās pēc trīsdienu prombūšanas priecīga, relaksēta un apmierināta
paldies par to
un visu, kas man ir apkārt

ir doma


sirdna
24. Mar 2017 10:16

Būtu man bikses, varētu iet pārgājienā.

21 raksta - ir doma


sirdna
23. Mar 2017 11:16

Mēģināju mesties lielajā sportā un uzkačāt vismaz kaut ko no visa, kas man vēl palicis. Pamēģināju vēderpresi. Rezultāts, kā saka, šokēja nāciju.

Pagūglēju lietas un noskaidroju, ka vēderpresi kačāt man noteikti nevajag. Oh, well. Jānoslauka putekļi no hanteles un jākačā bicepss.

OK, nē, nu tā prese gan ir jākačā un noteikti, bet ļoti uzmanīgi un aiz stūra, tā, lai viņa to nepamana.

12 raksta - ir doma


dis
22. Mar 2017 23:23

davai, bez problēmām un atrisinājumiem un jaunu problēmu meklējumiem, labi?

ir doma


dis
22. Mar 2017 22:54

dedzināti atkritumi?
nedzīvojam āfrikā kur upes pielietas atkriumu, datora detaļu utml
taču tomēr neuzrunā skats par dedzinātiem atkritumiem aptuveni 600 metrus no pagasta pašvaldības
galu galā nav jau runa kur tas notiek, bet vispār, ka tas vēl joprojām notiek katrā entajā lauku sētā /ne vienmēr dedzināta, arī aprakta /reti,jo grūti/ vai vienkārši izmesta ceļamalā, mežmalā, kaut kur ne paceļam
neizglītoti, skopi tie cilvēki, ekh

ir doma


kautskis
22. Mar 2017 16:35 Fun facts

Es pieņemu, ka tas laikam pa štatiem atšķiŗas, bet, cik ievēroju, Amurikā Pabsts maksā apmēram tikpat, cik Rīgā, ar visu drausmīgi dārgo dolāru. Varbūt par Rīgā mazliet lētāk. Tā ka, ja gribat Pabstu, nebrauciet uz Milvokiem (vispār nebrauciet uz Milvokiem, ja jums tur nav radinieku, tad tur nav, ko darīt), aizejiet uz Tērbatas/Lāčplēša stūri.

Bet jūs negribat Pabstu. Ticiet man, jūs negribat Pabstu. Nav vērts.

Lētās narkotikas gan nekur neredzēju, un latviešu baznīcā bija neērti prasīt "klau, kur te varētu dabūt narkotikas?"

Starp citu, latviešu baznīcai Amurikā nav gandrīz nekāda sakara ar reliģiju, tas pirmām un galvenām kārtām ir saviesīgs klubs. Ir tur, protams, kaut kāds reliģisks piesitiens, bet īstās izpriecas sākas pēc baznīcas.

Uz Smithsonian mūzejiem beigās aizgāju, speciāli atbraucu atpakaļ uz Vašingtonu. Īpaši patika tas, ka Pēnemindē nav nevienas pašas V2 raķetes, tikai kopija un vairāki apsūbējuši motori, savukārt Vašingtonā ir.

Balto namu noteikti vajag apskatīt. Brīnumskaists žogs (jā, jā, es zinu, viņš tur visu laiku bijis).

Kaut kāda dīvaina iemesla pēc Detroitā ir vienkārši lieliska lidosta. Ar uzrakstiem angliski un japāniski, tramvaju terminālī un dzīvo mūziku ēšanas zonā. Sēdi, ēd čik-fil-ei (sūds) un klausies, kā pianists spēlē A Day in the Life (izcili).

Kamēr mēs vēl par ēdienu: amurikāņi liek cukuru klāt pilnīgi visam. PILNĪGI VISAM. Man tagad ir reālas bezcukura lomkas (tādas ir), un es tiešām tur nepavadīju laiku, ēdot saldumus. Man šķiet, tās trīs karotītes cukura Ulmanis noskatījās no amurikāņiem.

Tāpat kā mazpulcēnus.

Vienīgais sociāli pilnīgi pieņemamais sabiedriskais transports Amurikā ir lidmašīnas, lidot drīkst visi un tā neskaitās neveiksminieka pazīme. Metro ir puslīdz pieņemami, lai gan tur jau rodas daži jautājumi par tavu vietu dzīvē. Ar vilcienu brauc tie, kam ir nauda, bet kaut kāda iemesla pēc nav mašīnas un bail lidot. Bet autobuss, tas, kā Cibas mēmā, tik tiešām ir paredzēts tiem, kam nav seksa trijatā.

Lai gan, godīgi runājot, daudz vieglāk ir iedomāties, ka sekss trijatā ir tiem jaunajiem un smukajiem, kas brauc autobusos, nevis depīgajiem, kas brauc ar mašīnām.

Vai ar "mobilitātes skūteŗiem", ir arī tāds darinājums. Google it. I'll wait.

Bet amurikāņiem depīgumu pārmest nevar. Tur tiešām ir ļoti, ļoti jācenšas, lai nepārēstos. Un tā "ļoti lielā cenšanās" nozīmē "nedrīkst ēst ārpus mājas, viss jāgatavo pašam, turklāt arī tad jālasa, kādas kam ir sastāvdaļas." Es tur katru dienu nostaigāju vismaz padsmit kilometrus, un bieži arī pāri divdesmit. Un visviens pa divām nedēļām apvēlos.

Un vispār neviens arī neko nepārmet. Fat shaming panesas tad, kad gribas kādam uzbraukt un tiek laists lietā jebkuŗš pieejamais apvainojums, visādi citādi Amurikā apvainot kādu par to, ka viņš ir resns, ir tikpat pamatoti kā Latvijā kādu apvainot par to, ka viņš nesmaida. Tas tā vienkārši ir.

Vispār tā ir viena no jaukākajām Amurikas iezīmēm: tur tu vari būt, kāds vien gribi, un ļoti daudzi cilvēki to itin nekā neuztvers. Tas vienkārši būs non-issue. Protams, var uzrasties daži skaļi iebildēji.

Amurikas daba aizgrābj elpu, pat tādos ierobežotos apjomos, kā pie viņas tiku. Pirmkārt, daudz kas ir jauns un neparasts, un tiešām ir sajūta, ka esi citā pasaulē. Otrkārt, protams, plašumi.

Un, ja par plašumiem. Ja gribat mani sarūgtināt, paprasiet "Kā ta' nu gāja pa Ameriku?" Jo, eh, no kuŗa gala sākt. Viņa tiešām ir neaptveŗami milzīga, un es ne tuvu vēl neesmu sācis atgūties no visiem iespaidiem. Gan jau ar laiku.

7 raksta - ir doma


kautskis
22. Mar 2017 13:23 Korelācija nenozīmē kauzāciju. Vai tomēr?

Vai jūs kādreiz esat sastapuši cilvēku, kas lieto matu želeju (it īpaši tādēļ, lai atglaustu matus) un nav glumiķis?

26 raksta - ir doma


dis
21. Mar 2017 21:40

bet kuru tas interesē

ir doma


sirdna
21. Mar 2017 08:40

Lietus lāses koku zaros iezīmē vietas, kur nāks laukā pumpuri.

9 raksta - ir doma


kautskis
17. Mar 2017 08:27 Those little differences

Vispār Amerika ir tieši tas pats, kas Eiropa, tikai lielāka. Ne gluži Anglija, tās briesmīgās sarkanu ķieģeļu rindu mājas te nav pārlieku izplatītas. Drīzāk Vācija būtu tuvāk.

Mineapole, izrādās, nav nekāds miests, vismaz ne salīdzinot ar Milvokiem. Tas, lūk, ir miests. Dievu dēļ, viņi lepojas ar to, ka tur savulaik Pabstu brūvēja. Pabstu, Karl! Vēl tur brūvēja Šlicu (ar saukli "Get Schlitzfaced"), Milleru un vēl vienu, ko esmu aizmirsis. No šiem Milvokos palicis tikai Millers, bet tas tad arī ir palicis, izaudzis par megakorporāciji, ik pa pārdesmit gadiem sponsorē jaunu beisbola stadionu, tādā garā.

Amurikāņu alus tiešām ir drausmīgs, lai gan ir pilns ar mikrobrūverjiem, kas glābj izslāpušos hipsteŗus. Pabstu dzerj kravas auto šoferji un citi nopietni ļaudis ar sliktu humora izjūtu. Mani radi apgalvo, ka arī Aldari agrāk varējis dabūt, bet tad patrāpījusies slikta partija, un vietējais izplatītājs atteicies apmainīt (jūtu latvisko biznesa piesitienu). Šādi triki Amurikā cauri neiet, tāpēc vismaz Milvoku latviešiem jādzīvo bez Aldarja. Nu i sūdu, sagaršot atšķirību starp Pabstu un Aldari ir apmēram tas pats, kas sagaršot atšķirību visādos pudeļūdeņos. Es nesaku, ka tas nav iespējams, bet es gan saku, ka ir labāki veidi, kā pavadīt laiku.

Daba ir aplam smuka. Debesskrāpji apnīk. Plašumi neapnīk.

Čikāga ir Ņujorka tiem, kam Ņujorka šķiet pārāk meinstrīms. Tur arī ir debesskrāpji, o, kādi tur ir debesskrāpji. Un tur ir arī virs ielām pacelts metro, tas tā, lai neglītāk. Ja jūs, kā Maestro teica, vēlaties tumšāk, brauciet uz Čikāgu, tur viss ir.

Amurikas lētās lidsabiedrības, šķiet, ir apmēram tas, kas Raijanērs pirms desmit gadiem, ar visādām piemaksām un atceltiem lidojumiem. Nu i sūdu, lidoju pa Amuriku kā cilvēks ar Delta un esmu apmierināts. Dod kafiju par brīvu.

Tā, redz. Līdz vēlākam.

10 raksta - ir doma


sirdna
17. Mar 2017 16:00

Sāku lasīt par loģikas un retorikas fallācijām. Ahdies, cik daudz fallāciju. Soli nevar paspert, lai neizfallētos piecpadsmit dažādos veidos.

4 raksta - ir doma


sirdna
17. Mar 2017 12:52

Humanitāri izglītotie un vienkārši izglītotie, un "es esmu stūlbs stūlbenis, bet Marks Aurēlijs (lai šim viegla smilts, šodien akurāt nāves diena) par šo teica tā - " cibiņi, sniedziet palīdzīgu roku.

Rau, tēlotājā mākslā ir negatīvās telpas jēdziens. Kad mēs attēlojam lietas, iezīmējot telpu ap tām, bet ne pašas lietas.
Piemēram, kā vāzīte šitajā bildē: https://en.wikipedia.org/wiki/Negative_space#/media/File:Rubin2.jpg

Kā sauc līdzīgu paņēmienu demagoģijā? Kad runātājs runā par visu, izņemot par to, ko patiesībā vēlas pateikt, un jebkuram ir skaidrs, kādu vēstījumu runātājs vēlas nodot (piemēram - Patagonijas indiāņi ir maitas!) , tomēr paturot jebkurā brīdī tiesības paziņot - es tak nekā tāda neesmu teicis!

Jo tiešām, nevienā brīdī nav teicis, ka Patagonijas indiāņi ir maitas. Bet izteiktie vārdi veido tieši riebīga Patagonijas indiāņa formas caurumu peizāžā, un visiem viss skaidrs un arī runātājs saglabā savu poliktorekto reputāciju.

Zo, kā to sauc?

17 raksta - ir doma


kautskis
12. Mar 2017 18:23 Nav tak dzimtene

Amurika piegādāja kārtējo pārsteigumu. Tiešām nebiju domājis, ka Mineapolē sēdēšu sanākšanas zālē kopā ar veselu kaudzi latviešu, kas ar prieku šķiļ iekšā rosolu, vinegretu un siļķi kažokā un sūrojas par to, cik veikalā Minska nelaipna krievu pārdevēja. Turklāt gandrīz nekas neliecināja, ka tas nenotiek Naukšēnos vai Bērzainē. Rosols bija stikla bļodā un dekorēts, latviešu valoda bija pārsteidzoši tīra un cilvēki izskatījās uz mata -- uz mata -- kā Latvijā.

Ņemiet vērā, deviņdesmitajos bija ļoti skaidra atšķirība starp Latvijas un Amerikas latviešiem. Viņi izskatījās citādi, runāja citādi, viņiem bija citādas mantas. Bet pēc kontaktu atjaunošanas viņi palika līdzīgāki mums (piemēram, iemācījās ēst siļķi kažokā), mēs palikām līdzīgāki tam vidusmēra pārtikušās pasaules iedzīvotājiem, un tas viss noved pie tādām ainām, ka Minesotā var sastapt mazos Kocēnus. Izrādās, it visur latviešiem garšo rosols un kaitina krievu kaimiņi. Tas bija tik skaisti, ka es pat nesaņēmos pateikt, ka vispār jau rosols ir LPSR virtuves ēdiens.

Tāpat rādās, ka manas aizdomas būs bijušas pareizas: nav Amurika nekāds melting pot, drīzāk salad bowl. Nav kaut kādas vienas "amurikāņu tautas"; ir vesela kaudze visdažādāko grupu, ko labākā gadījumā vieno dažas kopīgas vērtības, lai gan par to es arī neesmu drošs. Ein Volk, ein Reich, ein Führer Amurikā var iet cauri tikai tad, ja to Volk tverj aplam plaši. Un, piekritīsit, ja Volk ir tik plašs, ka tur var kopā salikt angļus ar īriem un vāciešus ar poļiem, tad rodas likumsakarīgs jautājums, kāpēc gan robeža jāvelk tieši pie ādas krāsas.

Vispār te ir interesanti, un ļoti priecē tas, ka daudz kas ir jau zināms un sagaidāms, bet pietiekami daudz kas arī ir pārsteigums. Iejuties esmu ļoti labi un, lai gan prom braukt nebūs žēl, skaidri arī varu saprast, kā te būtu dzīvot. Un, ziniet, skauž tikai viena lieta: viņi ir tālu no Krievijas.

38 raksta - ir doma