Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2015. gada TOPS |

Draugi


kautskis
2. Jul 2015 11:57 Neba maize pate nāca

To prieku! Viss, kas šodien darbā bija jāsadara, ir sadarīts, un nu es cilpošu uz Daugavmalu ēst virtuļus, dzert limonādi un lasīt pretrunīgi vertēto latviešu literātūru. Ap kādiem trijiem tik vajadzēs atcilpot atpakaļ, apskatīties, vai nav vēl uzradies kas darāms.

Es jau jūs aicinātu pievienoties, bet es saprotu, ka jums ir, ko darīt. Darba diena kā nekā.

ir doma


sirdna
2. Jul 2015 07:42

Neciešu, kad lieto lielos burtus. Lasu tekstu, ok, autors tāds jauks cilvēks liekas, blabla, tiripiri un tad pēkšņi - "Cilvēks"! Vai "Dvēsele!". Vai vēl sliktāk "Tauta"! Pavisam drausmīgi -"Latvietis"!

Uzreiz top skaidrs, ka cilvēks nav jauks, bet ir visādām ļaunām īpašībām apveltīts un piens viņa/viņas klātbūtnē saskābst.

Tas atvieglo dzīvi visādos sasprindzinātos dzīves momentos, piemēram, vēlēšanas, iknedēļas pasaules ekonomiskā katastrofa vai visādu bēdubrāļu uzņemšanas kvotas Dānijā. Kā tekstā ieraugu nevietā, bez pamatojuma un izskaidrojuma lietotu lielo burtu, tā uzreiz saprotu, ka to rakstījis nejēga un pārstāju lasīt.

26 raksta - ir doma


kautskis
1. Jul 2015 12:01 Latviskā pieticība

Man pie mājas pagalmā vislaik stāv mašīna ar uzrakstu Papīra Maisiņu Fabrika (acīmredzot PMF darbiniekam darba laiks ir īsāks nekā man). Nekādi nevaru saprast, vai tas ir pizģec vai mīlīgi, saukt savu iestādi vienkārši par Papīra Maisiņu Fabriku, nevis BaltBag, EuroMaiss vai InterGalacticPak.

10 raksta - ir doma


kautskis
1. Jul 2015 09:00 Es te vienkārši apjautājos, nemēģinot tēlot trendpūdeli

Klau, draudziņi, kur jūs centrā ejat veģetārās pusdienās? Krišnas, protams, ir klasika, sure, tad ir biroja planktona barotava Stokpots, kas vēl?

47 raksta - ir doma


sirdna
30. Jun 2015 14:19

Good news, everyone! /profesora Farnsworth balsī/

Jau šogad septembrī mūs ķers objekts iz kosmosa.
https://www.facebook.com/pages/A-Call-and-Warning-from-the-Lord-Asteroid-Prophecy/692795807400214

9 raksta - ir doma


sirdna
30. Jun 2015 13:45

Dots - kaut kādas sasodītas kamenes vai citi riebīgi oranžstrīpaini ķēmi, kuri pamanās iepīties manos 1 cm garajos matos, spirināties un dzelt kā vājprātīgas, vārdu sakot, lidojošas mucas vai kas cits ir apsēdis māju. No ārpuses neko pūžņveidīgu neredz, bet var puslīdz uzminēt, pa kurām šķirbām tie lopi lien laukā.

Aizdevos uz veikalu, tur ir 10 līdzekļi pret skudrām, 1 pret zemesvēzi un kaut kas pret laputīm. Izmisumā nopirku kaut kādu saindētu cukuru un nosmidzināju ar to nozieguma vietu. Man pašam pēc brīža notirpa pirkstu gali un lūpas, tā ka kaut kas tai visā ir.

Tomēr jautājums, vai ir padomā kāds labāks līdzeklis pret lapsenēm/bitēm/kamenēm, kuras dzīvo kaut kādā šķirbā? Benzīnu un sērkociņus nepiedāvāt, tas neko neatrisina.

18 raksta - ir doma


kautskis
30. Jun 2015 10:50 It's a beautiful night, we're looking for something dumb to do

Man kā jau Narcisam, protams, tīk, ka es cibā brīžam esmu kas līdzīgs trendseteram — visvisādas lietas, ko es savulaik esmu cītīgi sludinājis savā cibā, pamazām aizgājušas plašākās tautiņās. Nu jauki, jauki. Tāpēc tagad parunāsim par vēl vienu trendu, ko, šķiet, es esmu ja ne aizsācis, tad vismaz uzmundrinājis. Pie viena to varat uzskatīt par manu komentāru par ASV Augstākās tiesas neseno lēmumu.

Lūk, es savulaik izšķīros before it was cool [padzeŗas Valmieras minerālūdeni un pēc tam ieliek to ledusskapī]. Un, ko domājies, tagad šķiršanās ir jaunais melnais, visi to vien dara kā šķiŗas. Tas, protams, ir apsveicami, šķiršanās vienmēr ir apsveicama parādība. Tas ir, šķiršanās ir apsveicama apmēram tāpat kā zobu labošana ir apsveicama. Labāk, protams, lietot zobu diegu un līdz tam nenonākt, bet, ja nu nelāgās izvēles ir iekrājušās tik tālu, ka radusies Liela Problēma, labāk gan viņu risināt.

Tādēļ, atskatoties uz savu vareno pieredzi kā trendseteram (tā nav kaut kāda suņu šķirne?), vēlos nākt klajā ar nelielu uzsaukumu. Dārgie draugi, lai tas, ka ļaudis šķiŗas, nesašķoba jūsu ticību laulības institūtam! Neticiet tiem ļaudīm, kas stāsta, ka laulībām jābūt nobrieduša cilvēka pārdomātam lēmumam — nepārdomātas un pārāk agras laulības reāli iespārda! Ja jūs atrodat kādu, ar ko jūs varbūt gribētu precēties, un gan jūsu iekārotais/ā, gan valsts piekrīt — uz priekšu, tas būs jautri!

Jo, raugi, laulībām Latvijā ir viena lieliska īpatnība: ja abas puses piekrīt, to var izšķirt pavisam viegli, aizejot pie notāra, pasakot "we don't", samaksājot salīdzinoši niecīgu naudu un pagaidot mēnesi. Viss. Zobārsta apmeklējums ir nepatīkamāks.

Un šī ir tiešām lieliska iespēja, pavisam nopietni. Pilnībā iespējams, ka tas ir lielākais atbalsts laulībai, kādu Latvijas valsts ir sniegusi. Mūsdienās laulības pieņemts uztvert kā brīvprātīgu pasākumu, un tas, ka tās ir tik viegli izbeigt, lielā mērā nodrošina, ka pasākums ne tikai sākas kā brīvprātīga savienība, bet laika gaitā arī tāda saglabājas (terms and conditions apply, protams). Jo, hei, tās savienības, kas vairs nav brīvprātīgas, var bez milzu piepūles izbeigt!

Laulība, protams, lielā mērā ir pārvērtēta: tā nav gluži tik lieliska, kā viņu mēdz pasniegt. Bet katram taču par to gribas pārliecināties pašam, vai ne? Tāpēc ir tiešām apsveicami visu sākt agrāk, lai var paspēt izšķirties, kamēr vēl jauns un sprauns.

Tā ir vēl viena lieliska Latvijas īpatnība: šeit ir pilns ar trīsdesmitgadniekiem, kas ir paspējuši apprecēties, izšķirties, pakāpties jo augstu pa karjēras kāpnēm, atkāpties jo zemu pa karjēras kāpnēm, pakrist izmisumā un gūt jaunu cerību — vārdu sakot, kādos nieka padsmit dzīves gadiņos sadarīt lielumlielu daļu no tā, ko citviet uzskata par projektiem visai dzīvei. Kad tas viss ir sadarīts, iestājas kas līdzīgs Apskaidrībai. Tu tā skaties uz lietām, domā — nu jā, been there, done that — un nu jau tu viņas spēj darīt tā, kā par pareizu atrodi tu, nevis "sabiedrība" (lai ko tas arī nenozīmētu).

Izšķirties piecdesmit gados — tas ir gandrīz kā atlaist no darba dažus gadus pirms pensijas. Monogāmijas mānīgā drošība pēkšņi sabrukusi, un tu nesaproti, kā nu dzīvot tālāk. Bet izšķirties trīsdesmit gados? O, visas Lielās Iespējas vēl tikai sākas, un monogāmija tā kā tā drīzāk bija apgrūtinājums, nevis lolotāja un sargātāja.

Prātā vajadzētu paturēt vien divas lietas: lai būtu jautri un kontracepciju. Šito te pieaugušo spēlēšanu — nu tur "ō, viņš tāds nopietns un atbildīgs" vai "ī, viņa tāda gādīga un uzticama" — atstājiet tiem, kas pirmajā laulībā dodas tādā vecumā, kādā jūs jau esat paguvuši izšķirties. Ja ir jautri, tad pat puņķu un asiņu straumes, kas neizbēgami pavada jebkuŗu šķiršanos, nespēs iemaitāt pasākuma pārsvarā pozitīvo bilanci. Savukārt bērni pasākumu spēj būtiski apgrūtināt, tā, ka noteikti vajag palikt kopā, jo jūs tak pats/i viņus nespētu apgādāt un tādā garā. Lai gan, ja ir finansiālā neatkarība, arī bērni ir pavisam paceļams pasākums.

Un, protams, var pat gadīties, ka jums paveicas un tik tiešām jūs nejauši apprecaties ar mūža lielo mīlu, kas tāda paliek arī pēc desmit, divdesmit un trīsdesmit gadiem, tā, ka par šķiršanos ij domāt negribas. Mazel tov, ko lai saka!

44 raksta - ir doma


kautskis
29. Jun 2015 15:50 Vārdam jāsaskan ar cilvēka personību

Skaidra lieta, es saprotu, ka virsraksti par tēmu "o, iedomājieties, kādos vārdos cilvēki nosauc savus bērnus" ir so 2012, bet nu tomēr, tomēr. Kad Apollo vakar paziņoja, ka šodien vārdadienu varot svinēt arī kalendārī neierakstītie Narcisi (veseli trīs Latvijā, starp citu) — ak, es tiešām sajutos, it kā man būtu vēl viena vārdadiena iešķiebta.

7 raksta - ir doma


kautskis
29. Jun 2015 12:21 This is Athens!!!!

Labrīt, draudziņi! Sen mums nav bijis apskats Spekulē kopā ar Kautski, ne? Centīsimies labot.

Kā zināms, Jūspadevīgais savulaik sapirkās dolārus, kuŗus joprojām nav pārdevis. Un nevis tāpēc, ka ļoti ticēja dolāram, bet drīzāk tāpēc, ka ļoti neticēja eiro.

Un še parādās viena īpatnība: es tāds neesmu vienīgais, un tas ir ļoti maigi teikts — šāda pozīcija patlaban ir vispopulārākā visā aizraujošajā foreksa pasaulē. Tik ļoti populāra, ka ļaudis raustās par to, cik tā ir populāra.

Jums, protams, nē, bet foreksa pasaulei pārlieku labā atmiņā ir jautrais gada iesākums, kad notika neliela ķibele ar Šveices Nācionālo banku. Pirms janvāŗa SNB dievojās, ka nekad neļaus frankam palikt dārgākam par eiro divdesmit, tādēļ ļoti daudzi valūtas spekulanti salika savu naudiņu uz to, ka franks pret eiro paliks lētāks. Un, kad vienā jaukā dienā SNB paziņoja, ka tomēr nē, ļausim frankam sadārdzināties tik, cik nu viņš grib, viņš uzlidoja padebešos, paraujot līdzi valūtas spekulantu naudiņu.

Protams, ilgtermiņā nekas drausmīgs nav noticis. Patlaban eiro pret franku ir par 13-14% zemāk nekā pirms SNB pārsteiguma, un šāds rezultāts pusgada laikā tiešām nav nekas katastrofāls. Bet īstermiņā viss pasākums beidzās ar tādu kā masveida izmiršanu foreksa nozarē. Nu, es ceru, jūs saprotat, kāpēc traumētie valūtas spekulanti grauž nagus par to, kā tad nu beigsies šitā milzīgā spekulācija uz eiro krišanos.

Tādēļ jau labu laiku eiro/dolārs ir dzīvojies apmēram vienā līmenī. Brīžam viņš ir mazliet pakāpies, kad nervozāki ļaudis izlēma izkāpt, brīžam pakrities, kad nervozāki ļaudis izlēma iekāpt, bet jaunie padavāni pacietīgi gaida Paritāti, tas ir, to skaisto brīdi, kad dolārs maksās vienu eiro.

Bet nu, protams, lietas ir būtiski mainījušās, jo kārtējo reizi nemanāmi ir piezadzies grizģec, kas gan bij manāms jau pa gabalu. Komjaunietis Aleksis Ciprs acīmredzot ir iedvesmojies no citiem komjauniešiem, kas Lielā Tēvijas kaŗa laikā drosmīgi metās uz fašistu ložmetējiem, tikai šajā gadījumā viņš uz ambrazūras izdomājis uzmest visu valsti. Bankas ir slēgtas, bankomātos — ja atrodas atrast tādus, kuŗos ir nauda — var izņemt veselus sešdesmit eiro dienā, grieķi stāv rindās un gānās nelāgiem vārdiem, un pilnīgi visi, kam nav slinkums (bet slinkums nav daudziem) pareģo, ka nu ir viss, Grieķijas izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama.

Un mērenā izmisumā krīt ne tikai grieķi. Droši vien ikvienam, kam ir pietiekami daudz naudas eiro, mazliet trīs sirsniņa. Lai šīs trīsas mazinātu, cilvēki cītīgi maina savus eiro uz citām naudiņām — un skat, še parādās tas par to dolāru. Ziniet, uz ko cilvēki maina? Nevis uz dolāriem — nēē, cilvēki raustās par to milzīgo eur/usd īso pozīciju. Uz jēnām!

Tā, lūk. Vismaz man ir nelāgas aizdomas, ka no Šaurās Grezizejas lielākie cietēji būs paši grieķi, tomēr nav gan grūti iedomāties, kā eiro vēl varētu pakristies pret visu, pret ko vien var krist. Vārdu sakot, tagad nav tas labākais laiks, kad pirkt naudu ceļojumam uz Amuriku vai Japānu (lai gan lietas varētu izskatīties daudz cerīgāk, kad lielais tracis būs beidzies) — toties drīz būs burvīgs laiks, kad apmeklēt Grieķiju. Ja vien, protams, jūs paņemsit līdzi pietiekami daudz skaidras naudas un neuztrauksities par to, ka laikpalaikam tur varētu izcelties demonstrācijas ar ķieģeļu mētāšanu un logu dauzīšanu. Vidusmēra tūrists tomēr nav sajūsmā par to, ka viņam jāmeklē strādājoši bankomāti un jāizvairās no bruģakmeņiem, varēsit aplūkot Grieķijas tūrisma objektus bez tūristu pūļiem un pa lēto.

UPD: Savukārt pret Šveices franku (kas arī ir iecienīts drošais patvērums) eiro tik ļoti nekrītas, jo SNB cītīgi cenšas kursa krišanos piebremzēt. Pārāk sāpīgi tomēr viņiem atspēlējās tas janvāŗa joks.

16 raksta - ir doma


sirdna
29. Jun 2015 11:27

Par reitūzenēm.

Imho, galvenais, lai cilvēks labs.

8 raksta - ir doma


dis
27. Jun 2015 20:40

kopš jāņiem vispār nav bijusi vēlme ieslēgt un klausīties mūziku
dažu brīd galvā skan kādas melodijas, pārsvarā no plejlista, kas gāja uz riņķi pie mājas

atstopēju uz vecāku mājām, jo pa brīvdienām neviena šeit nav un nebūs, uzņēmos apkopt visus mājlopus
ap pieciem iemigu pagalma zālienā kopā ar 7 kucēniem, pamodos, jo no visām malām suņuki manī ietrennēja savus asos zobiņus
jūlija beigās, kad mazuļi būs paaugušies būs iespēja tikt pie 5 no tiem, 1 puika un 4 meitenes, bezšķirnes, būs lieli, vilku tipa sunči

šodien uzgāju, ka give & get būs maksas pasākums un ne tas lētākais, gribējās aizbraukt prieku pasmelties, ko jaunu apgūt un aizvest jaunāko māsu un puiša brāļus, bet redz, ieeja brīva līdz 10 gadiem
rūgtā komercijas garša, ko?

ir doma


sirdna
27. Jun 2015 10:03

Swedbanka svilina.

"Vasaras saulgriežu svētku dienās 23.jūnijā, 24.jūnijā un 27.jūnijā tiks apstrādāti tikai iekšbankas maksājumi.
Maksājumi uz citām bankām tiks izsūtīti 22.jūnijā."

Tas ir, šodienas maksājums tika apstrādāts 22.jūnijā. Tencinu!

4 raksta - ir doma


kautskis
26. Jun 2015 15:17 Celsim efektivitāti

Kad man apniks šitas darbs, es pasitīšu padusē matraci, zem kuŗa paslēpti daži tūkstoši, un aizbraukšu tur, kur netraucē tirliņi un var darīt visādas lietas, ko vienmēr gribējies darīt, bet nekad nav pieticis laika. Piemēram, uz Sedu. Sēdēšu purva malā, dzeršu dzērienus ar saulessardziņiem, laikpalaikam nolasīšu nost briežutis un, gluži kā savulaik Einars Repše, būvēšu mākslīgo intelektu.

Viena no mākslīgā intelekta aplikācijām, ko es ļoti gribu uzbūvēt, ir ar darba nosaukumu Pusautomātiskais Iesalnieks (es te domāju intelektu šī vārda visplašākajā izpratnē). Protams, gatavo produktu vajadzēs pārdēvēt, lai nerastos preču zīmju pārkāpumi, bet kā darba nosaukums der ideāli. Es gribu uztaisīt tādu programmu, kuŗā atliek sarakstīt attiecīgus heštegus, bet viņa pati uzraksta un nopublicē tvītu, kuŗā izsaka viedokli par šiem heštegiem.

Nebūs grūti! Lūk, ieraksti heštegus #praids, #geji un #Rīga, Pusautomātiskais Iesalnieks pats izdomā, ka tas būs par Rīgas praidu, un tad jau viņam tik atliek gramatiski pareizi salikt kopā "ģimenes", "aizsardzība", "piesmiet", "apgānīt", "sargāsim" un "neļausim". Vai, edz, piemēram šitas te par terora aktu Francijā — ieraksti #teroristi, #Francija #islāms un #uzbrukums, un viņš pats uzreiz sacer tādu tekstu kā "Francijā kārtējais islāma teroristu uzbrukums. Nožēlojami, ka šādai nākotnei mūs gatavo liberasti! #LatvietiNepadodies #dvieļgalvassmird"

Laika gaitā Pusautomātisko Iesalnieku varētu iedresēt, lai viņš pats lasītu ziņu lenti heštegu meklējumos un pats arī publicētu savus pārspriedumus — tad viņš kļūs par Automātisko Iesalnieku. Tālākas dresūras gaitā Automātisko Iesalnieku varētu iemācīt pašam rakstīt nelielus viedokļu rakstiņus. Tā es varētu palaist nelielu, bet gana apmeklētu interneta portālu, kas apdeitotos pavisam automātiski. Man atliktu tikai skaitīt reklāmas ieņēmumus.

Jo, protams, var jau mēģināt skaidrot, ka vispār cilvēkus šauj jauni, izmisuma mākti vīrieši, kas nedabū bučoties ar meitenēm. Var stāstīt, ka Amurikā cilvēkus pamanās apšaut vietējie pusaudži, turklāt bez jebkādas islāma palīdzības. Var pieminēt, ka Norvēģijā viens nebučotais jaunietis apšāva cilvēkus, pasludinot to par cīņu pret islāmu. Bet kam tas ir vajadzīgs, kā zināms, ja tu paskaidro, tu zaudē. To tāpat nelasīs, turklāt to ir grūtāk automātizēt. Dažas standartfrāzes, kas atkārtotas tik ilgi, kamēr smadzenēs iecirsta jauna rieva — lūk, panākumu atslēga.

Protams, it nebūt nebūtu pārsteigts, ja atklātos, ka pats Iesalnieks savu tviteŗa kontu jau sen nodevis šādam botam.

6 raksta - ir doma


turbund
26. Jun 2015 14:06

kāds ir mūsdienu skaistuma etanols?

4 raksta - ir doma


kautskis
26. Jun 2015 10:26 Everything's a copy of a copy of a copy

Nēnu kādā pasaulē mēs dzīvojam tomēr.

Ir tāds asprātīgs uzņēmums kā Xiaomi, kas cenšas pavisam citā līmenī pacelt pazīstamo zīmolu "lēts ķīniešu pakaļdarinājums". Tas ir, viņa produkti ir lēti, ļoti lepojas ar savu ķīnisko izcelsmi un nenoliedzami ir pakaļdarinājumi. Ko niekus, viss viņu uzņēmums ir Apple pakaļdarinājums. Bet tie ir pakaļdarinājumi ar izdomu.

Lūk, viņu spēka bankas/sulas pakas ir pilnīgi skaidrs aipoda (jā, aipoda, nevis aipada dapada) mini pakaļdarinājums. Ir gan tiesa, aipods mini ar mums nav jau 10 gadus, un daudzi ļaudis aizmirsuši, kā viņš izskatījās (daudzi, bet ne es). Tāpat laikam nav tik nosodāmi kopēt dizainu, kuŗu viņa īpašnieks vairs neizmanto. Un vispār aipods bija paredzēts mūzikas spēlēšanai, nevis elektroiekārtu uzlādēšanai, tā ka ar nevarētu teikt, ka Xiaomi cenšas nokost savu gabaliņu no aipodu pīrāga (kas vispār jau sen ir atdzisis, apēsts un labākajā gadījumā vēl palikuši apkaltuši pārpalikumi).

Vēl viņiem ir vaifai rūteris, kas izskatās pēc Ābolu trakpada. Te ir lietderīgi piebilst, ka šo rūteri Xiaomi necenšas pārdot ārpus Ķīnas, acīmredzot lieliski saprotot, ka Tims Kuks, iespējams, šādus jokus nesapratīs.

Xiaomi ražo arī tālruņus, kas ļoti nepieklājīgi atgādina aifonus, tikai uztaisīti daudz labāk par pazīstamā zīmola Vbble dižpārdokli Phione 5$.

Un zināt, kur ir joka punchline? Uzradušies ļaudis, kas pakaļdarina Xiaomi. Jap, lētiem ķīniešu pakaļdarinājumiem tagad ir pašiem savi vēl lētākie ķīniešu pakaļdarinājumi. Xiaomi uz savu produktu kastēm tagad lipina uzlīmes ar drošības kodiem, lai viņu mājaslapā varētu pārbaudīt, vai tas ir īsts Xiaomi produkts. Ķīniešu pakaļdarinātāji uztraucas par ķīniešu pakaļdarinātājiem. Neticami aizkustinoši.

Vēl šeit būtu vietā piebilst, ka uzņēmuma Xiaomi cīniņi lieliski pierāda, ka mūsu brēkšana par to, kā nu visiem jākļūst par inženieŗiem un nevienam nevajag radošo profesiju pārstāvjus, ir stipri tuvredzīga. Var, protams, tikai un vienīgi būvēt citu radošo izdomātas lietas, un uzņēmums Xiaomi to dara ļoti labi. Bet arī viņi gana drīz būs spiesti saprast, ka šādam risinājumam ir savas robežas. Te gan, protams, palīdz, ka tās robežas ir plašas — Ķīna vismaz un vēl mazliet, bet tomēr, tomēr.

20 raksta - ir doma


sirdna
26. Jun 2015 10:19

Fe. Pieslēdzos no Windows Phone pie gmaila, šis man atsūta ziņu - mums tikko pieslēdzās no Androīda, is this normal?

Nē, es pie jums neslēdzos no nekāda tur plebejiska Androīda!

9 raksta - ir doma


dis
24. Jun 2015 23:22

vis vis sirsnīgākie jāņi
darba pilnas rokas un darba prieks
nevienu mirkli neiedomājos, ka būtu grūti vai par daudz ko darīt
pirmie jāņi mūsmājās, pirmie kā saimniecei/namamātei, pirmie, kad es tiešām jutos ļoti laimīga
paldies

ir doma


sirdna
22. Jun 2015 23:42

Vakardiena un šodiena aizritēja augstsfēru diskusijās, kas sevī ietvēra literatūru, farmāciju, bioloģiju, arhitektūru, sporta un literatūras vēsturi, būtisko, mazbūtisko un lēveni citu aizraujošu tematu. Kā arī pudeli ruma un pudeli "dzimtenītes", un tikai ap šo momentu es pārstāju justies kā organisms un sāku apjaust sevi kā personību.

Jauka Jāņu ieskaņa, tā teikt.

3 raksta - ir doma


kautskis
22. Jun 2015 11:29 Laikpalaikam Rīgā kaut kas tomēr notiek

Sestdiena, 20. jūnijs, Rīgā bija pasākumiem bagāta diena: norisinājās sātanisks, Dievu un Jēzu Kristu atklāti zaimojošs sarīkojums. Pirms tam norisinājās praids.

Man un cīņubiedriem diena iesākās ar nelielu ākstību. Pasākums aizgāja godam, lai gan vispār mēs bijām diezgan pārliecināti, ka diez vai viņš tur stāvēs ilgāk par pusstundu. Nekā, nostāvēja līdz pat vakaram, ļaudis pie viņa bildējās, savukārt pašvaldības policija brauca gaŗām, nepievēršot uzmanību. Beigās mēs viņu atkal savācām atpakaļ (un labi, ka tā, vakar viņš būtu pavisam samircis, un tas būtu ļoti bēdīgs gals tik skaistam skapim). Tā nu tagad viņā dzīvojas Intenormāla kaķi, bet mēs gudrojam, ko ar viņu darīt tālāk. Varbūt vajag kā ar Jāņu vaiņagiem, nākamajā praidā sadedzināt iepriekšējā praida skapi?

Mazliet gan sarūgtināja tas, ka atsevišķi sensāciju kāri žurnaļugas no tā bij atvasinājuši, ka akcija izsaka pieņēmumus par Ulmaņa orientāciju, lai gan es īpaši pacentos preses relīzē attiecīgo pasākumu dēvēt tikai un vienīgi kā iznākšanu no skapja. Ej nu sazini, no kāda skapja Vadonis iznācis, varbūt tāda, kur slēpjas veci diktātori. Un ar mīlestību saliktie mīkstie ŗ no relīzes arī bija izmesti, ak. Toties Jānis Iesalnieks tviterī bija ŠOKĀ!!!, kas, protams, aizkustina. Viņi mūs trollē ar likumdošanu, mēs viņus trollējam ar Ulmaņa skapi. Es jums teikšu, interneta publicistika ir jauka lieta, bet direct action tomēr piegādā daudz spēcīgāk.

Nu, un tad aiz neko darīt aizgāju arī līdz Vērmaņparkam un praidam — un, ak jele, tas bij viens no lieliskākajiem pasākumiem, kādos sanācis ieklīst aiz neko darīt. Es saprotu visu to pastāstu, ka tā ir cīņa par vienlīdzību, mēs te izrādām savu solidaritāti, Latvijas sabiedrība redz, ka šādi cilvēki ir — un tas viss ir pareizi, vienlīdzība un solidaritāte ir lieliskas lietas. Bet nevajag aizmirst, ka praids pirmām un galvenām kārtām ir branga ballīte. Lūk, un šogad viss pasākums tik tiešām izvērtās par lielu, dzīvespriecīgu un jautru ballīti — viens no tiem brīžiem, kad Rīga izskatās pēc vidusmēra Gejropas pilsētas, nevis drūma, visdažādāko kompleksu mākta postpadomju kakta. Un, ko domā, šoreiz pat īpaši nevajadzēja piemiegt acis — lielākā daļa ļaužu uz ielām smaidīja un māja, nevis turēja brīdinošus plakātus ar to, ka divas vīriešu tualetes nedrīkst būvēt vienu blakus otrai. Turklāt smaidīja un māja visādu vecumu cilvēki, gan vecāki ar bērniem, gan sirmas kundzes. Es ko tādu bieži nesaku, bet es tiešām biju aizkustināts līdz sirds dziļumiem, man nebija ne mazākās jausmas, ka viss pasākums izvērtīsies par tādu pozitīvisma vilcieniņu.

Lai atsvērtu pozitīvismu, beigu beigās nokļuvu Avotu ielas Bolderājā (visa lietu kārtība ir sajaukta, visa!), kur tad arī bija attiecīgais atklāti sātaniskais un Jēzu Kristu zaimojošais pasākums ar pārsteidzoši lipīgām mūzikālām kompozīcijām. Šos jauniešus nākamgad vajadzētu sūtīt uz Eirovīziju — viņiem pietika ar dažādiem bērnu sitamajiem instrumentiem, ētaloniem un paciņu kagorvīna, lai uzrīkotu tādu šovu, kas vienos vārtos salika šāgada Eirovīzijas uzvarētāju. Iedomājieties, ko viņi spētu sadarīt uz lielās skatuves ar pirotehniku.

18 raksta - ir doma


dis
20. Jun 2015 22:31

bet vispār
vakar bijām uz dabas koncertzāli aizripojuši
mūzika bij burvīga,nedaudz par skaļu un tās gaismas par daudz,par visu vairāk man patika no pilskalna skatīties tālēs
redz, nav jau galīgi plakans pie mums
pluss vēl ar l. izrunāju greizsirdības iedomiņu,kas vērsta pret viņu, hū, tik tik labāk palika, kā nekā visus šos mēnešus muļķojos un baidījos par viņas iespējamo grūtsirdību un jūtām pret manu zelta puisi
mācos no kļūdām un augu

ir doma

Back a Page