tavas cigaretes manā somiņā

7:42am: Man nepatīk cibiņu arvien pieaugošā savstarpējā pazīšanās reālajā dzīvē, bet specifiski tāda, kas izpaužas kā citu cibas lietotāju pieminēšana savā dienasgrāmatā ar zemtekstu "esam pazīstami" vai "tusējam kopā". Ļoti simpatizēju tiem, kas spēj no tā izvairīties. Ja gribas, var atsaukties uz Anitu, Klēru, Kārli vai Antonu, citādi rodas šaurības iespaids. Varbūt tāpēc, ka es pati neilgojos reālajā dzīvē identificēties ar vai attaisnot savu neattīstīto virtuālo es. Varbūt tāpēc, ka man patīk apziņa, ka neviens nevienu nepazīst. Bet varbūt skauž (pieļāvums, taisnības un līdzsvara labad). Varbūt šī ir lielākā tuvība, uz kādu esmu spējīga es.

3:04pm: Šorīt steigdamās uz darbu esmu acīmredzot tikvien kā zem kājām skatījusies, lai skrienot nenoliktos garšļaukus. Citādi nevaru izskaidrot to, kā nepamanīju, ka viss zālājs ielas pretējā pusē ir kā nosēts ar krokusiem. Pamanīju atbraukusi mājās uz pusdienām. Nāku no metro, runāju pa telefonu vēl par darba jautājumiem un pēkšņi pusvārdā apraujos,kaut ko pārsteigumā nokliedzu, samulsinot sarunbiedru, un tad atlikušo sarunas laiku maršēju gar savu māju, turpu šurpu turpu šurpu, negribot ne uz mirkli zaudēt vizuālo kontaktu. Svētdien vietām gaiss iesilšot līdz plus 16!