Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | 2015. gada TOPS |

Draugi


kautskis
22. Maijs 2015 11:41 Uzzīmē Muhamedu

Kopš esmu uzaudzējis gaŗu bārdu, man parādījusies jauna izklaide: sabiedriskās vietās tā uzkrītoši lasīt islāmisku lasāmvielu. Īpaši jautri bija lidmašīnā. Protams, neviens nebrēca, bet ļoti ilgi noskatījās gan.

Šovakar es braukšu uz Valmieru ar vilcienu, un man planšetē saliktas rokasgrāmatas jaunajiem ISIS cīnītājiem. Ļoti ceru, ka ceļojums izvērtīsies aizraujošs gan man, gan ceļabiedriem.

4 raksta - ir doma


kautskis
21. Maijs 2015 13:08 Otrs lielākais gada notikums

Vēl mani ļoti aizkustina, ka LTV, reklamējot savu prezidenta vēlēšanu apskatu, atļaujas paziņot "Latiņa uzstādīta augstu". Nē, dārgie draugi, latiņa nav uzstādīta augstu, latiņa ir nolaista ļoti, ļoti zemu. Pēc preža Bērziņa prasības pret nākamo valsts prezidentu sarukušas līdz "ir pulss" un "spēj pateikt dažus saprotamus teikumus." Ja vēl patrāpīsies kāds, kuŗu negribēsies saukāt par prezi — nu, burvīgi, programma izpildīta ar uzviju.

5 raksta - ir doma


kautskis
21. Maijs 2015 10:50 Gada notikums

Latvijas prezidentūrā iezīmējas viens vienkāršs likums: jo skaļāk Latvijā brēc, ka šis nu gan ir megapasākums, kas noteiks lielas lietas, jo mazāka nozīme šim pasākumam ir. Pavei, pirms kāda laiciņa megapasākums bija eirozonas finanšu ministru tikšanās, kas tika pasniegta ar tādiem virsrakstiem kā — es citēju — "Rīgā izšķirs Grieķijas likteni. Un eirozonas likteni." Kā zināms, pasākuma augstākais punkts bija kopīga Jāņa Varufaka sunīšana, savukārt ne Grieķijas, ne eirozonas liktenis ne tuvu nav izšķirts arī pēc mēneša.

Šodien Rīgā notiek kārtējais pasākums, kas ļoti uztrauc ļaudis Latvijā un galīgi neuztrauc ļaudis ārpus viņas. Piemēram, Eiropas jaunais labākais draudziņš Aleksandrs Lukašenko šo pasākumu neuzskata par lietderīgu pagodināt ar savu klātbūtni, Azerbaidžāna ir pārāk turīga, lai satrauktos par šādiem sīkumiem, bet Ukrainu un Gruziju pasākumā visvairāk interesē bezvīzu režīms, nevis padomi, kā būt eiropeiskākām. Tas gan nenozīmē, ka nevar (vismaz kaut kādā mērā) īstenoties tas skaistais sapnītis par gudro un viedo Latviju, kas savām mazākajām postpadomju māsām sniedz vērtīgus padomus par Eiropas vērtību ieviešanu dzīvē. Arī mums galvenās Eiropas vērtības ir Eiropas naudas saņemšana (tiesa, īpaši raiti ar viņas paņemšanu mums neveicas, bet pat ar savām līkajām roķelēm mēs esam gana daudz sarausuši) un bezvīzu režīms (Latvijas labākā īpašība jau ilgu laiku ir tā, ka no viņas ir ļoti viegli aizbraukt), kamēr tādas muļķības kā, teiksim, iecietība pret citādi domājošajiem mēs varam atstāt pūstošajai Gejropai.

Tiesa, pasākumam ir interesantāka puse, kas nez kāpēc netiek pārlieku atspoguļota. Piektdien pasākumā ieradīsies arī uzvaras spārnotais Deivids Kamerons, lai svinīgā gaisotnē izstāstītu, kā Eiropai vajadzētu uzvesties, lai Lielbritānija viņā paliktu. Ievērojiet smalko humoru: Ukrainai Eiropa mācīs, kā viņai jāuzvedas, lai tiktu Eiropā, savukārt Lielbritānija Eiropai mācīs, kā jāuzvedas viņai. Protams, Deivida eiroskeptisms, gluži kā viņa jaunatklātais naids pret migrantiem, ir nožēlojama mērkaķošanās pakaļ Naidželam Farādžam (un, godvārds, šis jaunietis nu galīgi nav atdarināšanas cienīgs), bet diemžēl Lielbritānijas vēlētājiem vēl joprojām nav pielecis, ka tieši atrašanās Eiropas Savienībā un stabilā migrantu plūsma ļauj Lielbritānijai joprojām noturēties puslīdz vērā ņemamas lielvalsts līmenī.

Taču visvairāk priecē tas, ka Rīgai nu ir iespēja izmēģināt tādu drosmīgu priekšlikumu, ko es savā nodabā jau ilgu laiku esmu perinājis: kā būtu, ja Rīgā vismaz dažās vietās atļautu iet tikai ar kājām un braukt ar sabiedrisko transportu? Jāaiziet vēlāk līdz Akmens tiltam apskatīties, kā tieši tas izskatās dzīvē — jo kad vēl Rīgā var redzēt tiltu bez sastrēgumiem?

14 raksta - ir doma


kautskis
20. Maijs 2015 16:28 Zini savu vietu

Man ir tāds diezgan gaŗš saraksts ar cilvēkiem, kas mani tracina, un īpaši augstu vietu tajā ieņem nepamatoti lecīgi cilvēki.

Es pats esmu lecīgs jaunietis, tāpēc man nav iebildumi pret lecīgumu kā tādu. Bet man ir ļoti lieli iebildumi pret nepamatotu lecīgumu. Ja tu esi gudrais, skaistais un veiksmīgais — nu, apsveicu, esi tik lecīgs, cik vien vari atļauties. Taču tad, ja tu esi kaut kāds lūzeris, kas brauc trolejbusā un kam nav bijis seksa trijatā — tad esi gan tik laipns un apzinies savu vietu knābāšanas kārtībā.

Piemēram, šitie te jaunieši, kas saka "Bet Dieva vārds saka to un to!" Pizģec, ne? Ņemot vērā, ka viņi droši vien tic kristīgam dievam — tas ir, suverēnam Visuma valdniekam, kas var darīt pilnīgi visu, kas viņam ienāk prātā un kam nevienam nav jāatskaitās — tas ir tāds lecīgums, ka elpa cērtas ciet. Šie te jaunieši pieņem, ka šis te Visuma valdnieks savu gribu izvēlējies atklāt kaut kādam tirliņam, kas pusaugu meitenēm stāsta sliktus dick jokes un 2013. gadā joprojām staigā Abercrombie & Fitch tēkreklā. Ņemiet vērā, šis pats Visuma valdnieks savulaik Vecajā Derībā ļoti cītīgi izklāstīja, tieši kādās štātītēs vajadzētu uzcirsties tiem, kas pilda viņa gribu. Tur nebija tādu norāžu kā "aizej uz humpalām un salūkā sev antīku tēkreklu".

Katrreiz, kad kāds īblis sāk kaut ko stāstīt par Dieva vārdu, 10 baušļiem un mūsdienu morālo pagrimumu, ir lietderīgi viņam uzdot vienu vienkāršu jautājumu: esi tik laipns, noskaiti tos desmit baušļus, kuŗus tā sakies aizstāvam un uz kuŗiem tu būvē savu morālo stāju. Pilnībā iespējams, ka viņš sāks ar tādiem pastāstiem kā tev nebūs nokaut un zagt, bet tie nebūt nav pirmie baušļi.

Pats pirmais bauslis uzreiz izslēdz tādus apgalvojumus kā "es balstu savu morālo stāju 10 baušļos un Dainās". Ne sūda tu nebalsti, tas ir tas pats, kas paziņot, ka es atbalstu Izraēlu kā ebreju valsti un vienlaikus arī uzskatu, ka vajadzētu plašāk īstenot tos ieteikumus, kuŗus grāmatā "Mana cīņa" izklāstījis Ādolfs Hitlers. Es Dainās nekad neesmu sastapis apliecinājumus, ka Izraēla dievs būtu vienīgais, ko mēs turam — gluži otrādi, tur ir ļoti plašs saraksts ar citām dievībām, ko varētu turēt Izraēla dieva priekšā. Tiem, kam tā nešķiet problēma, ieteiktu iepazīties ar 1. bausli.

Mazliet atkāpjoties no tēmas — nekādi nesaprotu, kāpēc tikumība mūsdienās reducēta tikai un vienīgi līdz noteiktai seksuālajai uzvedībai. Atkal, es nekad Dainās neesmu sastapis homoseksuālisma nosodījumu (ja jūs tādu atrodat, dodiet ziņu), toties, piemēram, dabas aizsardzība tur tiek pieminēta jo bieži. Ja mēs te tik ļoti iespringtu uz Dainu tikumību, mums vajadzētu brēkt skaļā balsī par Latvijas mežu izciršanu, savukārt praids būtu vien tāda sīka māžošanās, kas nav mūsu uzmanības vērta.

Vai, teiksim, otrais bauslis. Zināt, ko viņš paģēr? Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Ievērojiet, netaisi kādu atveidu. Kad es skatos Jūtūbes video, kur kārtējais pārmēru lecīgais jaunietis brēc par to, ko saka Dieva vārds — viss, bulšita detektorā sāk degt sarkana lampiņa un vairs nenodziest. Šis pats jaunietis ar savu Jūtūbes video skaidri ir pārkāpis otro bausli, kas pavisam nepārprotami saka — netaisi atveidu pēc tā, kas ir virs zemes.

Šādos gadījumos šie jaunieši sāk locīties — ēēē, jāā, tas, kas tur rakstīts, jāsaprot nevis tā, kā tur ir uzrakstīts, bet tieši pretēji. Says who?! Ja šie jaunieši veikalā ierauga uzrakstu "Košļāt gumiju un fotogrāfēt aizliegts", viņi taču nesāk stāstīt, ka vispār fotogrāfēt tur ir ļoti ieteicams un aizliegums attiecas tikai uz gumijas košļāšanu.

Tomēr tam tā īsti nav nozīmes. Pārkāpjot 2. bausli, viņi uzreiz ir atzinuši, ka neseko sava dieva vārdam tā, kā tas ir uzrakstīts. Viņi, gluži kā visi citi vārda lasītāji, to visādi izskaidro, interpretē un pielāgo saviem jau esošajiem uzskatiem — jo, ja viņi to nekādi neinterpretētu, viņi taču nevarētu likt video Jūtūbē. Viņu apgalvojums "eku ir Dieva vārds" uzreiz paliek par "eku ir mans skaidrojums par Dieva vārdu, bet, hei, atvečaju, šitas skaidrojums ir tieši tāds, kā Dievs to patiesībā domāja, pat tad, ja tajā vārdā ir rakstīts pretējais."

Nu lūk, un šitā "hei, atvečaju" daļa man liekas stipri apšaubāma. Dieva vārdam bijis kaudzēm visdažādāko skaidrojumu, turklāt daudzi no tiem ir nākuši no, hmm, nopietnāka paskata jauniešiem, tādiem, kas spēj atturēties no stulbiem dick jokes. Kāpēc man vajadzētu ticēt tieši šī te tirliņa skaidrojumam un pieņemt viņu par vienīgā patiesā Dieva oficiālo pārstāvi Zemes virsū?!

Un tad sanāk, ka šitās "tikumiskās vērtības", "tradīcionālā domāšana" un "gadu tūkstošiem pārbaudītie sabiedrības iestādījumi" patiesībā ir tik vien kā dažādu viedokļu mistrojums, ko pa kaktiem saslaucījis bariņš ne īpaši uzticamu jauniešu un sabēris tūtā ar uzrakstu "Vienīgā īstā patiesība, atvečaju". Ja jums tīk urķēties pa ielas gružiem, cerot tur atrast kādu rozīni — uz priekšu, cienājieties, man tiešām nav žēl. Bet dievu dēļ, nestāstiet, ka arī man noteikti jābāž roka jūsu tūtā un, ja es tā nedarīšu, es esmu zudis cilvēks.

24 raksta - ir doma


dis
19. Maijs 2015 20:58

rīts no sestd uz svētd balli meklējot
miglā un dubļos

Image and video hosting by TinyPic

Image and video hosting by TinyPic

Image and video hosting by TinyPic

Image and video hosting by TinyPic

ir doma


sirdna
19. Maijs 2015 15:39

Padomju laikos nekā nebija, bet visu varēja dabūt. Piemēram, mango sula. Kad tētuks pēc kārtējā plosta pamodās Jelgavas ātrajā palīdzībā ar sašūtu galvu (mēs tolaik pie Kuldīgas dzīvojām, mhm) un steidzīgi (imho, pa logu) emigrēja mājās, viņš tomēr tika iespundēts slimnīcā. Māmuļa, savukārt, nezkāpēc un es nestādos priekšā, no kurienes, sagādāja viņam mango sulu.

Kur viņa, ellē, to dabūja? Es tajos laikos biju divreiz mūžā redzējis banānu, kādi vēl mango mūsu nekurienē pa kreisi?. Kā arī, piezīmēšu, tā bija īsta sula, nevis tas ābolu un apelsīnu sulas atjauktenis, ko viņi mūsu dienās uzdod par mango sulu.

34 raksta - ir doma


kautskis
18. Maijs 2015 13:40 Par gaišo

Kokā iekārtais druonis veiksmīgi ir lejā! Žēl, ka nerīkojām droņa atdabūšanas ballīti, būtu izvērsusies ļoti krāšņa. Kamēr mēs ar lietotāju [info]zazis stāvējām un gudrojām, pienāca kāds pacans un pieteicās izlīdzēt — paņēma brangu bomi, atvēzējās, iesvieda pa zaru un āreče, dronis lejā gan! Pagaidīju, kamēr apžūst, mazliet drebošu sirdi palaidu — un, to prieku, viss strādā, viss lido, it kā nekas nebūtu bijis.

Tāpat es esmu atradis jaunu rotaļlaukumu, kur turpmāk druoni lidināt — netālu no manas mājas ir vienas vidusskolas sporta laukums, tas ir daudz plašāks un koki tur ir daudz tālāk. Papildu bonuss ir tas, ka apkārtējiem ļaudīm jautri, turklāt sporta laukumos novācas tīkamāka publika nekā daudzdzīvokļu māju pagalmos. Who knew?

4 raksta - ir doma


kautskis
14. Maijs 2015 11:13 Ceļš uz debesīm nav rozēm kaisīts

Vakar, spējas vēja brāzmas apmulsināts, iekarināju kokā druonu. Viņš nav pārlieku augstu — kādus 8-10m virs zemes — un viņš turas aiz diviem maziem zariņiem, bet, sasodīts, viņš turas. Izmēģinātās iespējas ir mēģināt nocelt viņu ar gaŗu kārti, nokratīt aiz lielākā zara un gaidīt, kad vējš izpūtīs. Neizmēģinātās iespējas ir uzkāpt kokā (lai gan mājas sētnieks ļoti šaubās par attiecīgā zara strukturālo integritāti), nošaut viņu nost ar kaķeni vai (par šo uzzināju internetā, kur druona iekarināšana kokā ir atzīta par kaut ko līdzīgu rite of passage) ar kaķeni aizšaut līdz mazākajam zariņam bumbiņu, kam piesiets striķītis, un tad kratīt no zemes mazāko zaru.

Vārdsakot, vai kāds grib pieteikties palīgā vai vismaz palienēt kaķeni?

36 raksta - ir doma


kautskis
13. Maijs 2015 11:55 Baigie Karpati

Andalūzija bija super pasākums, ļoti patika. Saulīte, vēsture un kalni, nu, ko vēl vairāk var sagaidīt no jauka ceļojuma. Savā jaunā naturālista lēkmē biju ij pa Siera Nevadas (izklausās pēc kaut kāda ēdiena no grāmatas "150 siera receptes") kalniem pastaigāt, kas jo vairāk aizkustināja. Tur ir visas lietas, ko varētu sagaidīt no šāda pasākuma: elpu aizgrābjoši skati uz kalniem, brīnumdaiļa daba, putniņi, vabulītes, puķītes un koki, augšā sniegs (lai gan tik tālu es nelīdu, nebiju gluži kam tādam gatavojies), tādā garā. Tiesa, kaut kāda man līdz galam neizprotama iemesla dēļ kalnu nogāzes jo bieži ir uzecētas un apstādītas ar olīvkokiem. Un nevis šā tā apstādītas, bet tā kārtīgi, kvadrātligzdās, stingri noteiktā attālumā viens no otra. Brīžam ir tā, ka skaties, kur gribi — visur kvadrātainas nogāzes. Vai nu tiešām nevarēja kaut kā citādi, lai tik ļoti neizskatītos pēc multfilmas "Dillī Dallī Perpendikula valstībā"?!

Spāņu valoda brangi iepriecēja: izrādās, Andalūzijā joprojām valda hunta (pasakiet to Putinam!), starppilsētu autobusos dod debīli minerālizētu ūdeni, bet ugunsdzēsēju vietā ir bomberi. Fight fire with bombs!

Tāpat par spanjārdiem man sakāmi tikai labi vārdi (nu, izņemot par tiem perpendikuliem, kas stāda olīvkokus). Jāatzīst, man kādā prāta nostūrītī mājoja tāds aizspriedums, ka spanjārdi ir nekārtīgi nevīžas. Ne sūda, spanjārdi ir neparasti kārtības mīlētāji! Teiksim, ļoti priecē, kā tur ģērbjas vecāki cilvēki — nekādu treniņbikšu, nekādu krokšu! Astoņdesmitgadīgs kungs, kas dienas vidū ir vienīgais, kas iet pa sava ciemata ielām, visviens būs uzcirties baltā pletkreklā un buktētās biksēs (buktētas bikses, ak, kungi, buktējiet bikses, tā jūs vairosit labo, skaisto un pareizo pasaulē, kur šīs īpašības ir tik ļoti nepieciešamas!) Ir gan aizdomas, ka še redzams sūrajos diktātūras gados ieaudzinātais mugurkauls, bet ko nu par to. Savukārt kundzes deviņos no rīta staigā apkārt ar saveidotiem matiem un kostīmiņos ar pieskaņotām somiņām. Ņemiet vērā, viņas tā iet nevis uz darbu (jo darbs vairs nav aktuāls), bet, teiksim, uz veikalu. Kārtējais pierādījums manām aizdomām, ka tās salīkušās, dzīves sagrauztās un mūžam nīgrās bābuškas lakatos, kas ziemu un vasaru staigā vienā un tajā pašā brūnajā mētelī, ir Austrumeiropas fainomens un necik daudz tālāk par Vroclavu vis nav sastopamas. Skatoties uz šīm kundzēm, pilnībā var noticēt, ka viņas savulaik bija tās jaunkundzes, kādas var redzēt visādu saulaino hipiju saietu bildēs. Še gan būtu taisnīgi piebilst, ka arī salīkušās bābuškas bez īpašas piepūles var iedomāties kā kompartijas biedres ar ķīmiskajiem ilgviļņiem un vistras blūzēs. Diemžēl Spānijas un Latvijas veco kungu salīdzinājums izpaliks, jo Latvijā veci kungi ir ļoti reti sastopami, parasti viņi apzinīgi pilda savu pienākumu pret valsti un nomirst ne īpaši ilgi pēc tam, kad aizgājuši pensijā.

Iespējams, tāpēc, ka veci spanjārdi nesteidzas mirt, tur uz visiem stūŗiem ir aptiekas. Nav ne mazākās jausmas, ko var sadarīt ar tādu kaudzi aptieku, bet viņas ir itin visur. Diemžēl tikai tagad ienāca prātā, ka vajadzēja taču ieiet un apskatīties, ko tieši tik pieprasītu tur pārdod. Varbūt jums ir nojausma?

Un ja jau par mazumtirdzniecību. Protams, spāņu apģērbu veikalos visus spanjārdu autfitus var dabūt (ne sūda, Šerlok). Es gan vēl nejūtos pietiekami liela personība, lai nēsātu Panamas platmali — tas ir, uzlikt viņu var katrs garā vājais, bet nest ar cieņu — tur vajadzīgs tāds personības spēks, līdz kādam es vēl neesmu izaudzis. Pacietību, mans jaunais padavan, pacietību. Toties vasaras nāģeni iegādājos gan un pārliekā optimismā par Latvijas vasaru arī šortus. Jā, pirmo reizi kopš bērnudārza absolvēšanas atkal apsveŗu iespēju brīvprātīgi staigāt šortos. Līdz tam savukārt es jau esmu izaudzis.

22 raksta - ir doma


sirdna
10. Maijs 2015 11:50 Gramatikas fašisms

Uzrakstus veikalos un ēstuvēs liek veidot tiem, kurus izdodas piespiest strādāt. Tas ir, pašiem mazākajiem, dumjākajiem un mentāli atpalikušākajiem, tāpēc "piegdiena", "gūlta", "madracis" un "pirāg ar bezpeni" ir totāli normāli, tos sūdus mēs tolerējam. Neviens nav perfekts, cilvēki vien esam, saprast jau var un citi nieki.

Bet, ja plakāts pie grāmatu veikala sludina, ka te ir dabūjams "brančš", tad nu, es teikšu, nācija iet bojā.

15 raksta - ir doma