| 7. Okt 2007 21:09 pāridarījums to kas noticis sauc par vienu,
bet es to atkal redzu,
gribas noskalot, nokratīt,
bet smadzeņu lokos paliek
un laužas uz āru atkal un atkal.
Mana dvēsele laužas no krūtīm
Krūteža sāp,
un viss ko minu, ko jūtu -
asmens,
iegriežamies dziļāk muguras rievās.
tumsa un nakts
diena un rīts,
tas viss mana prātā top nesaistīts
sārtām straumēm sūcu no vēnām
atmiņas lāsti neatpaliek.
dziļāk un griezīgāk miesās grimst,
Un atmiņās asins ieplūst,
kā neredzams ienaidnieks tiek iekļauts naids
un kliedzieni kas baudu sniedz
atmiņu lāsēs tik asins strēle kaklā plūst. ir doma |
