m.k.

tagad tā nav, un vispār parasti tā nenotiek, taču vāji nojaušu, ka naktī pēkšņi atkāpos no šī brīža pārņemtības, atkāpos tā diezgan patālāk un ieraudzīju savu dzīvi taisnē. es ieraudzīju, ka es taču kādreiz arī izbeigšos. tāds savdabīgi valdzinošs redzējums.
un ko man tagad ar to iesākt ko