Posted by meskalins on 2015.10.03 at 18:21
Zvilnējām kapos, kā izrādās, oktobra saulītē, kamēr no uzkalniņa nāca sabijusies sieviete. Mans kompanjons galanti viņai taisnojās: "Neraizējieties! mēs esam dzīvi." Viņa, savukārt, mierināja mūs: "Nē, man vienkārši šķita, ka es te ko iztraucēju."