Uz mūrīša - Komentāri

bet tālos pavasara rītos,
kas manīm tāli šķiet
es manu sevi
otrreizēji izmantotu

Ne fiziskais ne garīgais vairs nesaskan
un domu idille tāla šķiet
Es mācos lēni
un gaitās eju

Bet tālos pavasara rītos
es redzu atvasari,
kas netik drūms
ka mans sagumušais stāvs

padod man roku
un sniegšu tev divas
neļauj man noslīkt
es tevi kampšu

Bet tālos rītos
es pazudināšu
un mūžam neatzīšu
Ka tā biju es.

Bet tālos pavasara rītos
es redzu atvasari
kaut rudens pie lieveņa
Kaut gars izmantots un kropļots.