5/2/09 11:51 amVai zini cik vakar bija skaistas zvaigžņotas debesis? Tik, cik liels atkalredzēšanās prieks... |
5/2/09 11:51 amVai zini cik vakar bija skaistas zvaigžņotas debesis? Tik, cik liels atkalredzēšanās prieks... |
4/20/09 08:11 pmŠīs dienas atklāsme NR 1! Ja es aizbrauktu uz Vāciju mācīties, tad varētu tikt uz Ramzīša koncertiem! :D/Mesmerize aizsapņojās.../ |
4/20/09 12:35 amTad kad man šodien pateica, ka esmu pārāk nopietna savam vecumam, tad man prātā atausa bērnības aina... Mammai ieķērusies svārku galos, sakniebusi lūpas, aptuveni trīs gadus veca, ar nopietnu un pat nedaudz dusmīgu sejas izteiksmi veros pār mani noliekušās tantes smaidīgajā "uķi puķi" sejā...Tante, nesagaidījusi tipisko bērna smejošo seju, izmet - " nu kur tik nopietns bērns! ".Jā, ir tā, bija tā. Sāku aizdomāties par to, ka manī mīt kāda veca dvēsele...vai tas tiešām tā varētu būt, ka iepriekšējās dzīves atstāj cilvēkā neapzinātu pieredzi? Ja tā, tad man ir sajūta, ka tas viss jau ir pieredzēts, ka tam ir iziets cauri...gluži kā vecs vīrs (un šeit es domāju - vieds), kas iemiesojies jaunas meitenes ķermenī... Vienkārši ir tā, ka mani ir grūti sajūsmināt, gan pozitīvā gan negatīvā nozīmē. Nedaudz traucējoši, bet no otras puses tas man dod miera sajūtu veroties uz apkārtējiem notikumiem. Labu nakti! |
4/12/09 05:30 pmMesmerize šodien bija pie dabas. Izstāstīja savas bēdas kokam, un palika vieglāk. Harmonija, miers un skaistums. Cita pasaule. Krupis, nelietis, nobiedēja, izlecot takas priekša...zilas vizbulītes, ūdens tuvums, putni...Bija piemirsies, ka dabā nav vietas pesimismam. Cilvēkiem vispār ir piemirsies, ka visa dzīve nesastāv no elektroviļņiem, radiācijas, trokšņiem un smakām... |
4/10/09 05:03 pmTantukiem šodien raitāks solis kā man. Iešu vannā, lai atlaiž muskuļu sāpes. Finišējām 2. , bet kopvērtējumā palikām 6. no 16. komandām laikam - nav slikti! :) |
4/8/09 09:06 pmDzīve samaitā.A varbūt, ka tomēr cilvēki samaitā. |
4/8/09 09:01 pmSkan Daksis, un daksīgas domas arī galvā. |
4/5/09 10:58 amJa varētu tā vienkārši noskenēt savu ES, savu iekšējo pasauli. Saglabāt kā failu un ielikt kopējā datu bāzē, lai ar search palīdzību atlasītu līdzīgos...Es zinu, ka kādu dienu satikšu Savējo...tikai jautājums, uz ko gribētos rast atbildi - kad, kādos apstākļos. Nereāli, zinu. Tur jau ir tā dzīves sāls... Šobrīd nomoka tas, ka apzinos, ka, mans ārējais tēls nesakrīt ar iekšējo tēlu, bet tāda nu lūk es esmu. Savāda. Iepazīstoties, cilvēkiem pirmais priekšstats ir pilnīgi cits. Smalka, romantiska būtne, pēc kuras nevar noteikt, ka dvēseles stīgas kūst pie smagā gala mūzikas, gariem matiem... Un otrādāk, ja izpaustu tieši to savu otru pusi, tad tā arī nebūtu patiesība, arī nebūtu es... Varbūt, ka vienkārši jāpaļaujas uz feromoniem, kā teica Daktera kungs? |
4/4/09 08:00 pmPirmie divi tauriņi - krāsaini! :) |
4/4/09 01:22 pmOMG manā sterilajā biznesa vidē ir cilvēks, kurš spēlē basu un piekopj alternative dzīves veidu! Es to zināju! Es to jutu! :D |