tavas cigaretes manā somiņā

11:53am: appropriate thoughts to go with carmine-red wine
Ja mēs būtu palikuši 1992.gadā, oh my sweet schoolnights, mums vismaz būtu bijis F.F.Koppolas Drakula. Lust in all its forms and incarnations.

un vēl es atzīšos, ka man ir zems iztēles un asociāciju iniciācijas slieksnis, proti, pārdzīvojumam man obligāti nevajag augsto mākslu. mani reti uzrunā barokāla forma, kaut spēju novērtēt tās pārsātinājumu, kas man ir vienīgais apmierinājuma mērs. tomēr iekšējās pārsātinājuma alkas nespēj sadzīvot ar ārēju pārsātinājumu, tādēļ funkcionālisms, līdz pat askēzei ir piemērotākā ikdienas eksistences forma. gotika mani pacilā un attīra mani no negausības grēka, taču ne ilgstoši. ja man patīk kāda filma, es to noskatos vismaz 50 reizes no vietas, grāmatu izlasu vismaz 10 reizes, un tikai tad, kad nejūtu vēlmi impulsīvi to darīt atkal, man ir miers. tā kā es esmu izteikti tendēta uz atkarībām, tad ļaušanās tām, ticiet man, esmu centusies tās apkarot ļoti sīvi, ir izrādījies vieglākais veids savai brīvlaišanai.

4:16pm: 'cilvēkmīlas', 'artistiskuma' deva ir viena pilna glāze, divas un trīs ir 'aizrautība', 'kaisle' vai 'baudkāre' atkarībā no situācijas, pieklājība kā sociālās normas kategorija pret tuvākajiem, kas uz to cer, atkāpjas; tālāk ir 'bakhanālijas'. galvenais neatstāt mani vienu kamēr aizmiegu. es ar to nelepojos, bet pilnīgi noreibusi esmu bijusi 2 reizes savā līdzšinējā dzīvē, un dīvainā kārtā abas reizes apzināti. un tomēr, pat ja ķermenis mani vairs nav klausījis, kā klausa tikai instinktīvām komandām, esmu pakļāvusi to savam prātam, bet to sirdij. kas valda manā sirdī, tam pieder pasaule. bet to es jau esmu teikusi.

ziniet, kā ir ar skatienu urbties pilnīgi baltā sienā? nepastāv laika, attāluma, dziļuma, matērijas un jebkuri citi mēri; telpa izliecas, tāpat kā laiks, reibst galva un domas izšķīst. un tu vairs neapzinies sevi kā galīgu lielumu. tāda mēdz būt sajūta.

tagad esmu gatava jaunai grāmatai. iesakiet man, ko palasīt, lūdzu.