tavas cigaretes manā somiņāHistory | |
6th February 2008
:
brīnos, kā šajā pilsētā viss nav vēl sapuvis. bet nebrīnos, ja arī ir. briesmīgi un brāzmaini līst katru nakti. šonakt pat, pamodos no jumta tricināšanas virs galvas, skrēju basām kājām lejā pa aukstām trepēm, lai aiztaisītu logu, jo sametās bail, ka nepielīst grīda. līst arī pa dienu. un pie tā jau ir tik pierasts, ka uzspīdot saulei tiek raukta piere, miegtas acis un aizvilkti aizkari. bet to štābu būšanu tagad saprast ir vieglāk - mūžīgā vējā karogi skaisti plīvo.
:
reizēm mierinu sevi ar domu, ka dzīve ir kā spēle - kurš ilgāk izturēs neelpojot. vai arī, ka patiesais, klusais varoņdarbs ir dzīvot to stundu pa stundai, незадаваясь. также всуе вопросами
:
dzīvoju pēc scenārija, kura nosaukumu pēkšņi esmu aizmirsusi. kaut kas saistīts ar pozitīvu skatu nākotnē.
:
patiesība ir tāda, ka nekas vēl nav uzrakstīts, viss vēl tikai ir krāsaina ideja, dimensijās. un dieva bērns pagriežas uz otriem sāniem sakot: vēl vienu sapnīti, mamm
:
visi, kas nav mēs, ir nedaudz dievišķās domas ķerti
| |