Es tomēr turos pie neiejaukšanās taktikas un atbalstu, aicinot uz foršiem pasākumiem, iebarojot kūkas, izvelkot cauri drēbju veikaliem un stāstot parastas banalitātes stilā "kur vienas durvis taisās ciet, tur nākamās vēras vaļā". Lai tai nelaimīgai būtnei pašai galvā viss sakārtojas. Bet tas, kas raksturīgs cilvēkiem pēc šķiršanās - nevēlme iet arā no mājas, nespēja izklaidēties, izbaudīt - tur gan ir jāvēlk arā, lai pavisam neaiziet uz depresīvo.

So, variants a) ir labs, tikai dialogā ar kādu, nevis monologu; variants b) nav labs, jo neko citu par tukšuma sajūtu un "viņš-bija-vislabākais-šņuk-šņuk" tas nedos; variants c) ir awesome; variants d) dod tikai īslaicīgu efektu un ilgtermiņā izveido neveselīgas attiecības ar alkoholu; variants e) arī ir labs.

Vai tie ir arī man pazīstami cilvēki?