Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2015. gada TOPS |

Draugi


sirdna
4. Sep 2015 15:08

Labā ziņa ir tā, ka līdz ar rudeni pienāk arī seriālu sezona, tā ka vismaz dažus vakarus varēs pavadīt pie visādiem CSI un kas tur ne vēl būs iebiris.

ir doma


kautskis
4. Sep 2015 09:48 Labi, es saprotu

Jūs neticēsit, bet jūsu cītīgā brēkāšana par aptrakušajiem liberastiem un dzimtenes nodevējiem, kam pretī stāv Drošie, kas uzdrošinās nīst, ir sasniegusi savu mērķi. Esmu nolēmis pievērsties kristīgajām vērtībām.

Tā, kādas nu viņas bija? Pirmām un galvenām kārtām, protams, neiecietība pret visu un visiem, kas atšķiŗas no tevis. Kristīgās vērtības ir absolūtas un nemaldīgi pareizas, un, ja kāds tās noliedz, tad labākajā gadījumā viņš ir akls liberasts, bet sliktākajā -- acīmredzams kaitnieks, kas apzināti izvēlējies ļauno. Galu galā, patiesība nav tas, kas atbilst realitātei, patiesība ir tas, kas atbilst maniem a priori patiesajiem priekšstatiem.

Kas vēl? Precēšanās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem un stingra dzimumu lomu ievērošana, kā nu bez tā. Tikumiskā audzināšana, tādā nozīmē, ka bērniem māca ievērot dzimumu lomas un precēties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Piedzimšana pareizajā etniskajā grupā, tā noteikti ir kristīga vērtība. Ja es nebūtu tik taisns, es taču nebūtu piedzimis par baltādaino, vai ne?! Veselīga paranoja arī ir vēlama, jo noteikti visi vienmēr grib mums nodarīt gauži. Es pat domāju, ka mums vajadzētu būt modriem un visu laiku meklēt mūsu starpā liberastu spiegus, kas grib uzspridzināt mūsu rūpnīcas, dezinformēt mūsu ļaudis un ziņot saviem saimniekiem pareizos ķīmtrašu maršrutus. Lai gan vispār ķīmtrases ir advancēta kristīgā vērtība, varbūt ar to gluži nebūtu jāsāk.

Ā, un vēl kristīgā vērtība, protams, ir cīņa par kristīgajām vērtībām.

Tā, tā, es tak nebūšu neko būtisku palaidis gaŗām? Laikam taču nē. Nekas cits taču Bībelē sarakstīts nav, vai ne?

Lūk, un tad, kad mēs beidzot atjēgsimies un pieturēsimies pie šīm vērtībām, tad mēs zaļosim un plauksim! Jo Eiropa ar savām liberastiskajām vērtībām ir bankrotējusi. Piebildīsim, ļoti laicīgi bankrotējusi, mēs vēl paguvām iešmaukt Eiropā. Deviņdesmito sākumā mēs bijām tie skarbie čaļi, kas staigāja ādas jakās un nepaklausīgus uzņēmējus baroja ar baterijām, nevis tāds maigi barots ofisa planktons kā tagad. Bet liberastiskie Eiropas loši noticēja, ka šitos jauniešus drīkst laist Eiropā. Nu ko, paldies par salabotajiem ceļiem un saremontētajām skolām, Eiropa, nu tu vari bankrotēt!

Eiropas nākotne pieprasa, lai mēs nīstu. Tāpēc drosmīgi rakstīsim komentārus, šērosim bildes un brēksim "Melnajiem nē!" pie Ministru kabineta. Kādam taču tas ir jādara!!!

34 raksta - ir doma


sirdna
3. Sep 2015 16:09

Nez, kādi ir modernākie kapakmeņu trendi?

39 raksta - ir doma


kautskis
3. Sep 2015 14:51 Atsaucoties uz publicēto

Uh, cik ierakstiem bagāta diena!

Es tūliņ aizvēršos, tikai vēl mazliet gribas pabakstīt tos visgudrīšus, kas labāk par visiem zina, ka visi nebaltie ļaudis to vien grib, kā visu mums noēst. Re, neliels reality check no notikumu vietas. Ja lasāt vāciski, paskatieties arī norādītās saites, diezgan atskurbinoši. Un, ja nelasāt vāciski, tad netēlojiet āriešus.

37 raksta - ir doma


kautskis
3. Sep 2015 13:40 And now for something completely different

On a much lighter note, izrādās, es māku ne tikai dzimteni nodot, bet arī tālruņiem stikliņus nomainīt. Man pašam tas ir diezgan liels pārsteigums, bet manai Sasistu Tālruņu Restaurēšanas Darbnīcai ir jau trīs apmierināti klienti (plus es pats).

Tas gan, protams, mazāk liecina par kādām izcilām zināšanām elektronikā un vairāk par elementāru spēju noturēt skrūvgriezi, kā arī gana spēcīgu pārliecību par saviem spēkiem, lai vispār pie tā ķertos klāt. Un lai vai kas, bet nepamatota pārliecība par savām spējām man piemīt jo dāsni. Vēl mazliet, un es varēšu kandidēt uz mazo ķīniešu bērnu amatiem pie aifonu skrūvēšanas līnijas.

Šis nav jāuztveŗ kā reklāmraksts, jo es te neplānoju karjēras maiņu. Bet, ja nu jums mājās mētājas apdauzīts tālrunis un jūs esat droši sirdī, varat sazināties. Ja tas tālrunis ir gana viegli izjaucams un problēmu var skaidri identificēt, varbūt varu uzmest aci. Es to uztveŗu kā savu tālruņa labošanas iemaņu celšanu uz jūsu rēķina -- jo vairāk liek viņus kopā, jo vieglāk tas paliek. Turklāt tālruņu labošana man ir ģimenes tradīcija -- tēvs savulaik strādāja par tālruņu labotāju. Tiesa, skrūves bija lielākas un sūdzības citādas, bet pamatdoma jau paliek!

4 raksta - ir doma


kautskis
3. Sep 2015 11:43 Un vēl mazliet par ceļošanas īpatnībām Eiropā

Starp citu, par to nelegālo ceļošanu. Es pats neesmu mēģinājis, bet man ir viens Paziņa. Un ar to es nedomāju wink wink, tas tiešām neesmu es.

Šis mans Paziņa ir ļoti dzīvespriecīgs razpizģajs. Tāds big time razpizģajs, kuŗš par to ne tikai nepārdzīvo, bet pat priecājas. Piemēram, viņa razpizģajisms noveda pie tā, ka viņam vienu brīdi nebija derīgas pases (iespējams, nav joprojām, nezinu). Bet viņam ļoti gribējās apceļot Eiropu, un tāds sīkums kā pases trūkums viņu neatturēja. Tātad viņš ceļoja bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.

Še ir vietā piebilst, ka paziņa izskatās pēc ārieša. Varbūt ne tā intelektuāli apdāvinātākā ārieša, bet viņš ir baltādains, slaids un katrā ziņā izskatās valīds.

Un ko domā, tā nu paziņa dzīvespriecīgi devās ceļā un apstājās jo drīzi aiz Lietuvas robežas, kur gaŗlaicības māktie Lietuvas robežsargi bija izdomājuši patverstīt ceļotājus. Tikpat labi gaŗlaicības māktie Lietuvas robežsargi todien varēja izdomāt braukt spēlēt pinbolu vai ko nu šodien dara gaŗlaicības māktie robežsargi. Bet todien izklaižu kalendārā bija ierakstīts "piepisties ceļotājiem", un tā nu viņi piepisās ceļotājiem. Vārdu sakot, razpizģajiskais paziņa patrāpījās neīstajā vietā neīstajā laikā.

Kas notika? Jūs domājat, pēc identitātes noskaidrošanas viņu deportēja atpakaļ uz izcelsmes valsti, kas, piebildīsim, bija kādu piecu kilometru attālumā? Nekā tamlīdzīga! Viņam izsniedza pagaidu ceļošanas dokumentu, nodrīdzināja, lai turpmāk vairs tā nedarot, un palaida vaļā. Un tā nu viņš bez pases, tikai ar tādu baltu papīrīti, izbraukājās visu Eiropu. Tāda, edz, Eiropā robežkontrole ir tad, ja tu izskaties pēc ārieša.

Tas, protams, nenozīmē, ka Eiropā šāda kontrole bijusi visu laiku. Reiz, braukādams pa Centrāleiropu, vilcienā sapazinos ar kādu msjē, kas savulaik no Čehoslovākijas bija emigrējis uz Amuriku. Viņš tur dzīvojās, dzīvojās Čehoslovākijā, viss tāds jauns un cerību pilns, un tad panesās tas nelielais troliņš ar tankiem pilsētu ielās un šaušanu uz cilvēkiem. Msjē izdomāja, ka viņam īsti negribas dzīvot tādā valstī, kur viņu tāpat vien uz ielas var nošaut, un viņš izdomāja dzimteni pamest. Viņš valīdi aizceļoja uz Dienvidslāviju un, lai gan tobrīd Dienvidslāvijā ne uz vienu nešāva, viņs tomēr izdomāja pārmukt uz kapitālismu.

Un tobrīd starp Dienvidslāvijas un Itālijas robežu bija robežkontrole. Nu tāda pamatīga, ar dzeloņstieplēm un snaipeŗiem. Tā ir ar tām īstajām dēmokrātijām, kas nepakļaujas žīdpidarmasonu diktātam, viņas mēdz savas robežas apjozt ar dzeloņstieplēm un snaipeŗiem.

Tā nu msjē noīrēja istabu viesnīcā netālu no robežas, gana augstā stāvā, lai no tā varētu pārraudzīt, kas tur notiek. Pasēdēja, ievēroja, kad snaipeŗi skatās uz citu pusi — un vienā jaukā naktī ar trīcošu sirdi pārrāpoja pāri robežai, ar visām dzeloņstieplēm un snaipeŗiem. Un uzreiz pieteicās pie itāļu robežsargiem — tā un tā, draugi, es te no Čehoslovākijas, uz mums tur šauj, es negribu dzīvot tur, kur uz mani šauj.

Arī Itālijā ne uz vienu nešāva, un Itālija bija kapitālismā, tomēr beigu beigās viņš izdomāja, ka pārvāksies uz Rietumvāciju. Un ziniet, kāpēc? Ne tāpēc, ka Vācijā būtu dāsnāki pabalsti, nē! Msjē Čehoslovākijā proftehskolā bija izmācījies par virpotāju, un viņš bija padzirdējis, ka Vācijā ir attīstītāka rūpniecība, tur virpotājam būs vieglāk atrast darbu.

Padzīvojās dažus gadiņus Vācijā, ļoti ātri iemācījās valodu — un kā gan citādi, kā tad darbu dabūsi! — pastrādāja un izdomāja emigrēt uz Ameriku. Lai gan arī Vācijā nešāva. Vienkārši viņam šķita, ka Amerikā būs vairāk iespēju. Cik noprotu, pilnībā viņš Amerikas sniegtās iespējas neizmantoja, jo stāstīja, ka vispār labāk būtu bijis palikt Vācijā. Bet ne par to ir stāsts — drīzāk par to, ka lūk, pavisam īsts bēglis, kas bēga no tā, ka uz viņu šauj, beigu beigās atrada patvērumu otrā pasaules malā un strādāja, nevis dzīvoja uz pabalstiem.

Un ievērojiet, viņu no bēgšanas neatturēja ne dzeloņstieples, ne snaipeŗi. Kad es apjautājos, vai nebija bailīgi, viņš vaļsirdīgi atzinās, ka, protams, bija, bet kāda gan bija izvēle — visu mūžu dzīvot nebrīvē un neziņā, vai tevi kādu dienu neizdomās nošaut? Un tās bailes jo dāsni esot atsvērusi tā sajūta, kas pārņēmusi, kad viņš sapratis, ka ir Itālijā. Tāda neaprakstāma laime — viss, es esmu brīvs, un tikai no manis paša atkarājas, ko es ar savu dzīvi sadarīšu.

Ņemiet vērā, Čehoslovākijā tolaik cilvēkus šāva, tas tiesa, bet viņus nepārdeva verdzībā un viņiem negrieza nost galvas. Ja Čehoslovākijā tolaik grieztu nost galvas, ir diezgan lielas aizdomas, ka tur cilvēki muktu prom ne mazāk naski kā šodien no kādas citas valsts, kur griež nost galvas. Vārda vistiešākajā nozīmē. Tāpēc ir lielas aizdomas, ka, ja dzeloņstieples un snaipeŗi neatturēja tos, kas muka no šaušanas, tās vēl jo vairāk neatturēs tos, kas mūk no galvu griešanas. Nu tas tā, lai nesanāk, ka kāda Eiropas valsts izgāž lielu naudu par dzeloņstieplēm un pēc tam tāpat nezina, ko darīt ar patvēruma meklētāju plūdiem.

16 raksta - ir doma


kautskis
3. Sep 2015 09:47 Kā nākas?

Par to Ungārijas izdarīšanos ar dzelzceļa stacijas slēgšanu un vilcienu atcelšanu, lai bēgļi nebrauc uz Vāciju, man ir viens neviltotas neizpratnes pilns jautājums. Uz to pat nevar atbildēt ar "dzimtenes nodevējiem to nesaprast" un "vismaz Ungārija izrāda mugurkaulu". Nē, nopietni: ko tieši Ungārija ar to cenšas panākt?! Lai bēgļi nebrauc prom uz Vāciju, bet paliek Ungārijā? Tiešām, ko?

68 raksta - ir doma


sirdna
2. Sep 2015 17:13

Allažīn mulsina, cik labprāt un viegli cilvēki atzīstas savā muļķībā un aprobežotībā. Tas laikam no lielas pašcieņas.

Piemēram, "es nesaprotu, kā var kaut ko tādu pateikt!". Emm...nu, ok, tu esi cilvēks ar nulli iztēles un nulli empātijas, vai par to visiem jālielās? "Es nesaprotu, kā kaut kas tāds var patikt!". Labi, labi, rimsties, mēs tev jūtam līdzi, laikam ir grūti būt ar tik cietu galvu un skaļu rīkli. Kāpēc tā jāreklamē sava intelekta trūkumi?

Tiešām, nespēju to saprast...8)

10 raksta - ir doma


sirdna
2. Sep 2015 12:10

Labā ziņa ir tāda, ka mans izmantojamais autobusa maršruts neliekas sevišķi cietis no septembra iestāšanās. Ticība labajam uz pasaules drusku palēcās. Vai arī tā bija tāda reta veiksme, jo puse no pieturas kontingenta, ieraudzījuši pa busu rosāmies kontrolierus, izlēma, ka kāps atpakaļ un gaidīs nākamo.

1 raksta - ir doma


kautskis
2. Sep 2015 10:59 Parunāsim par aktuālo

Nu, un ko jūs domājat par Gūgles jauno logo?

Poll #20484 Afftar mudak, kreaķif gavno
Open to: All, results viewable to: All

Gūgles jaunais logo ir

View Answers

sūds
14 (13.9%)

brīnišķīgs
3 (3.0%)

normāls
34 (33.7%)

Gūglei ir jauns logo?!
50 (49.5%)

32 raksta - ir doma


kautskis
1. Sep 2015 16:34 Par to, cik viegli sajaukt lietotājvārdus

Jums te dažu cibiņu lietotājvārdi mēdz jukt, ja? (Nē, nemēģiniet tēlot baisos asprāšus, norādot, tieši kuŗi, nebūs smieklīgi.) Ha, savukārt mums komūnas Paujautaa nosaukums vienmēr šķiet Pajaataa. As in, dzīve pajātā un veltā, vēl ne gluži sajātā (tāpēc tu centies to labot, prasot padoma), bet nu diezgan jau tajā virzienā.

8 raksta - ir doma


kautskis
1. Sep 2015 12:33 Šī diena vēsturē (?)

Vispār es saprotu, ka šitādas lietas nekvalificējas kā ļoti aktuālas ziņas, bet tā ļoti dīvaini paliek, skatoties uz visādiem beidzamā laika pasākumiem. Ir aizdomas, ka mēs te redzam kaut ko kvalitātīvi jaunu, nevis iepriekšējo lietu turpinājumu. Vai, ja ne ko jaunu, tad vismaz kaut ko, kas tuvojas kritiskajai masai.

Piemēram, Brīnumzeme mums kaimiņos no šīs dienas ieviesusi jaunus noteikumus: tīmekļa lapām, kas reģistrē lietotājus no Krievijas, serveŗi ar šo lietotāju datiem jāglabā Krievijā. Un jo zīmīgi ir tas, ka Krievijas amatpersonas puslīdz oficiāli atzīst: neba nu tā uzreiz ņemsim un visas tīmekļa lapas medīsim, bet ir izveidota Juridiskā Bāze. Tas ir — ir likums, ja vajadzēs, cilvēkus atradīsim. Ir taisnība tajā teicienā, ka Krievijas likumu bardzību atsveŗ tas, ka tos īpaši neievēro. Bet šādi likumi atceļ visu likumu jēgu. Tā vietā, lai viņi būtu skaidri noteikumi, ko drīkst darīt un ko nē (še pasmejamies), likumi kļūst par instrumentu, ar ko sodīt varai nepaklausīgos. Vai, kā šinī gadījumā, jebkuŗā laikā apkaŗot ļaunos ārvalstu spiegus, kas lūko piegānīt dzidro krievu garīguma avotu.

Tikmēr pa TV rāda ainas no Budapeštas, kur policija bloķē dzelzceļa staciju, lai migranti nebrauktu apkārt. Un internetos nebeidzas ziņas, šēri un laiki "Melnais nogalinājis baltādaino eiropieti", "Arābs piekāvis puisēnu zilu acu dēļ", "Migrants atņem maizes garoziņu baltādainam grūtdienim". Kaut kā pārlieku nelāgi atgādina trīsdesmito gadu laikrakstus ar ziņām "Žīdu tirgotājs āriešiem pārdod ar sifilisu aplipinātus pīpju kātus". Nav pat runa par to, cik daudzi no šiem virsrakstiem ir sadzejoti — protams, melnādaini cilvēki mēdz nogalināt un apzagt citus cilvēkus, gluži tāpat kā baltādaini cilvēki. Šķērmi sametas tad, kad tas tiek izmantots, lai veselai cilvēku grupai atņemtu cilvēcību.

No tā laikam nevajag pārāk daudz ko atvasināt, bet nesanāk atbrīvoties no domas, ka vispār šodien var atzīmēt ne tikai pirmo skolas dienu, bet arī 76. gadadienu kopš 2. pasaules kaŗa sākuma. Kaut kā tas viss ir redzēts vēstures grāmatās — cīņa pret deģenerāciju, nācijas atdzimšana, noteiktu cilvēku grupu pasludināšana par nevēlamiem un aicinājumi cīnīties pret tiem, kas tomēr šai nevēlamajai cilvēku grupai uzdrošinās pastiept palīdzīgu roku.

Tad nu, atzīmējot pirmo septembri otrajā nozīmē, gribētu novēlēt nezaudēt cilvēcību arī tad, ja tā paliek par deficīta preci. Nenoliedzami, ir kārdinājums pasludināt — nu nē, cilvēcības pasaulē ir tik maz, nedāļāsim to pa labi un pa kreisi, dosim to tikai tiem, kas ir pietiekami līdzīgi mums. Bet šāda domāšana ved strupceļā: cilvēcība ir starp tām retajām lietām, kas paliek vairāk, kad ar to dalās.

20 raksta - ir doma


kautskis
1. Sep 2015 10:50 Sveicieni, sveicieni!

Nu ja, tad nu es ar visus sveicu pirmajā septembrī, gan tos, kas iet uz skolu, gan tos, kas ved bērnus uz skolu, gan tos, kas cer biodiversificēties uz pirmā septembŗa rēķina, lai jums visiem jautri!

Vispirms vēlētos aktuālu public service announcement. Gana gaŗie jaunieši, kas sabiedriskajā transportā pārvietojas ar mugursomām — esiet tik laipni, brauciena laikā tās noņemiet un paturiet rokā! Uz maziem bērniem tas neattiecas, bet, kad tāds sprauns teļš tev ar mugursomu stūrē taisni krūtežā — nu nav tīkami, it nebūt nav. Ja soma ir jums uz muguras, tad (ja vien jums nav acis pakausī) jūs neredzat, kur viņa dzīvojas. Un ko tad, ja man sejā?! Tāpēc noņemiet mugursomas, un nevienam netiks nodarīts pāri.

Tad vēl es gribēju pateikt, ka man šodien pirmo reizi uznāca tāda kā nuostaļģija pēc preža Bērziņa. Nē, nē, uzklausiet! Rīta panorāmā prezim Vējonim prasīja, kas nu esot tā trakākā delverība, ko viņš sastrādājis pirmajā septembrī, un viņš kaut ko teica par meiteņu bižu raustīšanu, tā atbalstot veselu kaudzi nelāgu stereotipu, piemēram, to, ka meitenēm noteikti ir bizes, uzmanību viņām (meitenēm, ne bizēm) var izteikt, tikai kaut kā viņas aizskarot un puiši noteikti ir kaut kādi nūģi, kas nemāk ar meitenēm runāt, tikai raustīt. Diez kas nav, ne? Prezis Bērziņš par trakāko delverību lepni varētu atbildēt: vienreiz pirmajā septembrī es piesolīju pa purnu žurnālistiem! Lai gan vispār jau es saprotu, ka viņš to nekad neteiktu, un nuostaļģija pāriet, vēl nesākusies.

Un vēl: tiešām iejūsmina, līdz sirds dziļumiem iejūsmina, cik precīzi nomērīta vasara ietrāpījusies. Nu, ne sākums — sākumu var atlikt un atlikt. Bet beigas — hop, kā ar nazi! Skatījos no rīta uz cilvēkiem vējjakās, lai gan vēl vakar visi staigāja uzlocītām piedurknēm — un jap, nenopriecāties, kāda mums kārtībiņa te valda.

4 raksta - ir doma


sirdna
1. Sep 2015 09:24

Rudens šogad diezgan centīgi seko kalendāram. Septembris, ziniet. Pagāš mīļš vasariš.

27 raksta - ir doma


kautskis
31. Aug 2015 11:21 Kolektīvais saprāts

Sveiks, Cibas kolektīvais saprāt,

es nesen iekodos dakšiņā. Tagad es gribu aiziet pie zobārsta. Mana iepriekšējā zobārste Rīgā vairs nepraktizē, tāpēc iesakiet, lūdzu, man kādu.

No svara ir kvalitāte un iejūtīga attieksme (nīstu anestēziju, tāpēc iejūtīga attieksme ir absolūti nepieciešama). Nu, un lai pārāk nesāp arī bez anestēzijas.

Paldies.

UPD: Paldies, pierakstījos, kur agrāk tiku.

18 raksta - ir doma


sirdna
31. Aug 2015 10:31

Zinājāt, ka gruzīni ir bezemociju cilvēki? Gallups zina:

http://www.gallup.com/poll/184631/latin-americans-lead-world-emotions.aspx

Also, marazms mani šogad ķēris agri.

ir doma


sirdna
29. Aug 2015 11:03

Windozes izlēcieni.

Piemēram, uzinstalēju sev vienu programmeli, pat īsti neapskatījies, kur tā ir uzinstalēta. Nu, ir un ir. Programmele sāk glupi uzvesties un es izdomāju, ka šis lieliskais rīts ir patiesi piemērots programmas pārinstalēšanai. Atrodu viņu visā tajā miskastē, aiz kuras Windows 10 mēģina izlikties, ka Control Paneļa viņam nemaz nav, klik uz Uninstall.

Nope, saka dators, neesi administrators, nav tev tiesību (a uzinstalēt tiesību pietika atliku likām, ha!) OK, sava taisnība ir, neesmu administrators. Palēkāju ap paneli, mēģinu atrast veidu, kā izlikties par administratoru, neatrodu. Labi, nenokaru vēderu, bet dodos uz administratora kontu, ščas noinstalēšu visu nost. Administratora konts plikšķina acis, ko, noinstalēt, jums tādas programmas nav. Kur palika? Aha, čigānu profilā...(no čigāns -> roma - > roaming profile).

Labi, irst ar visu dziesmu grāmatu, pataisu savu kontu par administratoru, ielādējos atkal, paņemu programmeli aiz megabaita, ščas noinstalēšu. Nē, viņa saka, nav tev tiesību, gygygy!

Kā, nav, es sarunājos ar nedzīvo priekšmetu. Tā, nav neesi administrators. Tas, ka tev ir administratora privilēģijas, tevi par administratoru nepadara.

Es šņācu un skatos gūglē. Gūgle atzīstas, mhm, ir tāda štelle, ka ute tu esi, ne administrators, īstais Administators ir slēpts no plebeju acēm un nemazgātajām roķelēm! Tikai īsteni iesvaidītie atradīs Administratoru!

Ko lai dara, iesvaidos un dabūju Administratora kontu uz kompja. Ielogojos, kompis čivina, mol, mazu brīsniņu uzgaidiet, kamēr mēs te visu sapucējam, ne jau kaut kāds suņa čibriks, bet pats Administrators pirmo reizi ienācis kompī, jāsapucējas un jāuzliek svētku ņieburs!

Apleju kafiju ar ūdeni, strebju un gaidu, kamēr mazais brīsniņš paies. Aha, nu esmu Administrators, nu man ir spēks rokā! Kur mana programmele? Nav jums tādas, ser. Jūs tikai globālās programmas redzat, a čigānu profili, kuru tie krata? Jūs noteikti ne!

Tā nu es pagaidām palieku. Ar sava konta privilēģijām es nevaru noinstalēt programmu, neatrodu iespēju izlikties par Administratoru caur savu kontu, ar Administrator kontu es to prrogrammu neredzu.

Droši vien Administrator konts var ierakties arī čigānu profilos, bet man apnika. Es jau tā šorīt esmu uzzinājis daudz jauna par Windows 10, abet pārāk liela gudrība ved pie skumjām., nah mums tās?

13 raksta - ir doma


sirdna
29. Aug 2015 10:13

Kas nekaiš Rīgā sestdienas rītā. Autiņa techniskās apskates ceremonija aizņēma 26 minūtes (iekaitot piecas, kuru laikā es mēģināju atrast, kā ieslēdz miglas lukturus). 8:12 es izkāpu no karietes pie CSDD kases, 8:38 ripinājos mājās.

5 raksta - ir doma


sirdna
28. Aug 2015 09:35

Šonakt nelāgi gulēju, laikam tas no tā Marsa, traki tuvu pienācis un nepierastā gravitācija traucē saldi dusēt. Kas tā par gulēšanu pie griestiem, vai ne?

4 raksta - ir doma


sirdna
26. Aug 2015 22:30

Atziņa no gudrās grāmatas: "Laime ir nedabiska".

Tobiš, lai būtu laimīgs, pie tā ir jāpiestrādā, laime pati no sevis nevienu nepiemeklē.

26 raksta - ir doma

Back a Page