Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Dienu saraksts | Meteolapa - galvenās prognozes un diskusijas | Mans meteo youtube | Ikdienas vērojumi bilžu versijā | 2014. gada TOPS |

Draugi


kautskis
17. Apr 2014 08:36 Nu kā tā var

Šito kaunu, aiziet negludinātā kreklā uz pasākumu, kur ir puse Cibas! Kad apjēdzām mūsu situācijas skarbumu, aiz kauna nezinājām, kur acis likt un pat nepievienojāmies pļēgurošanai, bet gan agri notināmies. Briesmīgi.

Un, ziniet, mēs diez cik cītīgi vairs nepļēgurojam, ja. Nupat Remī Kvantrō, tie čaļi, kas taisa Remy Martin un Cointreau, paziņoja, ka viņiem diezgan skarbi peļņa kritusies. Remy Martin un Cointreau iet iekšā saidkārā, kas atsevišķās aprindās ir bezmaz vai treidmārk drinks (pabīdies malā, Džeims Bond, ar savu shaken not stirred, mēs te nākam ar saviem veco ļaužu istabas augiem un saidkāriem).

Diez kas nav, teiksim, kā ir. Mēs sevi mierinām ar domu, ka patlaban mēs dzīvojam kā tajās turn-based strategy spēlēs. Tur ir gājieni, kur tu visiem dod pa muti, izcīni varenas kaujas, ieņem cietokšņus un izpēti jaunas zemes — un tur ir arī gājieni, kur tu sēdi un vāc resursus. Mēs sēžam un vācam resursus. Galvenais, lai pēc katra gājiena ir vairāk, nekā bija pirms tam.

13 raksta - ir doma


kautskis
15. Apr 2014 10:26 Creating Opportunity since 1941

Ir tāds šaurās aprindās plaši pazīstams atvasināto finanšu instrumentu (redziet, es esmu iemācījies, kā latviski ir derivatives!) tirgonis IG Group. Droši vien šīs šaurās aprindas īpaši nepārklājas, bet ir vēl viens šaurās aprindās plaši pazīstams uzņēmums IG Farben. Lūk, un kad es padzirdēju par IG Group, man tik tiešām pirmā doma bija — noteikti kaut kādi puiši no Brazīlijas, kas savulaik strādāja pirmajā IG, kādus trīsdesmit gadiņus pēc kaŗa izdomāja, ka sintētiskais kaučuks un anilīns — that is so 1941. Tagad pasauli var nospiest uz ceļiem ar augsta riska ieguldījumu fondiem (re, cik es cītīgi mācos latvisko finanšu terminoloģiju!)

Vispār es joprojām tā domāju. Otrais IG gan nav brazīļu, bet britu uzņēmums, tātad puiši droši vien ir nevis no Brazīlijas, bet no Mainhedas, bet tās jau ir detaļas.

9 raksta - ir doma


kautskis
14. Apr 2014 22:42 Iemesls iedzert

Sveicieni Pasā! Vismaz es svinu ar baltmaizi un kefīru. Gribas visādas sarūgušas lietas, lai uzsvērtu, ka šie svētki uz mani neattiecas.

5 raksta - ir doma


kautskis
14. Apr 2014 10:50 Franciskas vēsmas

Vēl gribētos piebilst, ka Rimčikā parādījušās bagetes, kuŗas varbūt pat varētu sākt tā saukt. Rimčika bagetes atbilst īstajām bagetēm divos punktos no trim: viņas bezjēgā kraukšķ un drūp, un viņas ir nobārstītas ar miltiem. Diemžēl viņas neizpilda trešo punktu: viņas galvenokārt sastāv no mīklas, nevis gaisa. Lai gan jāpiebilst, ka es jau bagetes esmu ēdis galvenokārt Savojā, un ir tak saprotams, ka divos kilometros v.j.l. cepta bagete būs gaisīgāka nekā jūras līmenī cepta.

Tagad jāpagaida, vai Rimčika bagete dažu dienu laikā sakaltīs par akmenscietu kluci, ar kuŗu var zobus izlauzt. Ja tā notiks, tad tas ir vēl viens punkts par labu Rimčika bagetēm.

Tiesa, kruasānus šī vārda vispārpieņemtajā izpratnē Latvijā joprojām nevar dabūt. Bet šitajos te Gaskoņas kadetos dod pavisam jēdzīgas pains au chocolat (kuŗas nez kāpēc tur sauc par šokolatīnēm), kas arī ir labs sākums.

11 raksta - ir doma


kautskis
12. Apr 2014 02:15 Late Night with Kautskis

Itin kā vajadzētu iet gulēt, bet drusciņ vājš esmu palicies, pēc darba (jo īsti vīri slimības lapas neņem) atgāzos uz pāris stundām un man rādījās tik gauži murgi, ka nav ij ne mazākās patikas atkal ko tādu ciest. Un iesnas ar līdz papēžiem, tamdēļ nekas prātīgs no tādas gulēšanas vis nesanāktu. Tad nu labāk padzesēšu pirkstus šepat.

Biedrs [info]unpy bij pasviedis jestru zibenstaku uz vienu no glaunākajiem sviestā saiešanas veidiem, kādu beidzamā laikā sanācis redzēt. Kāds puika četru gadu vecumā dabūjis smadzeņu satricinājumu un sācis muldēt visādas blēņas, bet kuŗš puika ta' nemuld. Pēc tam nelāgā kārtā viņam piemetusies mirstama kaite, un viņš nomiris īsi pirms savas 11. dzimšanas dienas. Stāsts, protama lieta, skumjš bez gala, tādā vecumā ļaudīm nu it nemaz nevajadzētu mirt.

Bet ko sērojošā māmuļa? Pagaudās, pagaudās un izdomāja, ka puika bijis dieva sūtnis zemes virsū, kas mums, grēka pagalēm, visādus viedus novēlējumus un pareģojumus atnesis. Cik šajos pareģojumos paša nabaga puikas blēņu un cik -- sērojošās māmuļas izskaistinājumu, to droši vien tik viegli vairs pateikt nevar. Šis tas no tiem pastāstiem izklausās uz mata pēc mazu bērnu blēņu stāstiem, šis tas acīmredzami ir pielabots, lai smalkāk izskatās. Bet nu vārdu sakot -- tur ir jo sīki aprakstīts, kā mēs mocīsimies ellē, un sniegts simtunviens lielisks veids, kā tur nonākt. Piemēram, ja jūs esat saņēmuši personas apliecības -- "tādas simpātiskas, pelēkas plāksnītes", kā stāsta viedā māmuļa -- vai jaunās Eiropas pases ar mikročipiem, beigas jums ir, jūs esat paņēmuši pie rokas zvēra zīmi un kaut kādi ūberaparāti ar "neredzamiem stariem" jeb izotopiem jums uz labās rokas vai pieres iegravējuši trīs sešiniekus. (Jā, jā, protams, izotopi nav "neredzami stari", bet nu nebūsim sīkumaini. Galu galā, no dažiem izotopiem tik tiešām nāk tie neredzamie stari.) Vārdu sakot, jūs domājāt, ka jūs tikai pasi saņemat? Ha, mūsu Kungs un Pestītājs zina labāk, viņš jums šo nelielo izlēcienu nekad nepiedos, uz elli, uz elli jums ceļš. Varbūt jau laicīgi sāciet šņaukt kokaīnu, kopoties ar zirgiem un upurēt zīdaiņus. Jums vairs nav, ko zaudēt, tad nu izbaudiet savu grēcīgo dzīvi visā pilnībā.

Protams, es esmu ne tikai gudrs, skaists un veiksmīgs, bet arī dievbijīgs un krietns, tamdēļ man nav ne mikročipu pases, ne personas apliecības, ne zvēra zīmes pie rokas. Ja jūs arī tādi esat, piesakieties, brauksim uz laukiem audzēt dievišķos kabačus. Dievs mums tādus ļaušot izaudzēt, lai mēs nenomirtu badā.

Šim eņģeliskajam bērnam -- vai vismaz viņa izdarīgajai māmuļai -- saradies gana daudz sekotāju, kas brauc svētceļojumos uz viņa kapu, izdod grāmatas un taisa nez cik stundas gaŗas filmas par šī jaunieša dzīvi un pareģojumiem. Lūk, vienu no tām es mēģināju skatīties, kas arī vainojams manos nelāgajos murgos. Ne jau par baisajiem pareģojumiem murgi rādījās -- nē, bet gan par to, cik veikli cilvēki, ij aci nepamirkšķinot, gatavi norīt visvisādas muļķības hook, line, and sinker. Neba nu tas nebūtu zināms tāpat, bet nu tomēr, tomēr.

Un, turpinot ziņas -- es nesaprotu, kamdēļ plašāk netiek atspoguļots tas priecīgais notikums, ka Nirvana rokenrola slavas zālē uzņemta?! Varbūt vienīgi tāpēc, ka šķiet neticami, ka viņi tur jau nebija.

Un visbeidzot vēlētos atzīmēt to, ka šodien aprit kārtējā Gagarina lidojuma gadskārta. Pieņemu, ka, ņemot vērā nesenos polītiskos pavērsienus, šo notikumu pieminēt neskaitās smalki, un zināmā mērā tam var piekrist. Tāpat nav ne mazākās nozīmes vāri čiepstēt "nevajag zinātni jaukt ar polītiku", jo, protams, kosmosa izpēte līdz 1991. gadam soļo cieši rokrokā ar polītiku, tā, ka ij nevar izšķirt, kur beidzas viena un sākas otra. Lai vai kā, apskatieties, ko Gagārins redzēja no kosmosa, jo tā nu reiz ir lieta, kas -- neskatoties uz visu polītiku -- jau no bērna kājas izraisījusi bezmēra sajūsmu, apbrīnu un citas vispārākajā pakāpē aprakstāmas emocijas. Un nav jau ar nekas pārsteidzošs: pavisam nesen ar neslēptu izbrīnu atklāju, ka mana bērna kāja Gagarina lidojumam bijuse daudz tuvāk, nekā mūsdienām.

Tā ja. Dusi nu, manu mazo draudziņ.

ir doma