| spēlju laukums |
[Apr. 25th, 2005|05:20 pm] |
| [ | mood |
| | labs | ] |
| [ | music |
| | kelis-milionare | ] |
ir mums sētā tāds viens spēlju laukums, bērnībā mēs vinju saucām par sarkano laukumu, jo tur ir sarkanas smiltis, agrāk tur bija arii tā saucamais globus un tad mēs visi vinjā salīdām un iedomājāmies, ka lidojam kosmosā.
un svētdien svētdien..sākās viss sestdienas naktii, kad ar draudzeni radās ašā doma iet šūpoties-nakti to dariit ir jautri, un vēl jautrāk bija, kad mēģinājām nošļukt pa bērnu slitkalniņu-vinja apsita dibenu, bet es, es vienkārši apstājos pusceljaa!
un svētdien, sēžot pie loga un vērojot bērnus, radās doma iekarot to pašu laukumu, bet dienas viduu. noķērām momentu, kad sīkie beidza šupoties un ātri skrējām uz šupolēm, uuhhhh aahhh ko tik nevar izpildiit, biju jau aizmirsusi kā sīkie cenšas izbīdīt tevi ārā no turienes-viens tāds nekaunja vienkārši nostājās man blakus un blenza virsuu un jo ilgāk nepievērsu vinjam uzmaniibu, jo tuvāk viņš nāca, beigās vinjam pateicu, ka nekur neieshu un ja vinjs nebeigs blenzt, tad pateikshu mammai-vinjs aizgaaja. pēc min 20, ka vietējie čomi, bija jau laikam padomājushi, ka neesam normalasas un kad jau palika slikti, sekoja dublis nr2-slitkalninjs, pāris reizes izdevās gan nosljuukt, gan uzliist no otras puses liidz augshai, bet arii tas apnika. tad ķērāmies pie pašas ekstrēmākās atrakcijas-KARUSELIS. viss jau buutu labi, kādas minūtes piecas desmit normālā ātrumā griezāmies apkārt un jau pamazām sāka jums braukt ciet, vietējie čominji tikmēr ik pa laikam paskatijās pa logu un padomāja noteikti to pašu ko ieprieksh. un tad kad jau bija pavisam sagriezusies galva notika kas BRIESMIIGS, divas siikas meiteniites lielos ātrumos pieskrēja pie karuselja, ieleca tajā un sāka vinju nenormāli griez aprkārt, labi, ka bijām iekerušas ar visām četrām, savādāk aizlidotu pa gaisu kā bumbas, un jo vairāk draudzene lūdzās, lai vinjas apstādina, jo ātrāk vinjas sāka vinju griezt-mees kliedzām, spiedzām un smējāmies un atkal kliedzām. es nezinu kā tas notika, bet notika briinums un mēs kautkā apstājāmies. grūti aprakstīt izjūtas, kad burtiski izvēlāmies no karuseļa, aizstreipuļojām līdz soliņam un vēl ilgi nevarējām attiet no briesmīgā piedzīvojuma.
bērnu atrakcijas saucās-un pat līdz smilškastei netkām fakkkkkk |
|
|