16 November 2012 @ 10:58 pm
Money, money honey.  
Kā man šodien teica: "Tu neko, ko tev iesaka, nedari, kamēr pati nenonāc līdz tam, ka to vajag."

Tā diemžēl ir. Plus, es esmu sliņķe, tas ir nenoliedzams.
Šīs nedēļas sākumā, pilnīgā apnikumā, ka nevaru dabūt normālu darbu, jo šķiet, ka pieteikumi krīt bezdibenī, beidzot saņēmos un aizgāju uzprasīt vietējā darba centrā (bezdarbnieku atbalsta dienests) vai tādiem cilvēkiem kā man vispār kāds palīdz atrast darbu. Kā izrādās — palīdz gan. Kamēr ir apstiprināta adrese un bankas konts, viss ir iespējams. Nu man maksās Latvijas vidējo algu mēnesī, sūtīs uz bezmaksas kursiem, pie īpašiem CV sastādīšanas profesionāļiem (jo kā izrādās LV sludinātie CV standarti te ir spļāviens jūrā), attīstīs manas spējas, veidos profilu, sūtīs darba ieteikumus utt.u.t.j.p.

Tai pašā laikā visādi door-to-door sales darbi mani vajā tā it kā es būtu viņu mīļākais ēdiens. Esmu jau iemācījusies atšifrēt kuri no visiem charming piedāvājumiem ir sūds. Un tie diemžēl ir visi.
Tā neko. Lēnā garā tik uz priekšu. Daudz lasu, mācos valodu un meklēju darbu. Nekā īpaša.