| 10:50a |
Man bija 17 gadu, kad braucu uz Rīgu septembrī, uz augstskolu. Autobusā man priekšā sēdēja meitene no paralēlklases, nekad neesmu zinājis, kā viņu sauc. Visu ceļu es apbrīnoju viņas biezos cirtainos matus manā priekšā. Viņai bija burvīgi sārti vaigi un smaids kā saules stari pār vasaras dārziem, silts un bagātīgs. Bet viņas vārdu gan es nezinu. |